Atbalstīs mazo lauku saimniecību attīstību
Jaunajā plānošanas periodā tām atvēlēs 20 miljonus eiro
Pirmdiena, 22.jūnijs
Vārda dienu svin: Laimdots, Laimiņš, LudmilaKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Jaunajā plānošanas periodā tām atvēlēs 20 miljonus eiro
2. jūnijā Lūznavas muižā notika Latgales Tūrisma forums, kurā reģiona nozares pārstāvji dalījās ar pieredzi, diskutēja par nozares tendencēm un apguva praktiskas mārketinga iemaņas tūrisma biznesa attīstībai.
No 1. jūnija uzņēmuma “Latgales piens” veikalā “Daugavpils garša” var iegādāties arī citu Daugavpils uzņēmumu produkciju.
Pasākumi notika uz Vienības laukuma lielās skatuves, parkos un ielās, debesis rotāja salūts
No 31. maija līdz 4. jūnijam notika Daugavpils pilsētas svētki “Ar Daugavpili sirdī”, rakstīts interneta vietnē www.daugavpils.lv.
Svētkus ievadīja divi Latgales ērģeļu dienu koncerti Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas katoļu baznīcā un Dieva Žēlsirdības katoļu baznīcā.
Daugavpilī sumināja desmit zelta kāzu jubilārus
4. jūnijā Daugavpils Dzimtsarakstu nodaļā notika zelta kāzu jubilāru sumināšanas pasākums, šoreiz svētku ballē sumināti desmit pāri, kuri jau 50 gadus kopā priecē prieku un pārvar bēdas. Viņu pulkā bija arī Brigita un Leonards Vasiļevski.
Konteksts. 16. majā Škilbanu pogosta kulturys centrā “Rekova” nūtyka “Ontona dīnas ļustes”, kur gūdynuoti ari Namaterialuo kulturys montuojuma centra “Upīte” reikuotuo Latgolys patriotam un dzejnīkam Ontonam Slišānam veļteituo rodūšūs dorbu konkursa laureati. Itymā godā konkursa tema beja "I tuo jī dzeivova zyli, zali i ieda kuopustus ar gali...". Tyka īsnāgti: 346 zeimiejumi, 113 puosokys, nu tom 13 latgaliski (jeb 11,5 %). Konkursā pīsadalēja 47 školys nu Latgolys, Vydzemis i Zemgalis.
Tuvojošos lielo svētku ieskandināšanas pasākumā “Ceļš uz Dziesmusvētkiem”, 3. jūnijā Rēzeknes Festivāla parkā tika iestādīts jaunās šķirnes ‘Dziesmusvētki’ rododendrs. Košumkrūma augšanu stiprināja arī jauniešu deju kolektīva “Skali”, Rēzeknes tehnikuma jauniešu jauktā kora un folkloras draugu kopas un kapelas “Vīteri” uzstāšanās. Pasākumu organizēja Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība un “Swedbank”.
3. jūnijā Rēzeknes novada Ozolainē atklāta jauna atpūtas vieta “Saulespuķe”, kas ir uzņēmējas Birutas Buharinas izlolota un Rēzeknes novada pašvaldības projektu konkursā “Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai Rēzeknes novadā” atbalstīta ideja.
Jau otro pavasari Līvānu stikla un amatniecības centrs rīkoja skiču konkursu jauniešiem “Stikla iecere 2023”. 58 dalībnieku konkurencē par laureāti tika atzīta Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas (RMDV) izglītības programmas “Restaurācija” 3. kursa audzēkne Renāte Dimpere ar skici vāzei “Īriss”. Jaunā māksliniece uzvarēja arī pagājušajā gadā.
Stāstniecība ir viena no spožākajām nemateriālā kultūras mantojuma izpausmēm, kam cieša saistība gan ar vietējās kopienas stiprināšanu, gan tradīciju nodošanu no paaudzes paaudzē. Līdzās valodai, reliģijai, folklorai un tradīcijām ēdiens visos laikos ir bijis viens no svarīgākajiem reģionālās kultūridentitātes komponentiem. Virtuves tradīcijas Latgalē ir bijušas cieši saistītas ar gadalaiku maiņu – galdā celti sezonāli ēdieni no pašu izaudzētām izejvielām. Taču jau izsenis kā galvenais pārticības simbols un neatņemama latgaliešu virtuves sastāvdaļa ir bijis piens.
