Sestdiena, 12.septembris
Vārda dienu svin: Erna, Eva, EvitaKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
2020. gada novembra vidū biedrības “Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs” (DNVOAC) pārstāvji kopā ar British Council pārstāvniecību Latvijā izvērtēja iesniegtos projekta pieteikumus ierobežotas atlases kopienu iniciatīvu konkursa “Darbīgās kopienas Latgalē” 2.kārtai.
Šīs apkures sezonas sākumā Preiļi ir sašūmējušies gan par apkures tarifiem pilsētā, gan arī par to, ka tika pagarināts līgums ar SIA “Preiļu Enerģētika” par siltuma iepirkšanu.
Pirms nedēļas Daugavpilī divos pašvaldības uzņēmumos tika atbrīvoti valdes locekļi un ievēlēti jauni. Iemesli ir vairāki, taču daži domes vadības pārstāvji apgalvoja, ka tas bija politisks lēmums. Tāpat nav norimušas kaislības par jaunas katlu mājas projektu TEC-3 teritorijā, lai gan būvniecība nav apstājusies. Par šīm un citām aktualitātēm «Vietējā Latgales Avīze» jautāja Daugavpils pašvaldības izpilddirektorei Sabīnei Šņepstei...
Preiļu novada domes Sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Paegle “Vietējo Latgales Avīzi” informēja, ka saskaņā ar Latgales tiesas apgabala prokuratūras prokurores L. Locikas 4.
Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 8. klases skolēns Artūrs Pitkevičs kļuva par Valsts prezidenta runas Latvijas Republikas Proklamēšanas 102. gadadienā konkursa laureātu. Šoreiz 89 jaunieši rakstīja pārdomas “Ko man nozīmē brīvība un demokrātija?”...
«Vietējā Latgales Avīze» apzina iedzīvotāju viedokļus par augsto apkures tarifu Preiļos. Šoreiz savu redzējumu pauž uzņēmējs, Preiļu novada domes deputāts Aigars Zīmelis.
«Manuprāt, tieši no Preiļu novada domes izpilddirektora Alda Džeriņa izpratnes par SIA «Preiļu saimnieks» notiekošo, kā arī sekojošās rīcības būs atkarīgs ne tikai tas, cik mēs maksāsim par siltumu šodien, bet arī tas, kāda būs Preiļu, jaunā Preiļu novada konkurētspēja Latgalē un Latvijā...
Daudziem, tajā skaitā lauksaimniekiem, cerības uz veiksmīgu un uz attīstību tendētu gadu zuda jau pavasarī līdz ar Covid-19 radītajiem sarežģījumiem pasaulē. Atbilstoši valdībā lemtajam augusta nogalē Lauku atbalsta dienests sāka izmaksāt ārkārtas atbalstu piena lopkopjiem un liellopu audzētājiem kā vienreizēju valsts pabalstu ienākumu stabilizēšanai šajās nozarēs. Tajā skaitā par katru slaucamu govi lauksaimnieki saņēma 86 eiro, ja no 2020. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam bijušas vismaz trīs slaucamas govis un piens pārdots piena pārstrādātājam...
SIA “Preiļu saimnieks” 2017. gadā iepirka siltumu gandrīz 13 750 MWh, bet 2019. gadā – gandrīz 11 270 MWh, taču pagājušajā gadā uzņēmums samaksāja par 21 000 eiro vairāk nekā pirms diviem gadiem.
Latgales pašvaldības aplēsušas, ka, palielinot nākamgad garantēto minimālo ienākumu (GMI) un minimālo algu, būs jāstrādā ar izdzīvošanas budžetu, turklāt palielināsies plaisa starp attīstītiem un mazāk attīstītiem reģioniem...
Šogad Līvānu novada Rudzātu vidusskolu absolvēja talantīgais jaunietis Dāvids Rubens, kurš bija uzrādījis augstus rezultātus ar vērtējumiem virs 80 % piecos eksāmenos – latviešu valodā, matemātikā, angļu valodā, Latvijas un pasaules vēsturē, bioloģijā. Kopš septembra jaunietis ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) students, turklāt viņam piešķirta Astrīdas Jansones jubilejas stipendija...
