Jaunumi

      Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.

      Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.

      Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.

 

      Digitalizācija vairs nav nākotne 

      Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.

      "Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.

      Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.

      "Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.

      Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.


SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.


ZS “Liepkalns” – pirmā Latvijā saņem Ilgtspējīgas lauksaimniecības sertifikātu

Lauksaimniecības un klimata tehnoloģiju uzņēmums “eAgronom” sadarbībā ar Swedbank izsniedzis pirmo Ilgtspējīgas lauksaimniecības sertifikātu. Tā mērķis ir veicināt videi draudzīgu lauksaimniecības prakšu ieviešanu, kā arī nodrošināt izdevīgākus finansēšanas nosacījumus lauksaimniekiem, kuri apņēmušies saimniekot ilgtspējīgi. Zemnieku saimniecība “Liepkalns” ir pirmā, kas Latvijā saņēmusi šādu sertifikātu.

Preiļu BJSS vieglatlētu starti Jēkabpilī

5. maijā Jēkabpilī notika atklātais čempionāts vieglatlētikā U–16 un pieaugušajiem, kurās piedalījās arī 14 Preiļu novada Bērnu un jauniešu sporta skolas (BJSS) audzēkņi, parādot savu gatavību šai sezonai, izcīnot medaļas.
Preiļu sportisti mājup pārveda deviņas medaļas. Zelta medaļas ieguva Mārtiņš Matisāns tāllēkšanā ar personīgo rekordu 5,78 m, Dainis Strods lodes grūšanā, labojot personīgo rekordu 13,08 m, un Guntis Sparāns augstlēkšanā ar rezultātu 1,79 m.

Bērni ciemojās pie Preiļu ugunsdzēsējiem un glābējiem

Viņiem patika automašīnas un formastērpi

17. maijs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), tai skaitā Preiļu nodaļā, bija Atvērto durvju diena, kas bija veltīta Ugunsdzēsēju un glābēju dienai un Latvijas ugunsdzēsības 158. gadadienai. Šoreiz Preiļu daļas ugunsdzēsēju un glābēju darba ikdienu un ekipējumu iepazina Riebiņu pirmsskolas izglītības iestādes, Rudzātu vidusskolas, Preiļu 1. pamatskolas un Preiļu 2. vidusskolas bērni.

Izskanēja Dienvidlatgales novada bērnu un jauniešu folkloras svētki “Darbeņš man prīku deve”

27. aprīlī Līvānu novada kultūras centrā notika Dienvidlatgales novada bērnu un jauniešu folkloras svētki “Darbeņš man prīku deve”. Pasākumā piedalījās arī sešas folkloras kopas un kapelas no Sēlijas novada. Šī mācību gada tēma bija “Amati un amatnieku prasmes tradicionālajā kultūrā”.

Lapas