Svētdiena, 19.jūlijs
Vārda dienu svin: Digna, Jautrīte, Kamila
Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
2024. gada izskaņā notika Ludzas novada Briģu pagasta iedzīvotāju padomes pirmā sēde. Sēdē piedalījās pieci ievēlētie padomes locekļi. Par Briģu pagasta iedzīvotāju padomes priekšsēdētāju vienbalsīgi ievēlēja Lailu Pančaku, par padomes priekšsēdētājas vietnieku – Andreju Andrejevu, par sekretāri – Karinu Springišu-Skuki, bet par padomes locekļiem – Mihailu Bikovski un Olgu Suharevu.
Līvānu futbola kluba sportiste Santa Sanija Vuškāne parakstījusi savu pirmo profesionālo līgumu ar Polijas Ekstralīgas augstākās līgas līdervienību “GKS Katowice”.
No 10. līdz 12. janvārim viesu mājā “Vintāža” norisinājās retrīts, kurā piedalījās 20 Daugavpils seniori vecumā no 62 gadiem. Pasākums tika organizēts projekta ActiHealth ietvaros sadarbībā ar SIA “OnPlate”.
Pasākuma mērķis ir veicināt senioru izpratni par veselīgu dzīvesveidu, uzturu, fiziskajām aktivitātēm un garīgo veselību, piedāvājot praktiskus risinājumus ikdienai. Tika piesaistīti dažādu jomu speciālisti – uztura speciālists, psihologs un sporta treneris.
Aizvadītajā gadā Latgales Centrālās bibliotēkas grāmatu krājums ir ievērojami papildināts, pateicoties kultūras iestādēm, sabiedriskajām organizācijām, autoriem un individuāliem lasītājiem.
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības interešu izglītības iestādē “Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs” (“Zeimuļs”) darbu ar prieku uzsākušas divas brīvprātīgās no Azerbaidžānas – Gunel Seyidova un Nurdana Gasimova. Jaunietes ir gatavas dalīties savās zināšanās, pieredzē un prasmēs, bagātinot Rēzeknes bērnu un jauniešu ikdienu ar jaunām iespējām un prasmēm.
Lai iegūtu pēc iespējas pilnīgāku priekšstatu par vilku izplatību Latvijā, Valsts meža dienests (VMD) aicina iedzīvotājus ziņot par vilku klātbūtnes pazīmēm. Apkopotā informācija ir būtiska lēmumu pieņemšanā, kas nodrošina medību resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu.
2024. gadā Latvijā apstiprināti 817 jauni dižkoki, aģentūru LETA informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vecākā komunikācijas speciāliste Ilze Reinika.
Patlaban Latvijā oficiāli ir reģistrēti 15 579 dižkoki. Tā kā ziņot var ne tikai par savā īpašumā augošu dižkoku, bet arī par citviet redzētiem dižiem kokiem, sabiedrība labprāt iesaistās sabiedriskajā ziņošanā par jauniem dižkokiem, atzīmē DAP.
8. janvārī iedzīvotāji, sanākuši pilnā Riebiņu kultūras namā, iztaujāja vēja elektrostacijas parka “Riebiņi” projekta autorus valsts uzņēmuma “Latvenergo” pārstāvjus.
Uzrunā informatīvās sanāksmes sākumā Riebiņu pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes vadītāja Viktorija Nečajeva aicināja uz konstruktīvu sarunu, jo šis projekts ir radījis daudz jautājumu, arī bažas par to, kā vēja parks ietekmēs iedzīvotāju ikdienu, veselību, vidi un ainavu.
2024. gadā Preiļu slimnīcas Ginekoloģijas un dzemdību nodaļā piedzimuši 316 bērniņi – 160 meitenītes un 156 puikas.
Pirmā meitenīte ieradās pasaulē 2024. gada 3. janvārī, bet gads noslēdzās ar vēl diviem mazuļiem – puiku un meitenīti, kuri piedzima 30. decembrī. Aizvadītā gada 8. janvārī slimnīcā pasaulē nāca seši mazuļi. Visvairāk dzimušo bija aprīlī – 42 bērniņi. Savukārt pirmais bērniņš šogad piedzima 4. janvārī plkst. 2.05 – puika no Līvāniem.
4. janvārī Rēzeknes novadā katru gadu tiek pieminēta Audriņu traģēdija. Šogad aprit 83. gadadiena kopš traģēdijas Audriņu ciemā, un arī šogad cilvēki pulcējās pie pieminekļa traģēdijas upuriem Audriņos un Ančupānu memoriālā, kur tika nolikti ziedi un iedegtas svecītes, lai pieminētu traģēdijā bojāgājušos.
