Sestdiena, 26.septembris
Vārda dienu svin: Gundars, Knuts, KurtsKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
27. septembrī plkst. 15.00 Cēsu Mazais teātris ar izrādi “Bezgalīgais ritums” dosies viesizrādēs uz Līvānu Kultūras namu. Izrāde veidota sajūtu tehnikā, kurā tiek izmantoti fragmenti no E. Virzas romāna “Straumēni”. Izrāde piemērota cilvēkiem ar redzes traucējumiem.
Jautā Pelēču pagasta iedzīvotāji: “Labdien. Rakstu sakarā ar Pelēču ezera pludmali. Šim projektam ir atvēlēts 131 tūkstotis eiro. Salīdzinājumam – Geļenovas parka pludmales iekārtošana izmaksāja 53 tūkstošus eiro. Cik “šika” pludmale ir Geļenovā iekārtota un ko ir saņēmuši Pelēču puses iedzīvotāji par 131 tūkstoti eiro? Nekas nenotiek tālāk, un netiek nekas darīts. Izskatās, ka tas ir viss. Tātad – kāpēc tik dārgi, un tas ir viss, vairāk nekas nebūs?”
14. septembrī Līvānu novada pašvaldības amatpersonas ar hidroloģi Ingu Grīnfeldi runāja par pētījumu “Straumes HES ietekme uz Dubnas upes hidroloģisko sistēmu un blakus esošajām teritorijām”.
Pētniece skaidroja, ka pētījumā tiek apskatīta Ubaglīča apkaimes hidroloģiskā sistēma, applūstošās teritorijas un to applūšanas iemesli.
11. septembrī Rīgā notika Valsts robežsardzes (VRS) čempionāta sacensības vieglatlētikas krosā. Čempionātā piedalījās komandas no VRS teritoriālajām pārvaldēm – Ludzas, Daugavpils, Viļakas, kā arī no Aviācijas un speciālo operāciju pārvaldes un Valsts robežsardzes koledžas.
Sacensību dalībnieki sacentās gan komandās, gan individuāli, pārbaudot savas spējas 3000 m, 2000 m un 1000 m skrējiena distancēs. Tāpat sportisti startēja sieviešu un vīriešu grupās.
Par vienu no nozīmīgākajiem pasākumiem Eiropas kultūras mantojuma dienās (11.–13. septembrī) Rēzeknes Zaļajā sinagogā kļuva tradicionālo ebreju svētku un ikdienas ēdienu videoierakstu prezentācija.
Pirms gada Mežciemā (Daugavpilī) durvis vēra stādaudzētava “Hortenziju oāze”, kur saimnieko Vaboles pagasta jaunietis Elmārs Baiks. Viņš īstenoja sapni par vietu, kur profesionāla augu audzēšana apvienojas ar individuālu pieeju klientiem. Uzņēmums piedāvā plašu hortenziju šķirņu kolekciju, dekoratīvos kokus un krūmus, augļu kokus, ogulājus, skujkokus un daudzgadīgos augus.
Vecsalienas muižā 12. septembrī notika Ražas svētki “Zemes bagātības noslēpumi”. Ikgadējs pasākums ar devīzi “Zeme dod. Cilvēks rada. Tradīcija paliek” kuplā skaitā pulcēja mājražotājus, amatniekus un māksliniekus, kuri piedāvāja plašu izklaides programmu lieliem un maziem viesiem.
Jau trešo gadu pēc kārtas Robežnieku aktīvie iedzīvotāji piedalās Krāslavas novada pašvaldības rīkotajā projektu konkursā “Iedzīvotāji veido savu vidi 2026”.
Šogad iedzīvotāji nolēma atjaunot bērnu rotaļu laukumu ciema centrā. Vecais slidkalniņš bija nolietojies, un koka konstrukcijas bija nokalpojušas savu laiku, tāpēc tās nomainīja pret jaunu, modernāku slidkalniņu.
Krāslavā tapis jauns volejbola laukums, kas aicina jauniešus un ikvienu aktīvās atpūtas cienītāju vairāk laika pavadīt kustībā un kopā ar citiem. Jaunu ideju savas apkārtnes uzlabošanai īstenojusi aktīvu jauniešu grupa “Cilvēki savam rajonam”, piedaloties Krāslavas novada pašvaldības projektu konkursā „Iedzīvotāji veido savu vidi 2026”.
Šī gada kartupeļu raža kopumā esot gana laba, un par ražas apjomu sūdzēties nevar, bet daļa ražas noteikti sapūs, jo tā stāv ūdenī. Patlaban lielākās grūtības audzētājiem sagādā tieši kartupeļu novākšana, jo tehnika nespēj pilnvērtīgi darboties uz lauka, aģentūrai LETA pastāstīja Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle.
