Jaunumi

Abonē tagad!


No kiberdrošības līdz mākslīgajam intelektam: Daugavpilī diskutē par digitālo nākotni pierobežā

      Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.

      Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.

      Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.

 

      Digitalizācija vairs nav nākotne 

      Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.

      "Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.

      Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.

      "Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.

      Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Vietējā” iesaistās mediju nozares uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšanas projektā

SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.

Mediju uzņēmums SIA "Vietējā" piedalās projektā "Latvijas Mediju nozares kompetenču centrs"

Mediju uzņēmums SIA "Vietējā" piedalās projektā "Latvijas Mediju nozares kompetenču centrs" (Nr. 2.2.1.5.i.0/2/24/A/CFLA/001), kurš tiek īstenots ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2.1.5.i. investīcijas "Mediju nozares uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšana" pasākumā "Mācības mediju nozares speciālistu digitālās kompetences un zināšanu pilnveidošanai" ietvaros un saņem atbalstu mediju speciālistu apmācībām un digitālās attīstības modernizācijai.

Biedrības “Impulss” pārstāvji izcīna godalgotas vietas starptautiskā novusa turnīrā

8. un 9. augustā Igaunijas pilsētā Veru norisinājās starptautiskais reitinga turnīrs novusā cilvēkiem ar kustību traucējumiem “FINSO European I Championships Novus FINSO II Stage European Cup”, kurā piedalījās pārstāvji no Igaunijas un vairākām Latvijas pilsētām – kopumā 56 dalībnieki.

Ksenija Kozlova veiksmīgi startē pasaules junioru čempionātā vieglatlētikā

No 5. līdz 9. augustam pasaulslavenajā Oregonas štata (ASV) Jūdžinas “Hayward Field” stadionā notika XXI Pasaules U-20 čempionāts vieglatlētikā, kur startēja 1659 dalībnieki no 137 valstīm 46 disciplīnās. 
Uz čempionātu devās 11 Latvijas vieglatlēti, kuri izpildīja kvalifikācijas normatīvus dažādās disciplīnās. Latvijas izlases sastāvā ceļu uz sacensībām mēroja arī Augšdaugavas novada sporta skolas vieglatlēte Ksenija Kozlova. 

“Daugavpils” triumfē veterānu futbola čempionātā 50+ vecuma grupā

15. augustā Krimuldas Sporta centra stadionā norisinājās atklātais veterānu 50+ futbola čempionāta kārtējais un noslēdzošais posms – Siguldas novada domes kausa izcīņa, kurā Daugavpils komanda kļuva par šī gada Latvijas čempioniem.
Latvijas atklātais veterānu čempionāts 2026. gadā otro reizi norisinās divās vecuma grupās – 40+ un 50+. Valsts mēroga čempionātu veterāniem LFF organizē 12. gadu pēc kārtas.

Trīs Daugavpils būves nominētas konkursam “Gada labākā būve Latvijā 2025”

Līdz 7. septembrim turpinās balsošana par aizvadītā gada labāko būvi Latvijā. Šogad skatei “Gada labākā būve Latvijā 2025” izvirzītas arī trīs Daugavpils būves – Avotiņu parks kategorijā “Ainavas būve publiskās ārtelpas attīstībai”, industriālais parks ALTOP kategorijā “Ražošanas ēka” un Katastrofu pārvaldības centrs kategorijā “Publiskā jaunbūve”.

"Vietējais jautā": Par lauku ceļiem Preiļu novadā

Zigurds jautā: “Man ir daži jautājumi Preiļu pašvaldības ceļu sakarā. 
1. Vai Preiļu novads ir izstrādājis pašvaldības lauku ceļu rekonstrukcijas plānu tuvākajiem 15–30 gadiem?
2. Kur iespējams apskatīt Preiļu novada lauku ceļu uzturēšanas darbu grafiku?
3. Vai domei ir risinājums, ko darīt ar pašvaldības ceļu malās augošajiem kokiem un krūmiem, kas traucē pārvietoties pa šiem ceļiem?”

Latgales zoodārzs pirks Āfrikas piešu vardi un citus retumus

Latgales zoodārza komanda pirks eksotiskos dzīvniekus un putnus, liecina publisko iepirkumu dokumentācija. 
Zoodārza komanda vēlas iegādāties abiniekus, bezmugurkaulniekus, putnus un zivis, piemēram, Āfrikas piešu vardi, Argentīnas prusakus u. c. 
Jaunie zoodārza iemītnieki tiks iegādāti pakāpeniski, iepriekš pasūtot, savukārt pirkuma summa tiks noteikta līguma noslēgšanas brīdī par katru iegādāto dzīvnieku un putnu.
 

Krāslavas novada amatiermākslas kolektīviem jauni tautas tērpi

Krāslavas novada pašvaldība ir veiksmīgi īstenojusi projektu “Tautas tērpu iegāde Krāslavas novada iedzīvotāju Dziesmu svētku tradīciju saglabāšanai un kopienas spēcināšanai”.
Projekta gaitā pilnveidots Krāslavas novada amatiermākslas kolektīvu materiāltehniskais nodrošinājums, iegādājoties autentiskas tautas tērpu daļas Krāslavas kultūras nama amatiermākslas kolektīviem. 

Lapas