Otrdiena, 26.maijs
Vārda dienu svin: Eduards, Edvards, Varis
Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Nikodema Rancāna konkursa nūslāguma pasuokums nūtyka 28. septembrī Kruoslovys kulturys nomā. Padūtys pīcys sudobra pokovsaktys i divys specialuos bolvys.
28. septembrī norisinājās pasākums, kurā tika apbalvoti “Ludzas novada uzņēmēju gada balvas 2023” saņēmēji. Balvas tika pasniegtas desmit dažādās nominācijās, un pašvaldība pateicās uzņēmējiem par viņu ieguldījumu un neatlaidību, informē sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Zeļeņivska.
Šoreiz nominācijas “Gada pakalpojumu sniedzējs” uzvarētājs tika noteikts iedzīvotāju balsojuma rezultātā.
28. septembrī meistarklasē Kārsavas Kultūrvēstures centrā “Līču mājas” tapa rudens ziedu paklāja pamats. Lai tas kļūtu krāšņāks, aicinām ikvienu iepīt kādu ziedu no sava dārza!
Kultūrvēstures centra vadītāja Inta Jurča saka paldies meistarklases vadītājai Ivetai Gabrānei ar ģimeni par izzinošo un praktisko ieskatu aušanas amata prasmēs un veltīto laiku!
Ik gadu septembrī dažādos pasākumos un konkursos skandinām dzeju. Konkurss “Zelta sietiņš” ir viens no konkursiem, kurā katru gadu piedalās dažāda vecuma skolēni, arī Līvānu 1. vidusskolas skolēni turp dodas ar prieku.
28. septembrī, sagaidot Starptautisko senioru dienu, Preiļu novada senioru biedrība pulcināja pensionārus un ciemiņus pasākumā “Atver sirdi priekam”.
29. septembrī Rožkalnu kultūras nams atgādināja bišu spietu, jo Vārkavas, Upmalas un Rožkalnu pagastu seniori satikās savā ballē “...vēl gribas kļavlapu kupenās brist”, kas bija veltīta Starptautiskajai senioru dienai.
27. septembrī Daugavpilī pulcējās uzņēmēji, pētnieki, politiķi, aicināti uz Latgales biznesa forumu, lai runātu par Latgales attīstību.
28. septembrī Krāslavas novada muzejā norisinājās dzejas kopkrājuma “Krāslava” atklāšanas svētki, ko pavadīja dzeja, mūzika un smiekli.
28. septembrī Līksnā notika pirmās ķirbju svēršanas sacensības, kurās piedalījās lielo ogu jeb milzīgu ķirbju un mazo ogu jeb ķirbju pastarīšu lolotāji.
28. septembrī – Dzejas dienu mēneša izskaņā – Ogres Centrālajā bibliotēkā notika radošo darbu konkursa “Manas pasaules spogulis vārds” un projekta “Ar miera elpu plaukstās” noslēguma pasākums, ko rīkoja Skaidrīte Logina, literātu biedrības “Sirdsdoma” vadītāja.
