Sestdiena, 31.janvāris
Vārda dienu svin: Tekla, VioletaBiedrība “Tiesiskums.lv” informē, ka noslēdzies iniciatīvas pirmais posms, kurā sabiedrībai tika dota iespēja pievienoties tiesiskai prasībai par nelikumīgi iekasētā obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu atgūšanu. Pirmā posma mērķis bija uzsākt iniciatīvu un nodrošināt iespēju noslēgt Līgums par OIK maksājumu atprasīšanas tiesību nodošanu (cesijas līgumu) arī tiem iedzīvotājiem, kuriem nav iespējas izmantot e-parakstu vai SmartID. Cilvēku vēlme atbalstīt iniciatīvu galu gala izvērtās tik liela, ka visiem piedāvāt Līguma parakstīšanas iespējas nebija iespējams laika trūkuma dēļ. Tādēļ turpinām to darīt – izsludinot iniciatīvas otro posmu.
Pirmajā posmā iniciatīvas komanda apmeklēja Latvijas valstspilsētas un vairākus novadu centrus, organizējot klātienes tikšanās, konsultācijas un Līgumu parakstīšanas vietas. Šo tikšanos mērķis bija nodrošināt līdzdalību ikvienam, neatkarīgi no dzīvesvietas, vecuma vai digitālās pratības. Daudzviet norisinājās sarunu maratoni dienas garumā, kuru laikā cilvēki ieradās pat no kaimiņu novadiem.
Pirmā posma rezultāti vieš lielu cerību
Pirmā posma rezultāti apliecina, ka interesi un sabiedrības atbalstu šim jautājumam nav iespējams ignorēt. Iniciatīvai pievienojies ievērojams skaits iedzīvotāju – vairāk kā 60 000 mājsaimniecību un komercuzņēmumu no visiem reģioniem, tostarp daudz pensionāru, kuri visvairāk izjutuši OIK ietekmi uz ikmēneša tēriņiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
15. janvārī Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā tika organizēta tikšanās ar uzņēmējiem, pārrunājot Eiropas Savienības fondu finansēšanas iespējas uzņēmējdarbības veicināšanai un publiskās infrastruktūras attīstībai. Pasākumā piedalījās 20 uzņēmēji.
19. janvārī Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes sēdē deputāti nolēma Krīstīni Ustinovu iecelt Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Izglītības pārvaldes vadītājas amatā un Žani Feldmani – Rēzeknes valstspilsētas bāriņtiesas priekšsēdētāja amatā.
18. janvārī Krāslavas kultūras namā notika Krāslavas novada pensionāru biedrības valdes rīkotā Senioru balle. Jaunā gada ievadā seniorus sirsnīgi apsveica
Krāslavas novada pensionāru biedrības valdes priekšsēdētājs Viktors Moisejs (pirmajā foto).
Par svētku noskaņojumu pensionāriem pasākumā gādāja Krāslavas novadā pazīstami senioru kolektīvi. Uz skatuves kāpa vokālais ansamblis “Varavīksne”,
Ludzas novada Bērnu un jauniešu centrs 2026. gadā svin savu 70 gadu jubileju. Iestāde tika reģistrēta 1956. gada 1. janvārī, un šis gads ir nozīmīgs ne tikai pašai iestādei un tās kolektīvam, bet arī visiem tās draugiem un atbalstītājiem, saka iestādes vadītāja Natālija Losāne.
1941. gada jūlijā–septembrī Preiļi zaudēja vairāk nekā pusi pilsētas kopienas – tika nogalināti 854 no 1600 iedzīvotājiem, kuru vienīgais “noziegums” bija piederība ebreju tautai.
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja komanda rīkoja skolēnu tikšanās – sarunas ar 1991. gada janvāra barikāžu aculieciniecēm dzejnieci un politiķi Anna Rancāni, kā arī tulkotāju un politiķi Kārinu Pētersoni.
Atceroties 1991. gada janvāra barikādes, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā notika miniatūrinstalāciju darbnīcas “Mazās barikādes – lielā brīvība”. Preiļu skolu skolēni, Silvijas Ivanovskas rosināti, šo pirms 35 gadiem nozīmīgo notikumu Latvijas brīvības sardzē pauda ar karogiem torņu mastos, ugunskuriem u. c. objektiem no otrreiz izmantojamiem materiāliem, apvienotiem miniatūrinstalācijās.
2026. gada 15. janvārī ir beigusies 2025./2026. gada vilku medību sezona. Tās laikā nomedīti 370 vilki, kas ir maksimālais pieļaujamais nomedīšanas apjoms, kādu šajā sezonā noteica Valsts meža dienests (VMD).
Pašā aizvadītā gada nogalē Latvijas Radio “Radioteātra” platformā internetā publicēts jauns radio iestudējums latgaliski – pirmais latgaliešu romāns “Myura kolns”, kura autors ir Norberts Neikšanīts.
9. janvārī Rēzeknē pie pieminekļa “Vienoti Latvijai” notika Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandiera maiņas svinīgā ceremonija. Par brigādes komandieri tika iecelts pulkvežleitnants Pēteris Suveizda, amatā nomainot līdzšinējo brigādes komandieri pulkvedi Gunāru Vizuli, kurš brigādi vadīja kopš 2019. gada un tagad turpinās dienestu Baltijas Aizsardzības koledžā Augstāko virsnieku studiju kursā Igaunijā.
