Mīluļa CV

“Mūsu mīluli sauc Pušok (Pūka). Kaķim ir deviņi gadi. 
Nekad nebiju domājusi, ka man dzīvoklī dzīvos kaķi vai suņi, bet lauku kaķene atnesa mazu, ļoti pūkainu kamoliņu ar gaiši zilām acīm. Kaķēns iekaroja mūsu sirdis, tāpēc paturējām viņu sev un nosaucām par Pūku (Pušok). Ģimenē viņu arī sauc par Pēteri. 

“Lauma piedzima daudzbērnu ģimenē kaķenei Stellai, kura jau kādu laiku mīt mūsu mājās. Laumiņai bija divi brālīši – runčuki Melnis un Muris. Diemžēl viens no brāļiem tagad murrā mākoņos. 

Kaķis Rūdis mūsu ģimenē ienāca pirms septiņiem gadiem. Kādu dienu, pētot Facebook, skatiens aizķērās aiz šī kaķa bildes, precīzāk, viņa ļoooti skaisti gaišzilajām acīm. Kaķim tika meklētas mājas, jo iepriekšējie saimnieki bija devušies uz ārzemēm, Rūdi atstājot vienu dzīvoklī, vien lūdzot kaimiņiem to pieskatīt un pabarot.

“Šis runčuks ienāca mūsu mājās pavisam nesen, sasniedzot trīs mēnešus un vispirms iemācoties kaķu dzīves primāros paradumus, tā ka droši varam pateikties par labu iesākumu kaimiņu kaķenei, kas ir meinkūnu šķirnes pārstāve. Arī mūsu kaķukam ir ne viena vien pazīme, kas apliecina šo izcelsmi, lai arī papus neesot zināms. Kaķim ir izteiktas un elegantas svītras pār sāniem, tāpēc mums viņš ir Tigriks. Ausu galos veidojas vāverpušķi.

Arendoles muižas saimniece Faimja Turlaja iepazīstina ar savu mīluli sunīti Muanu. 

Elza (Augšdaugavas novads) šovasar izglāba ezi, kas bija sapinies tīklos.
Elza par šo eža glābšanas operāciju pastāstīja arī «Vietējai Latgales Avīzei»:

Āzis Gariks iemācījās urinēt uz bārdas (vai zinājāt, ka āzis smird tieši tāpēc?), skrien pēc manis kā suns, ubagodams kārumus un kutinošus glāstus... Āzis Gariks ir iemācījies būt greizsirdīgs! Kā zināms, govij, kura mīl badīties, Dievs ragus nedod. Tas pats ar Gariku. Ja vien viņam būtu ragi, viņš tos būtu iebāzis sunim Remam sānos, bet viņš to sadūra tikai ar pieri.

“Esmu Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas bazilikas kaķis jau vairāk nekā trīs gadus. Mani atveda priesteris Juris. Tā kā Aglonas baziliku apmeklē liels cilvēku skaits un gandrīz visi grib mani uzrunāt, tad nu sauc mani dažādos vārdos un skatās, uz kuru vārdu atsaukšos: Tīģeris, Tigra, Persiks, Rudais, Muris un citi. 

Bija cilvēki, kuriem suns vairs nebija vajadzīgs, tāpēc mēs izdomājām to paņemt. Suns, ierodoties mājās, uzreiz saprata, ka tās ir viņa jaunās mājas un tajās ātri iedzīvojās. Sākumā sunim nebija vārda, un mēs izdomājām to saukt pirmajā, kas ienāks prātā, un nosaucām to par Zuzi. Zuze pie mums dzīvo jau nepilnus divus gadus, un to pazīst visa Bebrene. Mūsu suns ir draudzīgs, tas skrien pie visiem cilvēkiem draudzēties un nevienam nekož. Tas rej ļoti reti.

Visas priesteriskās kalpošanas laikā man ir bijuši divi kaķi, kuri vēl joprojām ir kopā ar mani. Viens no tiem ir Čoms, kurš šobrīd dzīvo kopā ar maniem vecākiem un ir sasniedzis seniora cienīgu vecumu. Čomu saņēmu kā dāvanu manā pirmajā priesterības gadā, ienākot Līvānu draudzē.