Piektdiena, 11.septembris
Vārda dienu svin: Signe, SignijaKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Realizējot biedrības “Preiļu – Līvānu novadu partnerības “Kūpā”” izsludināto mazo grantu projektu "Iedzīvotāji veido savu vidi 2026", Līvānu novada Kultūras centra pūtēju orķestrim tika piešķirti 664,84 eiro, lai realizētu ieceri – kolektīvam izstrādātu un iegādātos vienota dizaina T kreklus.
Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padome apstiprinājusi piecus senioru skolu projektus Latgalē. To īstenošanai Līvānu, Krāslavas, Preiļu un Balvu novadā, kā arī Daugavpilī un Augšdaugavas novadā kopumā piešķirti 224 864,33 eiro.
Visā Latvijā atbalstīti 25 projekti – pa pieciem katrā plānošanas reģionā. Projektu kopējais finansējums sasniedz 1 085 121,76 eiro.
24. jūlijā Višķu stadionā un tā gleznainajā apkārtnē norisinājās Augšdaugavas novada orientēšanās festivāls. Pasākums vienuviet pulcēja gan novada iedzīvotājus, gan viesus, piedāvājot aktīvi, aizraujoši un saliedējoši pavadīt vasaras vakaru svaigā gaisā un apgūt jaunas prasmes.
Lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību un veicinātu atbildīgāku autovadītāju rīcību, Daugavpilī darbu sākušas divas automatizētas satiksmes uzraudzības sistēmas jeb viedie luksofori. Iekārtas uzstādītas 18. novembra un Valkas ielas krustojumā, kā arī 18. novembra un Varšavas ielas krustojumā.
Rēzeknes novada dienā, kas 18. jūlijā notika Lendžos, bija iespēja iepazīt šiem svētkiem speciāli apkopotos novada un Latgales mēroga apbalvojumus, kuru saknes meklējamas Rēzeknes novadā. Novads pamatoti var lepoties ar savu “oskaru kolekciju”, kas noteikti nav bijis mērķis, bet gan realitāte, kurā dažādās jomās izveidojušās tradīcijas pateikties līdzcilvēkiem.
28. jūlijā Ludzas novada pašvaldība Mērdzenes pamatskolas direktora amatā apstiprināja Jeļenu Staņislavsku. Darba pienākumus Jeļena Staņislavska uzsāks pildīt no 12. augusta.
28. jūlijā Ludzas novada pašvaldības domes sēdē Kārsavas Mūzikas un mākslas skolas direktores amatā tika apstiprināta Agnese Medne. Amata pienākumus A. Medne uzsāks pildīt no 17. augusta.
Īstenojot vides aizsardzības iniciatīvas, Maltas apvienības pārvalde ir saņēmusi finansējumu projektam "Dzīvo zaļi". Tā mērķis ir veicināt bioloģisko daudzveidību, uzlabot apputeksnētāju dzīves apstākļus un sekmēt sabiedrības izpratni par kukaiņu nozīmi dabas ekosistēmās.
No 71 produkta pirmajā konkursa gadā līdz 191 produktam pērn – “Novada Garšas” produktu kvalitātes konkurss turpina augt, un līdz 17. augustam Latvijas mazos pārtikas ražotājus un mājražotājus aicina pieteikt savus produktus jau septītajam konkursam.
Pārstrādei nodotā svaigpiena apmērs šogad pirmajā pusgadā Latvijā samazinājies par 4 % salīdzinājumā ar 2025. gada pirmo pusgadu, veidojot 399 690 tonnu, liecina Lauku atbalsta dienesta (LAD) apkopotā informācija.
