Novadu Ražas svētki 19. septembrī Hanzas peronā bija svētki ne tikai viesiem, bet arī vietējās pārtikas ražotājiem, kuru radītie vai izaudzētie produkti atzīti par labākajiem šī gada “Novada Garšas” produktu kvalitātes konkursā. Šogad konkursā sasniegts rekords gan dalībnieku, gan vērtēšanai iesniegto produktu skaita ziņā.
2026. gada produktu kvalitātes konkursā 106 ražotāji pieteica 225 produktus. Neskatoties uz plašo vērtējamo produktu klāstu un dažādību, žūrija uzturēja nemainīgi augstus vērtēšanas standartus. Kvalitātes apbalvojumus šogad ieguvuši 84 ražotāju 157 produkti no visas Latvijas: pasniegtas 36 zelta, 74 sudraba un 47 bronzas medaļas.
Produktu vērtēšanā piedalījās 43 nozares vadošie eksperti – pārtikas tehnologi, augsta līmeņa šefpavāri, restorānu un dzērienu studiju īpašnieki, uzņēmēji, kā arī kvalitātes vadības speciālisti. Žūrija atzinīgi novērtēja pašmāju ražotāju profesionalitāti, uzsverot, ka dalībnieku izpratne par mūsdienīgiem kvalitātes standartiem un pārtikas drošību ar katru gadu turpina mērķtiecīgi pieaugt.
Viena no konkursa organizatorēm, LBTU Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes Pārtikas institūta asociētā profesore Evita Straumīte norāda: “Ja iepriekšējos gados konkursā visspilgtāk izcēlās dažādas inovācijas un jaunu garšu meklējumi, tad šogad augstus vērtējumus ieguva arī tradicionāli produkti, ko ikviens aicināts izmantot ikdienā – sviests, zivis, karsti kūpināta vista, makaroni, zaļo griķu milti un citi ikdienas produkti. Par to ir ļoti liels prieks, jo konkursā iegūtā kvalitātes zīme patiesi būs atbalsts ražotājiem ceļā uz pircēja galdu, palīdzot izcelties. Turklāt ir patīkami redzēt, ka uzņēmumi, kas startēja jau pērn, ir ieklausījušies žūrijas ieteikumos un mērķtiecīgi strādājuši pie to ieviešanas.”
Šī tendence iezīmē pagriezienu nozarē – uzmanība arvien vairāk vērsta uz stabilu, viendabīgu un augstvērtīgu ikdienas uztura pamatelementu kvalitāti, nevis tikai uz jaunu garšu meklējumiem. “Novada Garšas” projekta vadītāja Elīna Ozola papildina: “Mūsu mērķis ir izcelt un palīdzēt arī pircējiem pamanīt un novērtēt to milzīgo darbu, neskaitāmās sīkās, bet ilgtspējīgās izvēles, ko ražotāji iegulda katrā produktā. Redzot konkursā sasniegumus, gūstam tik plašu un spēcīgu pārtikas produktu klāstu no visiem Latvijas reģioniem, un tas ir labākais apliecinājums, ka Latvijas lauki un mazie uzņēmumi attīstās ar stabilu skatu nākotnē.”
Ik gadu pārtikas produktu kvalitātes konkurss darbojas arī kā reģionālās ekonomiskās aktivitātes barometrs. Šogad konkursā medaļas guvušie produkti nāk no visiem Latvijas nostūriem, bet līderi ir trīs – Valmieras, Ogres un Rēzeknes novads, kur katrā ir tuvu 20 apbalvotiem produktiem. Lielu aktivitāti un augstu produktu kvalitāti demonstrēja arī Kuldīgas (9 produkti), Limbažu (9 produkti) un Talsu (8 produkti) novads.
Produktus varēja pieteikt 11 konkursa kategorijās: piens un piena produkti (arī kazas un aitas piena); gaļa un gaļas pārstrādes produkti; zivis un zivju produkti; ogu, augļu, augu un dārzeņu produkti; graudaugu un pākšaugu pārstrādes produkti un maize; konditoreja (saldumi un miltu izstrādājumi); medus un tā produkti; bezalkoholiskie dzērieni; raudzētie alkoholiskie dzērieni (alus, vīns, sidrs u. c.); stiprie alkoholiskie dzērieni un citi.
