Preilēnieši Oskars, Marija, Meldris un Ralfs apvienojušies rokgrupā
Viņi Preiļu svētkos spēlēs dziesmas, kuras pazīst visā pasaulē
Svētdiena, 05.jūlijs
Vārda dienu svin: Andžejs, Andžs, Edīte, EsmeraldaKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Viņi Preiļu svētkos spēlēs dziesmas, kuras pazīst visā pasaulē
Duorza svātki bārnim Viļānūs kūpā ar unuceitem, draugim i jūs bārnim itūgod pi mane nūtyka ūtrū reizi. Prīca, ka pīsadalēja ap 30 lelu i mozu latgaliskuma draugu. Ka paguojušajā godā mes runuojom i vaira kū dazynuojom par bitem (juos tok mums Viļānu gierbūnī), tod ituo goda tema beja “Pupys”: puokšys (t.s. cyuku pupys), kava pupys (fasolis, svīsta pupenis), īpazynom ari sojis pupenis.
Šovasar Sīļukalna pagastā Janīna un Antons Stikāni atskatījās uz laulībā nodzīvotiem 50 gadiem. Zelta pāris – tā teica plašais radu pulciņš, kas bija ieradušies sveikt gaviļniekus. Tika izbaudīta garšīgā svētku torte, raisījās atmiņas.
1. un 2. augustā Rēzekni apmeklēja Ķīnas Tautas Republikas delegācija ar vēstnieku Tanu Sungeņu priekšgalā.
Projekta “Rīteiropas vērtības” īstenošana uzsākta 2018. gadā, kad tika veikti arheoloģiskās un ģeotehniskās izpētes darbi un izstrādāts tehniskais projekts Ludzas pilskalna labiekārtošanai, kas vēlāk tika sadalīts četrās atsevišķās kārtās, bet 2019. gada nogalē tika pabeigti Ludzas pilsdrupu konservācijas 2. un 3. kārtas darbi.
4.–5. augustā Valmieras Jāņa Daliņa stadionā norisinājās tradicionālās sacensības vieglatlētikā “Valsts Prezidenta balva vieglatlētikā/ Baltijas komandu čempionāts”. Tajās katrā disciplīnā startēja pa diviem sportistiem no katras Baltijas valsts.
Kopš 1995. gada “Valsts Prezidenta balva vieglatlētikā” notika jau 29. reizi. Savukārt kopš 2012. gada šīm sacensībām ir arī Baltijas mēroga nozīme – šogad Valmierā jau 60. reizi (kopš 1940. g.) sacentās visu triju Baltijas valstu vieglatlētu komandas.
2. augustā Kovšu ezera pludmalē norisinājās Rēzeknes atklātā čempionāta pludmales volejbolā noslēdzošā 3. posma spēles.
Sacensībās piedalījās 26 komandas – pa 13 sieviešu un vīriešu konkurencē. Spēles notika pēc divmīnusu sistēmas vienā setā līdz 21 punktam. Vīrieši pusfināla un fināla spēles izspēlēja līdz diviem uzvarētiem setiem (līdz 15 punktiem).
Pēc 7. augustā pieredzētajiem spēcīgajiem negaisiem, kas nodarījuši postījumus vairākos Latvijas reģionos, situācija lauksaimniecības nozarē krusas un negaisa skartajos novados vēl tiek apzināta.
Lai uzlabotu dzīvnieku labturības apstākļus, īstenotu biodrošības pasākumus, apsaimniekotu kūtsmēslus un uzlabotu novietnes, no 14. augusta līdz 14. septembrim lauku saimniecības var pieteikties atbalstam putnkopības un cūkkopības nozarēs. Atbalsts paredzēts jaunu būvju būvniecībai, kā arī esošo būvju pārbūvei, novietošanai, ierīkošanai vai atjaunošanai.
“Uz lauka augošajām vīnogām ogas vēl procesā. Pirmā raža ienākas siltumnīcā un pie mājas aizvējā stādītajām, patlaban jāpalīdz ķekariem labāk ienākties,” teic vīnogu audzētāja Gunta Niedra no Smārdes pagasta.
