Sestdiena, 06.jūnijs
Vārda dienu svin: Ardis, IngrīdaKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
2. oktobrī trīspadsmit Latvijas pašvaldību vadītāji, tostarp Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš, parakstīja nodomu protokolu par dalību Finanšu ministrijas organizētajā īres mājokļu programmā “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem”. Šīs programmas ietvaros līdz 2030. gadam Daugavpilī plānots izbūvēt 120 īres dzīvokļus.
SIA “Daugavpils satiksme” īpašumā ir četras vēsturiskās tehnikas vienības, kas vairs nepilda savu tiešo funkciju, taču ir nozīmīgs vēstures mantojums: sliežu slīpējamais vagons Nr. 403 (1972. gads), pacēlājs uz tramvaja vagona KTM-2 bāzes (1980. gads), muca uz tramvaja vagona KTM-2 bāzes (pārveidota no KTM-2 tramvaja vagona platformas, 1983. gads) un tramvaja pasažieru vagons KTM-5-M3 71-608K (1994. gads).
6. oktobrī Krāslavas novada Tūrisma informācijas centrs (TIC) sadarbībā ar Latgales Tūrisma asociāciju organizēja rudens pārgājienu apkārt Geraņimovas Ilzas ezeram. Pārgājiena mērķis bija ne tikai baudīt rudens dabas krāšņumu un kustēties, bet arī iepazīt vietējos tūrisma objektus, pavadīt laiku kopā un vairot pozitīvu noskaņojumu.
1. oktobrī Līvānu novada kultūras centrā notika īpašs vakars, kurā līvānieši un viesi pulcējās, lai klātienē sastaptu latviešu aktrisi, runas pedagoģi un rakstnieci Zani Daudziņu.
Klausītāji uzzināja, kā tiek radītas lomas un kāda loma aktiera darbā ir runas un balss tehnoloģijām. Daudziņa aizrautīgi stāstīja par savu jaunāko lomu latgaliešu valodā. Tas raisīja klātesošajos dzīvu interesi un rosināja jautāt.
Preiļu novada Galēnu pagasta Vidsmuižas Svētā Gara katoļu draudze restaurēs ērģeles.
Draudze pieteica restaurācijas projektu Valsts kultūrkapitāla fondam par summu 10 585,55 eiro. Šo ieceri septembra sēdē atbalstīja Preiļu novada dome, un, ja projekts tiks atbalstīts, piešķirs savu līdzfinansējumu 1058,56 eiro apmērā.
Martas Bindukas foto
5. oktobrī Ludzas pilsētas bibliotēkā sirsnīgā un kreatīvā gaisotnē tika atklāta gleznu izstāde “Putni un mākslinieki dzīvo no brīnuma”. Tie ir ludzāniešu vai viņu viesu darbi, kas tapuši visas vasaras garumā svētdienās, jaukā atmosfērā, iepriekš piesakoties pie mākslinieces Ivetas Ladusānes un ierodoties Jāņa Romancāna viesu mājā “Villa Fortuna” Ludzā.
Šī vasara dārzkopjiem ir dāvinājusi ķirbjus, kas sver pat vairāk par vienu otru lielās ogas lolotāju, turklāt ķirbji uzvar arī konkursos. Milzumlielo ķirbju lolotājai Ingrīdai Kuzmickai un lasītājiem “Vietējā Latgales Avīze” jautāja, kā izaudzēt tik lielus ķirbjus.
Turpinām stāstīt par vidēji lielajām trušu šķirnēm. Raksta sākums publicēts 27. septembra un 4. oktobra numurā.
Nikodema Rancāna konkursa nūslāguma pasuokums nūtyka 28. septembrī Kruoslovys kulturys nomā. Padūtys pīcys sudobra pokovsaktys i divys specialuos bolvys.
28. septembrī norisinājās pasākums, kurā tika apbalvoti “Ludzas novada uzņēmēju gada balvas 2023” saņēmēji. Balvas tika pasniegtas desmit dažādās nominācijās, un pašvaldība pateicās uzņēmējiem par viņu ieguldījumu un neatlaidību, informē sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Zeļeņivska.
Šoreiz nominācijas “Gada pakalpojumu sniedzējs” uzvarētājs tika noteikts iedzīvotāju balsojuma rezultātā.
