Pirmdiena, 22.jūnijs
Vārda dienu svin: Laimdots, Laimiņš, LudmilaKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Vienā dienā apmeklēt visas komunistiskā genocīda upuru piemiņas vietas Preiļu novadā. Šo ieceri trešdien, 14. jūnijā īstenoja Preiļu novada politiski represēto biedrības “Likteņa ceļš” vadītāja Natālija Rubīne ar atbalstītājiem.
30. maijā skvērā pie Ludzas BJC notika dobju un domu talka. Pieminot Otro pasaules karu, kad Ludzas iedzīvotāji apstādīja pilsētas parku ar dārzeņiem, lai izdzīvotu, skvērā tika izveidota, ar klūgām apvīta un apstādīta dārzeņu dobe.
Ik gadu, mācību gadam noslēdzoties, Ludzas novada pašvaldība sveic valsts mācību priekšmetu olimpiāžu un skolēnu zinātnisko pētniecības darbu konferences uzvarētājus, dalībniekus un pedagogus. Šogad Ludzas novada pašvaldības Pateicības rakstus saņēma 10 skolēni un astoņi pedagogi.
Ludzas pilsētas vidusskolā Pateicības rakstu saņēma:
12. klases skolniece Sanda Augustova – Par uzcītīgu mācību darbu un dalību ekonomikas valsts 24. olimpiādē;
9. klases skolnieks Einārs Kozačkovs – Par uzcītīgu mācību darbu un dalību matemātikas valsts 73. olimpiādē;
9. jūnijā pie Maltas daudzfunkcionālās zāles norisinājās Maltas pagasta bibliotēkas organizēta tikšanās ar Latvijas hokeja izlases aizsargu Oskaru Cibuļski.
Pulcējās kupls pulks interesentu, lai suminātu medaļnieku ar ovācijām un vēlreiz dalītos priekā par izcīnīto bronzas medaļu, apskatītu un aptaustītu to, nofotografētos kopā ar hokejistu, kā arī iegūtu viņa autogrāfu. Hokejists dalījās atmiņās par šī gada pasaules čempionātu, kā arī sniedza vērtīgus padomus skolēniem un topošajiem sportistiem.
No 5. līdz 7. jūnijam Rēzeknē notika triju dienu plenērs, kurā profesionāļi un vietējās kopienas pārstāvji ģenerēja un apkopoja idejas turpmākai Rēzeknes upes promenādes attīstībai. Tāpat viens no pasākuma pamatuzdevumiem bija informēt dalībniekus par ilgtspējīgas vides attīstības nozīmi, par piemēru ņemot konkrētu vides objektu – Rēzeknes upi pilsētas teritorijā.
Lietuvas pilsētā Kauņā norisinājās starptautiskais karatē turnīrs «XI Open Lithuanian Shotokan karate championship for seniors», kurā piedalījās vadošie karatē instruktori un dažādu līmeņu karatē čempioni no Lietuvas un Latvijas.
Veiksmīgi čempionātā startēja Daugavpils Karatē akadēmijas «LFSKA» meistars Jevģēnijs Sergejevs (2. dans), izcīnot trīs bronzas medaļas (divas medaļas kumite un viena medaļa kata disciplīnā), lasām mājaslapā www.daugavpils.lv.
Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrā «Zeimuļs» (Rēzekne) noslēdzies kārtējais apmācību kurss velosipēdistiem, kuri vēlējās iegūt velosipēda vadītāja apliecību.
Apmācības tika organizētas, īstenojot programmu «Drošības mācību klase» sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju.
Kursu vadīja «Drošības mācību klases» pedagogs, Valsts policijas Latgales reģionālās pārvaldes ceļu satiksmes vecākais inspektors Ēriks Pudenko. 5. jūnijā savas pirmās tiesības saņēma trīsdesmit Rēzeknes skolēni, kuri pabeidza mācības un sekmīgi nokārtoja eksāmenu.
“Tā ģimeniskuma sajūta, ko mēs kopā radām, ir neatņemama. Tā iedvesmo radīt jaunus darbus latgaliešu valodā. Latgaliešu valoda dzīvos tik ilgi, cik ilgi mēs viņu nesīsim savās domās, darbos, mājās un, protams, mūzikā.” (Guntra Kuzmina-Jukna)
10. jūnijā Latgales vēstniecības GORS lielajā zālē Rēzeknes novada vokālā studija “Skonai”, ar skaistu koncertprogrammu “10 atbolsūs”, svinēja savu 10. jubileju. Uz skatuves pulcējās kuplais kolektīva sastāvs, lai priecētu klausītājus gan ar jaunām, gan zināmām latgaliešu kompozīcijām.
Šis ir laiks, kad mizgrauzis sāk invadēt augošās egles, lai attīstītos un veidotu nākamo paaudzi, tāpēc ikvienam meža īpašniekam jāapseko īpašumā esošās vidēja vecuma egļu mežaudzes. Ja konstatēti svaigi mizgraužu bojājumi kokos, tad obligāti par to jāinformē Valsts meža dienests.
Rabarberu audzētājs no Dobeles Dzintars Polis skaidro, cik ilgi un kā labāk vākt rabarberus. Rabarberu kāti aug pakāpeniski, ikreiz ņem vecākos, resnākos, no cera kopējās zaļās masas var novākt apmēram pusi. Vācot ražu, novērtē, vai cers vēl izskatās pietiekami kupls, jo turpmākai attīstībai tam vajadzīga šī zaļā lapu masa.
