Ceturtdiena, 11.jūnijs
Vārda dienu svin: Ingus, Mairis, Vidvuds
Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Marija Kostočko vada Līvānu multifunkcionālo jauniešu iniciatīvu centru “Kvartāls”, iesaista Līvānu novada jauniešus un iesaistās arī pati Eiropas Savienības jauniešu programmās un projektos. Sarunā “Vietējai Latgales Avīzei” Marija atzina, ka Līvānus novads un tā jaunieši ir ļoti eiropeiski.
22. jūnijā sociālās aprūpes centra “Rušona” saime sumināja jubilāres Jefrosiniju Šmakovu un Regīnu Luriņu.
Šī centra sociālā darbiniece Inga Skutele pastāstīja “Vietējai Latgales Avīzei”, ka Jefrosinija Šmakova svinēja 90 gadu jubileju, bet Regīna Luriņa – 85. dzimšanas dienu. Abas gaviļnieces saņēma ziedus, kliņģeri, dāvanas un stipras veselības un dzīvesprieka novēlējumus.
Valdība šonedēļ apstiprināja grozījumus kārtībā par atbalsta piešķiršanu no Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai, nosakot atsauces datumu atbalsta pretendentiem par meža zemi un nosakot izmaiņas tā dēvēto “zaļo joslu” apsaimniekošanas režīmā.
Šogad 26 Latvijas izglītības iestādēm piešķirts “eTwinning Skola” statuss, tostarp arī Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolai (ATV), kura šo statusu iegūst otro reizi. Nu jau trešo gadu ATV pulkā arī eTwinning vēstnieks, un ATV jau piekto gadu īsteno eTwinning projektus nacionālā un starptautiskā līmenī.
No Latgales šis statuss piešķirts vēl arī Daugavpils pilsētas 4. pirmsskolas izglītības iestādei (saņēma pirmoreiz), Daugavpils pilsētas Bērnu un jauniešu centram “Jaunība” (saņēma pirmoreiz) un Daugavpils Saskaņas pamatskolai.
15. jūnijā pabeigti būvdarbi bijušās Ludzas Linu fabrikas teritorijā Ludzā, Krāslavas ielā 1. Pasākumā Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs un domes priekšsēdētāja 1. vietniece Ināra Silicka pateicās visiem, kas iesaistījās šī vērienīgā projekta realizācijā. SIA «Ošukalns celtniecība» projektu vadītāja Inga Rubene novēlēja Ludzas novada pašvaldībai turpināt realizēt tādus projektus, kas ir vērsti uz vides sakārtošanu un uzņēmējdarbības attīstību, lai ieguvēji būtu gan vietējie, gan Latgales reģiona iedzīvotāji, gan uzņēmēji.
Balvu novada Rugājos norisinājās 18. Latgales novadu senioru dziesmu un deju festivāls.
16. jūnijā Preiļu Galvenajā bibliotēkā dzejniece Evelīna Visocka ar šīs bibliotēkas saimi rīkoja savas dzejoļu grāmatas “Krāsainās krelles” atvēršanas svētkus.
Evelīna pastāstīja, ka šis ir viņas pirmais dzejoļu autorkrājums, pirms tam viņa publicējusies vairākos dzejas krājumos. Dzejniece arī lasīja dzeju, un tā uzbūra dažādu gadalaiku noskaņu, cilvēka sirds lielumu un dzejiskā vārda daili, atzina lasītāji “Vietējai Latgales Avīzei”.
Viņi dziesmās un dejās apcerēja Latgales senioru festivāla moto “Rūtoj saule, rūtoj bite”
Latgales senioru dziesmu un deju festivālā “Rūtoj saule, rūtoj bite”, kas notika 17. jūnijā Balvu novada Rugājos, 900 dalībnieku pulkā bija arī Preiļu un citu novadu kolektīvu dalībnieki.
Augšdaugavas novada pašvaldība, biedrība "RAXTU SĒTA" sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Dienvidlatgales NVO atbalsta centru Slutišķu vecticībnieku lauku sētā organizēja pasākumu Musturotā saimes ikdiena.
Apmeklētājiem bija iespēja izgaršot slāvu tradicionālos ēdienus kopā ar slāvu tradīciju ansambli “Radenie”, redzēt un izmēģināt izšūšanas un kokgriešanas prasmes, izgatavot rotaļu lellītes. Koncerta laikā varēja dzirdēt slāvu tradicionālos dziedājumus, lustīgās latgaliešu dziesmas un kopā ar kolektīvu dalībniekiem doties jestrās rotaļdejās.
16. jūnijā notika Krāslavā dzimušā pasaulslavenā mākslinieka Abela Pana atceres pasākums.
Interneta vietnē www.kraslava.lv lasāms, ka Abels Pans (1883–1963) piedzima Krāslavas rabīna ģimenē. Viņš pabeidza reliģisko skolu, pēc tam Vitebskā (tagadējā Baltkrievijā) mācījās pie glezniecības skolotāja, tēlnieka Jehudas Pena (1854–1937). Vēlāk Abels Pans daudz ceļoja, pētīja cilvēku likteņus un strādāja gadījuma darbus.