Konkursu organizē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti Valsts Kopējās lauksaimniecības politikas tīkla aktivitātē “Vietējo lauksaimniecības produkcijas ražotāju un pārstrādātāju atbalsta programma”.
Konkursa laureātu vidū ir arī Latgales pārstāvji.
Zelta medaļu ieguva:
* upeņu saldējums – “Dvietes īstais lauku saldējums” (Atis Stapkevičs, Augšdaugavas novads);
* auksti spiesta kaņepju eļļa – “Kaņepīte” (Jānis Bunts, Balvu nov.);
* zaļo griķu milti – ZS “Kotiņi” (Balvu nov.);
* kazas piena siers – “SLĀŅU Lobumi” (Jolanta Smane, Rēzeknes nov.);
* kausēts kazas siers – “SLĀŅU Lobumi” (Jolanta Smane, Rēzeknes nov.);
* rudzu ierauga maize ar burkāniem – “Zelta Rika” (Ingūna Šulberga, Rēzeknes nov.);
* rudzu ierauga maize ar ķiplokiem – “Zelta Rika” (Ingūna Šulberga, Rēzeknes nov.);
* maizes gardums ar āboliem – “Zelta Rika” (Ingūna Šulberga, Rēzeknes nov.).
Sudraba medaļu ieguva:
* kaņepju pavalgs – “Kaņepīte” (Jānis Bunts, Balvu nov.);
* foreles suflē ar ķirbi – “Pērtnieku gardumi” (SIA “VLAKON”, Rēzeknes nov.);
* karpas suflē ar ķirbi – “Pērtnieku gardumi” (SIA “VLAKON”, Rēzeknes nov.);
* karpas suflē ar ķirbi un čili pipariem – “Pērtnieku gardumi” (SIA “VLAKON”, Rēzeknes nov.);
* karpas pastēte ar čili pipariem – “Pērtnieku gardumi” (SIA “VLAKON”, Rēzeknes nov.);
* maizes gardums ar dzērvenēm – “Zelta Rika” (Ingūna Šulberga, Rēzeknes nov.);
* rabarberu deserta vīns – SIA “creative S” (Rēzeknes nov.);
* ābolu pussaldais vīns – SIA “creative S” (Rēzeknes nov.).
Bronzas medaļu ieguva:
* saldējums “Dvietes vīnodziņa” – “Dvietes īstais lauku saldējums (Atis Stapkevičs, Augšdaugavas nov.);
* Latgolys zīdu mads – ZS “Līdumi” (Augšdaugavas nov.);
* lobītie rudzu graudi – ZS “Kotiņi” (Balvu nov.);
* forele savā sulā – “Pērtnieku gardumi” (SIA “VLAKON”, Rēzeknes nov.);
* forele eļļā – “Pērtnieku gardumi” (SIA “VLAKON”, Rēzeknes nov.);
* forele tomātu mērcē – “Pērtnieku gardumi” (SIA “VLAKON”, Rēzeknes nov.);
* foreles suflē ar ķirbi un čili pipariem – “Pērtnieku gardumi” (SIA “VLAKON”, Rēzeknes nov.);
* foreles pastēte ar čili pipariem – “Pērtnieku gardumi” (SIA “VLAKON”, Rēzeknes nov.);
* smiltsērkšķu ogu tēja – SIA “Saulainie dārzi” (Rēzeknes nov.);
* smiltsērkšķu lapu tēja – SIA “Saulainie dārzi” (Rēzeknes nov.);
* upeņu vīns – IK “Ozolmuižas alus” (Rēzeknes nov.).
Foto - ģimenes uzņēmuma “Dvietes īstais lauku saldējums” upeņu saldējums novērtēts ar zelta medaļu (savukārt bronzu ieguva biezpiena-ruma un rozīņu saldējums jeb īpašā “Dvietes vīnodziņa”)
Publicitātes foto