Jaunumi

      Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.

      Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.

      Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.

 

      Digitalizācija vairs nav nākotne 

      Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.

      "Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.

      Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.

      "Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.

      Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.


SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.


Guntai Vaičulei panākumi Valsts prezidenta balvā vieglatlētikā

4.–5. augustā Valmieras Jāņa Daliņa stadionā norisinājās tradicionālās sacensības vieglatlētikā “Valsts Prezidenta balva vieglatlētikā/ Baltijas komandu čempionāts”. Tajās katrā disciplīnā startēja pa diviem sportistiem no katras Baltijas valsts.
Kopš 1995. gada “Valsts Prezidenta balva vieglatlētikā” notika jau 29. reizi. Savukārt kopš 2012. gada šīm sacensībām ir arī Baltijas mēroga nozīme – šogad Valmierā jau 60. reizi (kopš 1940. g.) sacentās visu triju Baltijas valstu vieglatlētu komandas.

Aizvadīts Rēzeknes atklātais čempionāts pludmales volejbolā

2. augustā Kovšu ezera pludmalē norisinājās Rēzeknes atklātā čempionāta pludmales volejbolā noslēdzošā 3. posma spēles. 
Sacensībās piedalījās 26 komandas – pa 13 sieviešu un vīriešu konkurencē. Spēles notika pēc divmīnusu sistēmas vienā setā līdz 21 punktam. Vīrieši pusfināla un fināla spēles izspēlēja līdz diviem uzvarētiem setiem (līdz 15 punktiem).

Var pieteikties atbalstam ieguldījumiem putnkopības un cūkkopības nozarēs

Lai uzlabotu dzīvnieku labturības apstākļus, īstenotu biodrošības pasākumus, apsaimniekotu kūtsmēslus un uzlabotu novietnes, no 14. augusta līdz 14. septembrim lauku saimniecības var pieteikties atbalstam putnkopības un cūkkopības nozarēs. Atbalsts paredzēts jaunu būvju būvniecībai, kā arī esošo būvju pārbūvei, novietošanai, ierīkošanai vai atjaunošanai.

Preiļu novada bioloģiskie lauksaimnieki piegādās dārzeņus skolām un pansionātiem

Pavisam novadā reģistrētas vairāk nekā 200 bioloģiskās saimniecības

Jūlija nogalē notika Preiļu novada dārzeņu audzētāju un šī novada pašvaldības pārstāvju saruna par vietējo dārzeņu piegādāšanu izglītības iestādēm un sociālās aprūpes centriem.
Slēgs iepirkuma līgumus 

Rēzeknes novada bērni un jaunieši piedalās latviešu diasporas nometnē

No 30. jūlija līdz 4. augustam Ogrē pulcējās 33 bērni, skolotājas un brīvprātīgie no Grieķijas, Horvātijas, Itālijas, Latvijas, Spānijas, Šveices un Vācijas. Ogres tehnikuma mājīgajās telpās norisinājās Attīstības un inovāciju mācību centra organizētā nometne, kuras dalībnieki ir ārpus Latvijas dzīvojošie latviešu bērni. Šogad tiem pievienojās septiņi Rēzeknes novada bērni. 
Nometni atbalstīja Rēzeknes novada pašvaldība, dalību nometnē pasniedzot kā balvu konkursa “Mana Latvija” izcilākajiem dalībniekiem. 

Lapas