Trešdiena, 27.maijs
Vārda dienu svin: Dzidra, Dzidris, Gunita, Loreta
Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Meža dienu ietvaros labiekārtoja Riebiņu parku un izglītoja skolēnus par mežu.
Preiļu novada pašvaldības mājaslapā www.preili.lv vides pārvaldes vecākā speciāliste Sintija Kotāne raksta, ka talcinieki Riebiņu parkā iestādīja košumkrūmus un uzstādīja sešus guļbūves solus.
No 14. septembra darbojas šī novada jaunie pašvaldības Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi.
Jau otro gadu septembrī Malnavas koledžā tiek rīkota lielā kartupeļu talka, ziņo Latvijas Radio Latgales studija. Maijā koledžas izmēģinājumu laukā stādīto un nu jau novākto 16 galda un cietes kartupeļu šķirņu ražība tiek pētīta atkarībā no lietotā mēslojuma un barības vielu nodrošinājuma. Šogad talcinieki ir ar lauksaimniecību saistītie koledžas audzēkņi un studenti, kā arī koledžas pasniedzēji un darbinieki.
Šīs grupas truši ir produktīvi un piemēroti gaļas un kažokādu ražošanai. Tos var audzēt gan tīršķirnē, gan savstarpēji krustojot. Latvijā visvairāk audzē Kaliforniešus, Vīnes zilos, Sudrabotos, Burgundas trušus.
Ludzas novada pašvaldība Ludzas novada Bērnu un jauniešu centra direktora amatā apstiprinājusi Natāliju Losāni (attēlā).
11. septembrī Ludzas, Zilupes un Kārsavas jaunieši pulcējās uz pasākumu “Mācību gada KICK-OFF” Ludzas novada Bērnu un jauniešu centrā.
12. septembrī Ludzas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs, Isnaudas un Cirmas pagastu apvienības pārvaldes vadītāja Aija Lazovska, folkloras kopa “Isnauda” un draudzes priesteris Rodions Doļa devās ciemos pie vienas no Ludzas novada vecākajām iedzīvotājām – Zuzannas Sjakstes, lai sveiktu simts gadu jubilejā. Domes priekšsēdētājs, sveicot jubilāri, vēlēja stipru veselību, dzīvesprieku un sirdsmieru!
Ekoskolu apbalvošana ir ikgadēja tradīcija mācību gada sākumā, un šogad tā notika 11. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē.
Šogad apbalvotas 195 izglītības iestādes, no kurām 90 saņēma starptautisko Zaļo karogu, 52 izglītības iestādēm piešķirts sertifikāts, Pateicību saņēmušas 53, bet piecas iestādes ieguva īpašo un prestižo vēstnieku statusu.
11. septembrī Bebrenes dzirnavās notika Marijas Baltmanes dzejas grāmatas “Dievs. Daba. Darbs. Mīlestība.” prezentācija. Marija Baltmane dzeju raksta vairāk nekā 50 gadus, caur saviem darbiem paužot dziļu mīlestību pret Dievu, dabu un darbu.
13. septembrī Ilūkstes Romas katoļu baznīcā notika ļoti skaists koncerts “Sēlijas ērģeļu balsis”. Koncertā uzstājās ērģelniece Ilona Birģele, mecosoprāns Ilona Bagele un čelliste Inita Malnača.
