Jaunumi

      Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.

      Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.

      Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.

 

      Digitalizācija vairs nav nākotne 

      Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.

      "Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.

      Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.

      "Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.

      Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.


SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.


Preiļu novada bioloģiskie lauksaimnieki piegādās dārzeņus skolām un pansionātiem

Pavisam novadā reģistrētas vairāk nekā 200 bioloģiskās saimniecības

Jūlija nogalē notika Preiļu novada dārzeņu audzētāju un šī novada pašvaldības pārstāvju saruna par vietējo dārzeņu piegādāšanu izglītības iestādēm un sociālās aprūpes centriem.
Slēgs iepirkuma līgumus 

Rēzeknes novada bērni un jaunieši piedalās latviešu diasporas nometnē

No 30. jūlija līdz 4. augustam Ogrē pulcējās 33 bērni, skolotājas un brīvprātīgie no Grieķijas, Horvātijas, Itālijas, Latvijas, Spānijas, Šveices un Vācijas. Ogres tehnikuma mājīgajās telpās norisinājās Attīstības un inovāciju mācību centra organizētā nometne, kuras dalībnieki ir ārpus Latvijas dzīvojošie latviešu bērni. Šogad tiem pievienojās septiņi Rēzeknes novada bērni. 
Nometni atbalstīja Rēzeknes novada pašvaldība, dalību nometnē pasniedzot kā balvu konkursa “Mana Latvija” izcilākajiem dalībniekiem. 

Beidzies Bērnības atmiņu konkurss

Beidzies Bērnības atmiņu konkurss, un turpmāk puslapiņā “Byusim vītejī” publicēsim jautros atgadījumus, kuru iesūtītāji izlozē saņēma balvas. Sāksim ar pašas Veronikas Tenčas-Goldmanes atmiņām grāmatā “Pastareite” un tām, kas konkursam tika iesniegtas latgaliešu rakstu valodā un saņēma speciālbalvu. Taču atmiņas joprojām varat sūtīt gan uz e-pasta adresi maltas.zinas@inbox.lv, gan atnest “Vietējās Latgales Avīzes” birojā Preiļos. Tāpat varat pievienot kādas bērnības fotogrāfijas (tās avīzes birojā ieskenēs un atdos jums atpakaļ). Lai silda un smīdina atmiņas!

Jaunieguvums Ludzas Novadpētniecības muzeja mākslas kolekcijā

Kā stāsta Ludzas Novadpētniecības muzeja sabiedrisko attiecību vadītāja Rita Kučāne, jūlija izskaņā muzejs saņēma kārtējo dāvinājumu. Šoreiz dāvinātājs ir mākslinieks Dainis Ozoliņš. Talantīgais gleznotājs pasniedza muzejam sangīnas tehnikā radītu ainavu “Marts. Ludza”. Tā nav pirmā dāvana, kas saņemta no D. Ozoliņa. Muzeja krājumā jau glabājas glezna, kas veltīta Ludzas pilsētai.

Lapas