Otrdiena, 25.augusts
Vārda dienu svin: Ivonna, Ludis, Ludvigs, Patrīcija
Jumta renovācija vai jauna jumta izbūve ir viens no nozīmīgākajiem lēmumiem, kas ietekmē ēkas izskatu, vērtību un ekspluatācijas kvalitāti ilgtermiņā. Katram projektam ir atšķirīgas prasības - vienam svarīgāka būs ilgmūžība un minimālas apkopes izmaksas, citam ēkas arhitektūra un vizuālais tēls, bet vēl citam - optimāla cenas un kvalitātes attiecība.
Jumts nav īstermiņa pirkums - tā ir ilgtermiņa investīcija ēkas drošībā un vērtībā. Tā uzdevums ir pasargāt ēku no lietus, sniega, vēja, saules un temperatūras svārstībām, nodrošinot tās ilgmūžību un komfortu vairāku desmitgažu garumā.
ORBERG jumtu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības bāzē Rīgā, Krūzes ielā 17, pieejams plašs jumta segumu klāsts dažādiem projektiem - no privātmājām un daudzdzīvokļu ēkām līdz sabiedriskajiem objektiem, lauksaimniecības būvēm un vēsturisku ēku renovācijām. Piedāvājumā ir gan ekonomiski, gan ekskluzīvi risinājumi.
Lētākais risinājums ne vienmēr ir izdevīgākais
Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
12. janvārī, pateicoties organizācijas “Caritas Latvija” atbalstam, Preiļu Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas Romas katoļu draudzē savu darbību uzsāka šīs organizācijas Preiļu grupa. Pasākumā tikās draudzes ilggadīgie dziedātāji un ikdienas aktīvākie lūdzēji.
17. janvārī notika Līvānu sporta laureātu godināšanas pasākums.
17. janvārī Vienības namā notika “Gada sporta laureāts 2024” apbalvošanas ceremonija, godinot Daugavpils izcilākos sportistus, trenerus un komandas.
Pirmā nominācija “Gada uzlecošā zvaigzne” tika piešķirta trim talantīgiem sportistiem: bokserim Nikitam Prohovskim (izcīnīja sudraba medaļu pasaules čempionātā jauniešiem līdz 19 gadiem); bokserim Emmanuilam Sidorenkam (iepriekš minētajā turnīrā ieņēma piekto vietu) un svarcēlājam Maksimam Vasiļjonokam (debitējot Eiropas čempionātā junioriem, uzstādīja divus Latvijas rekordus).
16. janvārī veselības ministrs Hosams Abu Meri vizītes laikā Latgalē apmeklēja Daugavpils reģionālo slimnīcu (DRS) un tikās ar pašvaldības vadītāju Andreju Elksniņu.
22. janvārī Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā tika atklāta izstāde “Mākslinieks Kurts Fridrihsons”. Izstāde veidota sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju. Tā iepazīstina ar ievērojamā latviešu gleznotāja, grafiķa un scenogrāfa daiļradi.
2024. gadā izveidotā Augšdaugavas novada pašvaldības policija jau īstenojusi būtiskus uzlabojumus, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un iedzīvotāju drošību. Policijas vadītāja Jūlija Maizīte uzsver, ka darbs sākās ar organizatorisko jautājumu sakārtošanu, personāla pieņemšanu un materiāltehniskās bāzes nodrošināšanu. Šobrīd strādā septiņi inspektori, bet tiek meklēti darbinieki vēl četriem amatiem.
“Ir tāds teiciens, ka katrā zīlē ir ozols. Un katrā cilvēkā ir stāsts. Brīnumdārzs ir tas, kā es redzu Latgali, kā es to esmu ieraudzījusi caur citu cilvēku, nejauši satiktu vai ļoti tuvu, stāstiem. Kā es to esmu ieraudzījusi savas ģimenes albumos vai caur savas kameras objektīvu. Kā es gribu par to pastāstīt citiem un kā es gribu, lai citi to ierauga. Kā latgalisko jūtam sevī, mēs, kas esam šejienieši.
Valsts meža dienests (VMD) ir pagarinājis staltbriežu un meža cūku dzinējmedību sezonu līdz 15. februārim, kā arī noteicis atvieglojumus staltbriežu medībām. Lēmums pieņemts, lai mazinātu staltbriežu radītos postījumus, kā arī ierobežotu Āfrikas cūku mēra izplatīšanos.
Mēs esam tik stipri, cik stipras alkas mājo mūsu sirdīs.
Mēs esam tik brīvi, cik brīvs ir mūsu gars.
Mēs esam tik sīksti, cik sīksti mūsos ir iesakņojusies tautas atmiņa.
11. janvārī Rudzātu kultūras namā sumināja konkursa “Iedzīvotāji veido savu vidi 2024” īstenoto projektu aktīvistus.