Mīluļa CV

Mīluļa CV: mincīte Varavīksnīte

Ideja par kaķēnu radās pavisam nejauši. Kādā telefonsarunā meitai vecvecāki pastāstīja, ka laukos malkas šķūnītī kādai no kaimiņu kaķenēm ir piedzimuši bērniņi. Te nu meita izdomāja, ka viens no tiem varētu būt mūsējais! Bet, kamēr mēs no Rīgas tikām līdz laukiem, kaķene savus mazuļus jau bija aiznesusi. Meitiņai bija liels pārdzīvojums, cerējām, ka ar laiku pāries.

Mīluļa CV: kaķis Pūka

“Mūsu mīluli sauc Pušok (Pūka). Kaķim ir deviņi gadi. 
Nekad nebiju domājusi, ka man dzīvoklī dzīvos kaķi vai suņi, bet lauku kaķene atnesa mazu, ļoti pūkainu kamoliņu ar gaiši zilām acīm. Kaķēns iekaroja mūsu sirdis, tāpēc paturējām viņu sev un nosaucām par Pūku (Pušok). Ģimenē viņu arī sauc par Pēteri. 

Mīluļa CV: Rūdis

Kaķis Rūdis mūsu ģimenē ienāca pirms septiņiem gadiem. Kādu dienu, pētot Facebook, skatiens aizķērās aiz šī kaķa bildes, precīzāk, viņa ļoooti skaisti gaišzilajām acīm. Kaķim tika meklētas mājas, jo iepriekšējie saimnieki bija devušies uz ārzemēm, Rūdi atstājot vienu dzīvoklī, vien lūdzot kaimiņiem to pieskatīt un pabarot.

Mīluļa CV: runčuks Tigriks

“Šis runčuks ienāca mūsu mājās pavisam nesen, sasniedzot trīs mēnešus un vispirms iemācoties kaķu dzīves primāros paradumus, tā ka droši varam pateikties par labu iesākumu kaimiņu kaķenei, kas ir meinkūnu šķirnes pārstāve. Arī mūsu kaķukam ir ne viena vien pazīme, kas apliecina šo izcelsmi, lai arī papus neesot zināms. Kaķim ir izteiktas un elegantas svītras pār sāniem, tāpēc mums viņš ir Tigriks. Ausu galos veidojas vāverpušķi.

Mīluļa CV: Āža Garika un suņa Rema greizsirdība

Āzis Gariks iemācījās urinēt uz bārdas (vai zinājāt, ka āzis smird tieši tāpēc?), skrien pēc manis kā suns, ubagodams kārumus un kutinošus glāstus... Āzis Gariks ir iemācījies būt greizsirdīgs! Kā zināms, govij, kura mīl badīties, Dievs ragus nedod. Tas pats ar Gariku. Ja vien viņam būtu ragi, viņš tos būtu iebāzis sunim Remam sānos, bet viņš to sadūra tikai ar pieri.

Mīluļa CV: Zuze

Bija cilvēki, kuriem suns vairs nebija vajadzīgs, tāpēc mēs izdomājām to paņemt. Suns, ierodoties mājās, uzreiz saprata, ka tās ir viņa jaunās mājas un tajās ātri iedzīvojās. Sākumā sunim nebija vārda, un mēs izdomājām to saukt pirmajā, kas ienāks prātā, un nosaucām to par Zuzi. Zuze pie mums dzīvo jau nepilnus divus gadus, un to pazīst visa Bebrene. Mūsu suns ir draudzīgs, tas skrien pie visiem cilvēkiem draudzēties un nevienam nekož. Tas rej ļoti reti.

Lapas