Piektdiena, 19.jūnijs
Vārda dienu svin: Nils, ViktorsKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Edgars Rinkēvičs sveicināja krāslaviešus ielās, uzklausīja iedzīvotājus un uzņēmējus, apmeklēja ražotnes un nogaršoja ZS “Kurmīši” saldējumu
Šī gada martā tika izsludināts Bērnības atmiņu konkurss, kura iedvesmas avots bija Veronikas Tenčas-Goldmanes poēma prozā “Pastareite”, un tā norise tika pieskaņota rakstnieces 95. jubilejas atcerei. Tas tika rīkots sadarbībā ar Maltas pagasta bibliotēku. Atmiņas iesūtīja 142 dalībnieki, kopumā 218 atgadījumi un katrs no tiem unikāls un interesants, tāpēc balvu saņēmējus noskaidrojām izlozē 15. jūlijā. Laimīgos dažādās grupās noteica rakstnieces meitas Ināras Paičas roka.
Līvāniem šī bija jau 97. dzimšanas diena
Trīs dienas – 20., 21. un 22. jūlijā – ar moto “Dzīvi Līvāni” notika Līvānu svētki, un šovasar tie aizvadīti pilsētas 97. dzimšanas dienas zīmē.
Turpinot rakstu sēriju “Eiropas pēdas latgaliešos”, kas tapis sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu un “Europe Direct Dienvidlatgale” centru, “Vietējā Latgales Avīze” šoreiz uz sarunu aicināja Krāslavas novada domes Attīstības nodaļas vadītāju Ināru Dzalbi.
“Vai es jūtos eiropiete? Nu, protams, ka eiropiete, jo ne jau nu amerikāniete vai austrāliete!
22. jūlijā pēc ilgāka pārtraukuma pasākums “Rēzeknes novada diena” notika Ančupānu ielejā – kartodromā, piedāvājot pagastu dižošanās teltis un novada pašdarbnieku koncertu “Mātes villaines pavedienā”, ko vadīja Ēriks Zeps. Vakara noslēguma koncertā priecēja vairākas grupas, bet sportisko izturību pārbaudīt varēja “Sarkaņkalna ezeru skrējienā 2023” un dažādās stafetēs.
19. jūlijā pie Viļakas Evaņģēliski luteriskās baznīcas tika atklāts jauns vides objekts – grāmata – un ar to sāka svinēt Viļakas 730 gadu jubileju.
21. jūlijā Ludzas kultūras namā notika Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes (LPRAP) sēde, klātesot izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai, IZM Izglītības departamenta direktorei Edītei Kanaviņai un Latgales reģiona izglītības pārvalžu un iestāžu darbiniekiem.
LPR Attīstības padomes un Balvu novada pašvaldības priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs iepazīstināja klātesošos ar sēdes darba kārtību un aicināja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus uz atklātu sarunu par skolu tīkla plānošanu Latgales plānošanas reģionā.
Lai izpētītu Ludzas pirmsākumus un vēsturi, kā arī popularizētu arheologa profesiju un iepazīstinātu ar to jauniešus, vēl līdz šodienai, 28.
Lai veicinātu meža nozares un Latvijas dabas izzināšanu caur jaunrades darbiem, Zemkopības ministrija izsludinājusi konkursu valsts atbalstam izglītojošam projektam “Skolu jaunatnes izglītošanas pasākumam “Konkurss “Mežs Latvijas izaugsmei””. Projekta pieteikumu pieņemšana notiek no 26. jūlija līdz 9.
Selekcionārs Guntis Grants atzīmē, ka lilijām nav viena piemērotākā stādīšanas laika. Tās var stādīt gan pavasarī, gan rudenī un pat vasaras vidū, līdz ar to tās droši var pirkt tirdziņos arī šobrīd, lai uzreiz stādītu dārzā. Stādot dobē, gan jāatceras nogriezt ziedus kopā ar 1/3 no kātiem, lai zieds netērē auga enerģiju.
