Jaunumi

      Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.

      Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.

      Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.

 

      Digitalizācija vairs nav nākotne 

      Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.

      "Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.

      Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.

      "Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.

      Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.


SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.


Ludzas novada folkloras kopas piedalījās sarīkojumā “Pulkā eimu, pulkā teku 2026”

23. un 24. maijā Zvejniekciemā un Saulkrastos aizvadīti Bērnu un jauniešu folkloras svētki “Pulkā eimu, pulkā teku 2026” (PEPT). Pasākumā, kas šogad notika jau 42. reizi, piedalījās 67 bērnu un jauniešu folkloras kopas ar kopumā 1067 dalībniekiem no visas Latvijas. To vidū bija arī trīs kolektīvi no Ludzas novada.

Preiļos Muzeju naktī durvis vēra baznīca un kultūrvietas

23. maijā Muzeju naktī Preiļos satikās visi novadi, pasākumus apmeklēja 140–150 kultūrnorišu cienītāji, “Vietējai Latgales Avīzei” atzina Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja vadītāja Tekla Bekeša.
Tā bija saruna par mākslinieci Ēvī Upenieci un viņas darbu “Upe”, ko muzejam dāvināja stiliste Anda Munkevica Preiļu kapelā (tā bija atvērta apskatei līdz pat pusnaktij), un satikšanās ar Maiju Muižnieci viņas personālizstādes “Pa ceļam uz mājām” atklāšanā muzeja Izstāžu zālē. 

Preiļos sacentās galda tenisisti

Maijā Preiļos noslēdzās kārtējais Latgales atklātais individuālais čempionāts galda tenisā, kurš tradicionāli notiek trijās kārtās. 
Kopā pa visām kārtām piedalījās 43 dalībnieki no Rīgas, Aizkraukles, Kokneses, Jēkabpils, Daugavpils, Rēzeknes, Krāslavas, Preiļiem, kā arī no Lietuvas pilsētām Utenas un Rokišķiem.

“Atzolys 2026” Kuorsovā: jaunīšus aicynuos taiseit jaunys latgaliskys kaitys

Latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” aicynoj jaunīšus pīsadaleit latgaliskajā seminarā “Atzolys”, kas nu 3. da 7. augusta nūtiks Ludzys nūvoda Kuorsovā. Jimā varēs pīsadaleit jaunīši vacumā nu 16 da 21 goda, lai vuiceitūs latgalīšu rokstu volūdu, īpasazeitu ar myusdīnu Latgolys personeibom i procesim, izzynuotu regiona kulturviesturi i ituos šaļts īspiejis jaunīšim.

Kai mes braucem iz sadanci “Maija zīdu virpulī” Vērēmūs

16. maijā – pošā pavasara plaukumā tik vylynūšs beja Vērēmu “Mārtiņrožu” aicynōjums uz sadanci “Maija zīdu virpulī”! Kurš gon nu taida vilinōjuma atsaturēs?! Tai ari mes – “Bokōnu Bryuklines”, kai Zyrga godā pīsanōk, jyudzem sovu zyrgu (ar mašynu niu benzins cīši dōrgs) un devemīs uz Bērzgales tautas nomu. Bet tai kai gobols teiri lobs – ap 80 kilometru – un zyrgs myusim sprauns, tod nu rōvem pa kolnim, pa lejom, ka gar ausim šviļpoj vēji, plivinoj moti!

Lapas