Izglītība, Kultūra

Mīluļa CV: Česters un Bruno

Česters ir 12 gadus vecs Siāmas runčuks. Česters ir kaķis “ar raksturiņu”, tomēr spēj būt arī patiesi mīļš un draudzīgs (īpaši, kad ēdiena trauciņš iztukšojies). Ciemiņus Česters parasti uzlūko ar piesardzību un ne visi drīkst viņu paņemt klēpī un glaudīt. Tomēr viņš ir izteikti uzticīgs savai saimniecei – neviena diena nepaiet bez ikrīta un ikvakara mīļošanās.

Mīluļa CV: Borderkollijs Taira

Ko lai gana ganu suns, kad pa ķepai nav ko ganīt? Aitas vēl nenāk laukā no kūts, droši vien slēpjas no aukstajiem ziemas vējiem. Nabadzītes, tām droši vien ir garlaicīgi tur, vienām pašām, bez ganu suņa, kas aizgaiņātu ganīšanas trūkumu. Tas nekas, drīz nāks pavasaris un nāks aitas – tad es skriešu, tad es lavīšos un ganīšu, kamēr (saimniekam) nebūs gana. Taču pagaidām es ganīšu ziemu.

Mīluļa CV: Mikijs

Mikijs ir suns. Parasts krancis, mājas sargs. Par viņu izlasīju sludinājumā “Vietējā Latgales Avīzē” un tūlīt pat zvanīju uz norādīto numuru, jo tobrīd bijām nolēmuši, ka vajag jaunu mājas sargu. Mūsu vecais suns kļuva pavisam nedzirdīgs un rēja tikai tad, ja ieraudzīja svešinieku, citādi nereaģēja. Tomēr viņš bija ļoti gudrs.

Mīluļa CV: Poga

Kā saka – vairāk nekādu kaķu. Tomēr tā nav. Šo skaistuli noskatīju internetā, apspriedām, vai vajag, izrādās – vajag! Tā mūsmājās ieradās maza Britu meitenīte. Ilgi nevarējām iedot vārdiņu, bet tās acis kā podziņās, un vārds klāt – Poga. Ēdiena ziņā kaķenīte izlutināta, garšo tikai svaigā gaļa.

Mīluļa CV: Maksis

Vienu rītu gāju garām savai kūtij, kura stāv tukša, jo pirms četriem gadiem beidzām nodarboties ar lauksaimniecību, un izdzirdēju kaķēna raudas. Kad atvēru durvis, atskrēja pretī mazā dzīvībiņa – kaķēns. Paņēmu viņu rokās, un viņš pieglaudās man pie vaiga un turpināja raudāt. Abi ar vīru sapratām, ka citu variantu nav – jānes kaķēns mājās.

Lapas