Ceturtdiena, 26.februāris
Vārda dienu svin: Aurēlija, Evelīna, Mētra
Digitālās prasmes šodien vairs nav nākotnes ambīcija vai papildu priekšrocība – tās ir ikdienas nepieciešamība ikvienam uzņēmumam, kas vēlas augt, noturēt konkurences latiņu un strādāt efektīvi mainīgā tirgus apstākļos.
Ar skaidru redzējumu par savu lomu reģionālajā un nacionālajā attīstībā Daugavpils Universitāte (DU) uzsākusi Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētu projektu “Digitālās inovācijas un uzņēmējdarbības digitālo prasmju attīstība komersantiem”, piedāvājot uzņēmumiem visā Latvijā praktiskas, bezmaksas un uzņēmumu vajadzībām pielāgotas digitālo prasmju apmācības.
Šī iniciatīva apliecina Daugavpils Universitātes spēju būt ne tikai augstākās izglītības un zinātnes centram reģionā, bet arī aktīvam partnerim uzņēmējdarbības attīstībā. Projekts radīts ar mērķi palīdzēt uzņēmējiem apgūt digitālos rīkus, kas ļauj strādāt gudrāk, samazināt izmaksas, uzlabot darba organizāciju un sasniegt jaunus klientus gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Īpašs uzsvars projektā likts uz reģionu uzņēmumiem. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ārpus lielajām pilsētām nereti nākas saskarties ar ierobežotiem resursiem, nelielām komandām un augstu ikdienas noslodzi. Digitalizācija šādos apstākļos var kļūt par izšķirošu izrāvienu – sakārtoti procesi, automatizēti risinājumi un efektīva digitālā komunikācija ļauj ietaupīt laiku un koncentrēties uz uzņēmuma izaugsmi.
Projekts veidots kā valsts mēroga atbalsta instruments, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas uzņēmējiem visā Latvijā neatkarīgi no to atrašanās vietas. Apmācības notiek attālināti, ļaujot uzņēmējiem tās apvienot ar ikdienas darbu, savukārt finansējums no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda nozīmē, ka dalība programmā uzņēmumiem ir bez maksas un tiek nodrošināta kā de minimis atbalsts.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Jūnija beigās Augšdaugavas novada Kultūras centra “Vārpa” folkloras kopas “Dyrbyni” dalībnieki devās uz Rīgu, kur profesionālajā ierakstu studijā “Lauska” tika aizvadīta ierakstu sesija, lai iemūžinātu vairākas Ontona Skrindas teiktās dziesmas. Līdz rudenim plānotas vēl citas ierakstu sesijas, lai ierakstītu un apstrādātu pavisam deviņas kompozīcijas.
Vasaras sākumā Kārsavas pilsētas bibliotēka aicināja savus uzticīgos lasītājus uz nelielu ceļojumu. Ceļamērķis bija Mežvidu pagasta Otrie Liuzinieki, kur dzīvo Naglu ģimene. Stāsta Antonija Šarkovska, Kārsavas pilsētas bibliotēkas bibliotekāre: “Inta Nagla ir mūsu bijusī kolēģe, ar vispusīgu talantu apveltīts un ļoti atsaucīgs cilvēks, turklāt Inta aizraujas ar peoniju audzēšanu un arī raksta dzeju.
1. jūlijā stājas spēkā jauni noteikumi par pieļaujamajiem suņa piesiešanas gadījumiem un nosacījumiem mājas dzīvnieku turēšanai īpašnieka teritorijā, publiskā teritorijā un telpās, kā arī prasības dzīvnieka demonstrēšanai publiskās izstādēs, lai uzlabotu dzīvnieku labturību un aizsardzību, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.
AS “Latvijas valsts meži” (LVM) līdz 1. oktobrim aicina piedalīties vides spēlē “Latvijas Meža dēkainis”, kas norisinās 35 LVM punktos visā Latvijā, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāvji.
29. un 30. jūlijā Daugavpils tirdzniecība centrā “Ditton” notika kaķu izstāde “Daugavpils dimanti 2024”.
Abesīnijas kaķi, Ēģiptes mau, meinkūni, sfinksi un vēl desmitiem citu šķirnes kaķu, atbraukušu pat no Lietuvas, priecēja ne tikai žūriju, kas piešķīra balvas, bet arī mazos un lielos apmeklētājus. Daudziem apmeklētājiem jau ir lutināts kaķis vai vairāki, tikmēr citi vēl tikai nolūkoja savu mīluli.
Saeima 20. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma likumu par Rēzeknes pilsētas domes atlaišanu. Pieņemtais "Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likums" stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Atbilstoši Satversmei likumu varēs izsludināt ne agrāk kā desmitā dienā pēc tā pieņemšanas. Likums nosaka, ka pašvaldībā tiks iecelta pagaidu administrāciju.
2024. gadā turpinās aizsāktā tradīcija, ka Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles studenti piedalās mākslas plenērā Viļānu pilsētā. Šogad plenērā piedalījās 16 jauni, talantīgi studenti iemūžināja savos darbos, kā viņi redz un jūt Viļānu pilsētu un tās iedzīvotājus.
Mākslas plenēra noslēgums norisinājās 19. jūnijā Viļānu kultūras namā, kur ikviens interesents varēja apmeklēt un aplūkot jauno mākslinieku sniegumu. Žūrija atlasīja no katra dalībnieka pa vienam darbam, kas nonāks Viļānu apvienības pārvaldei.
Motokrosu sacensību sezona rit pilnā sparā. Ar īpašu interesi tai pievērsties liek preilietis Ilja Dektjarjovs. Pagājušā gadā mūsu novadnieks ar panākumiem startēja kvadraciklu grupā amatieru klasē. Šogad ir mests jauns izaicinājums – blakusvāģu motokross amatieru grupā (BVAmatieri). Lai tas notiktu, Iļjas braukšanas meistarībai, pieredzei un sportiskajam entuziasmam bija jāpievieno pārinieks. Par tādu piekrita kļūt Gints Zarāns. Jauniešus saista ne tikai sporta tehnika, bet arī kopīgs klases sols pamatskolas gaitās Preiļos.
Pagājušajā nedēļā Kaplavas pagastā (Krāslavas novads) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Krāslavas daļas ugunsdzēsēji glābēji palīdzēja zirgam Dunduram, kurš bija iekritis izskalotā bedrē meža ceļa. Glābšanas pasākums ilga trīs stundas.
Jau otro nedēļu Bērnu un jauniešu centrā notiek vasaras radošās darbnīcas. Bērni zīmē, veido, sporto, spēlē teātri un saturīgi pavada savu brīvo laiku.
13. jūnijā darbnīcu dalībnieki un Kārsavas vidusskolas topošie mazpulcēni devās mācību izglītojošā ekskursijā, apmeklēja Viļakas novada zemnieku saimniecību “Kotiņi” un tehnoloģiju parku “Mežvidu tomāti” (Ludzas novads).
Zemnieku saimniecība “Kotiņi” ir izaugusi no 14 ha 1992. gadā līdz 5000 ha mūsdienās. Ekskursantiem bija iespēja iepazīt saimniecības darba specifiku un ražoto produkciju.
