Pirmdiena, 22.jūnijs
Vārda dienu svin: Laimdots, Laimiņš, LudmilaKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Šonedēļ izsludināts konkurss “Sējējs 2023”, kurā lauku saimniekus un uzņēmējus, jaunos zemniekus, pārtikas ražotājus, kā arī ģimenes laukos var pieteikt līdz 16. jūnijam. Šogad konkursam aprit nozīmīga jubileja – “Sējējs” notiek 30. reizi.
Polija ir saņēmusi Eiropas Komisijas (EK) atļauju uz laiku aizliegt Ukrainā ražotas saulespuķu eļļas importu, taču arī turpmāk būs atļauts šī produkta tranzīts caur Poliju.
Ukrainas ekonomika šogad palielināsies par 1,6 %, salīdzinot ar 29,1 % kritumu pērn, teikts trešdien publiskotajā Vīnes Starptautiskā ekonomikas institūta (WIIW) paziņojumā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien paziņojis, ka viņam bijusi gara un jēgpilna telefonsaruna ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu.
Krievijas izšauta raķete otrdien Harkivas apgabala Kupjanskā trāpījusi muzeja ēkai, nogalinot muzeja darbinieci un vēl desmit cilvēkus ievainojot, platformā "Telegram" paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Viņa ir ukraiņu māksliniece, kura ieradās Līvānos bēgļu gaitās no Odesas
Ukraiņu māksliniece Olena Poslavska šobrīd pošas izstādei, ko atklās Muzeju naktī 13. maijā Līvānu stikla un amatniecības centrā. Viņa Līvānos ir atradusi patvērumu no Putina kara Ukrainā. Sarunā “Vietējai Latgales Avīzei” viņa pateicas visiem Latgales cilvēkiem, kuri viņai devuši sirds un māju patvērumu šajās bēgļu gaitās.
Sagaidūt Latgolys kongresa dīnu, Maltys Bārnu i jaunīšu centrā tyka sagatavōta i prezentāta jauna spēle (kaita) ar nūsaukumu “Latgalīšu Re-Mi-Do” [redzi, mini, dori]. Kaitys izveidē pīsadalēja Maltys BJC puļceņu daleibneicys: Egija Terēze Babre, Agate Barovska, Una Pranča, Jūlija Razumejeva, Selīna Svikša, Sintija Svikša, Elizabete Utināne. Jom paleidzēja školōtōjis Skaidrīte Svikša volūdys ziņā (kaitys idejis autore, puļceņš “Volūdu detektivi”) i Rita Siņavska nu mōkslinīcyskō skotupunkta (puļceņš “Hobiju pasaulīte”).
Līvānu 1. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Sandra Kivleniece savus skolēnus iesaista Eiropas Parlamenta vēstnieku skolu programmā, ko finansē Eiropas Savienība. Tās mērķis ir vairot jauniešos izpratni par Eiropas Savienību un apziņu, ka viņi ir Eiropas Savienības nozīmīga daļa. “Vietējā Latgales Avīze” jautāja Sandrai, kāds ir šīs programmas pienesums skolu jauniešiem (programmā iesaistās 9.–12. klases skolēni) un viņai pašai.
Sestdien, 22. aprīlī, Lielā talka notika arī Preiļos un šī novada pagastos, un talcinieki gan rosījās pie baznīcām un kapsētās, gan sakopa darba vietas apkārtni un ceļmalas.
Ik gadu Latvijas Nacionālais kultūras centrs rīko valsts līmeņa konkursu mākslas un dizaina jomā. Šī gada konkursa tēma bija “Audiovizuāls darbs: Iepazīstam meistarus”. Jaunieši veidoja video sižetus, intervējot un filmējot amatniekus un lietišķās mākslas meistarus.
