Trešdiena, 25.februāris
Vārda dienu svin: Alma, Annemarija
Digitālās prasmes šodien vairs nav nākotnes ambīcija vai papildu priekšrocība – tās ir ikdienas nepieciešamība ikvienam uzņēmumam, kas vēlas augt, noturēt konkurences latiņu un strādāt efektīvi mainīgā tirgus apstākļos.
Ar skaidru redzējumu par savu lomu reģionālajā un nacionālajā attīstībā Daugavpils Universitāte (DU) uzsākusi Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētu projektu “Digitālās inovācijas un uzņēmējdarbības digitālo prasmju attīstība komersantiem”, piedāvājot uzņēmumiem visā Latvijā praktiskas, bezmaksas un uzņēmumu vajadzībām pielāgotas digitālo prasmju apmācības.
Šī iniciatīva apliecina Daugavpils Universitātes spēju būt ne tikai augstākās izglītības un zinātnes centram reģionā, bet arī aktīvam partnerim uzņēmējdarbības attīstībā. Projekts radīts ar mērķi palīdzēt uzņēmējiem apgūt digitālos rīkus, kas ļauj strādāt gudrāk, samazināt izmaksas, uzlabot darba organizāciju un sasniegt jaunus klientus gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Īpašs uzsvars projektā likts uz reģionu uzņēmumiem. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ārpus lielajām pilsētām nereti nākas saskarties ar ierobežotiem resursiem, nelielām komandām un augstu ikdienas noslodzi. Digitalizācija šādos apstākļos var kļūt par izšķirošu izrāvienu – sakārtoti procesi, automatizēti risinājumi un efektīva digitālā komunikācija ļauj ietaupīt laiku un koncentrēties uz uzņēmuma izaugsmi.
Projekts veidots kā valsts mēroga atbalsta instruments, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas uzņēmējiem visā Latvijā neatkarīgi no to atrašanās vietas. Apmācības notiek attālināti, ļaujot uzņēmējiem tās apvienot ar ikdienas darbu, savukārt finansējums no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda nozīmē, ka dalība programmā uzņēmumiem ir bez maksas un tiek nodrošināta kā de minimis atbalsts.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Rožupes pamatskolas Izglītojamo pašpārvaldes jaunieši 2023./2024. mācību gadā realizēja Erasmus+ Jaunatnes līdzdalības projektu “Sabiedriski, sociāli un pilsoniski aktīvs jaunietis – demokrātijas balsts”.
10. maijā biedrība “Sabiedriskais centrs “Līči”” ar darbu vadītāju Igoru Krotovu, līdzdarbojoties Zemessardzes 35. kājnieku bataljonam komandiera Jāņa Svilpes vadībā, labiekārtoja Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Ignata Beča piemiņas vietu Litavniekos, Preiļu pagastā. Projektam “Ignata Beča piemiņas vietas labiekārtošana” Preiļu novada pašvaldības un Līvānu novada pašvaldības mazo grantu projektu konkursā “Iedzīvotāji veido savu vidi – 2024” piešķirts finansiāls atbalsts 700 eiro apmērā.
Adelina Zeļča Ludzas Mūzikas pamatskolā apgūst klavierspēli, kā arī vispārējās izglītības programmu 2. klasē. “Vietējā Latgales Avīze” jau vairākkārt ir rakstījusi par meitenes panākumiem, kas gūti skolotājas Marinas Marčenokas vadībā. Jau no pirmās klases meitene piedalās dažādu līmeņu konkursos un ir ieguvusi daudzas godalgotas vietas. Adelinas stiprās puses ir mērķtiecība un ieinteresētība visā, ko viņa dara. Meitene ir ar stipru raksturu un cīnītāja garu.
9. maijā visā Eiropā un Latvijā plaši tika atzīmēta Eiropas diena. Antra Barkāne, Ludzas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste, informē, ka Rēzeknē, Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolā, norisinājās Erasmus+ projekta “Demokrātiņi” noslēguma pasākums “Es un ES”, kur septiņas Eiropas Parlamenta Vēstnieka skolas komandas tikās ar Ludzas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Edgaru Mekšu, Rēzeknes novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Monvīdu Švarcu un Maltas apvienības pārvaldes vadītāju Edgaru Blinovu.
23. aprīļa pēcpusdienā Briģu pagastā organizēta tikšanās ar dzejnieci no Mežvidiem Intu Naglu. Pasākuma dalībnieki klausījās dzeju autores izpildījumā un iepazinās ar viņas aizraušanos – zīda šaļļu apgleznošanu.
Divas reizes jūnijā Krāslavas kultūras nama pirmajā stāvā (Rīgas ielā 26) iedzīvotājiem būs iespēja noformēt un saņemt pasi un personas apliecību jeb eID karti.
Pakalpojumu varēs saņemt tikai pēc iepriekšēja pieraksta, kas tiks nodrošināts pa tālruni 27331143 konkrētajās pieraksta dienās plkst. 8.30–11.30. Ārpus šī laika pieraksts netiks veikts.
Pieraksta dienas: 13. maijs, 20. maijs, 27. maijs vai līdz brīdim, kad tiks aizpildītas visas brīvās vietas.
Pieņemšanas dienas – 5. un 19. jūnijs.
No 20. maija līdz 17. jūnijam Daugavpilī, Latgales Centrālās bibliotēkas Ģimenes digitālo aktivitāšu centra logos būs skatāma Krāslavas novada Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu izlaiduma darbu izstāde “Atver logu Pasaulei”.
Aizejošās koka arhitektūras vērtības Latgales kultūrtelpā akcentējošā izstāde veltīta Krāslavas simtgadei, atklāj pilsētas raksturu, daudzšķautņaino kultūrtelpu, kā arī parāda tās unikālo koka arhitektūru.
Latgaliešu kultūras kustība "Volūda" aicina jauniešus piedalīties latgaliskajā seminārā "Atzolys", kas no 6. līdz 9. augustam notiks Dagdā, informē kustības "Volūda" vadītāja Edīte Laime.
Tajā varēs piedalīties jaunieši vecumā no 16 līdz 21 gadam, lai mācītos latgaliešu rakstu valodu, iepazītos ar mūsdienu Latgales personībām un procesiem, izzinātu reģiona kultūrvēsturi un šī brīža iespējas jauniešiem.
Latvijas Dabas fonds (LDF) rīkos kampaņu par dabisko pļavu produktiem “Es lielos!”, aģentūru LETA informēja Latvijas dabas fonda projekta vadītāja Inga Muižniece.
Kampaņā piedalīsies dabisko pļavu apsaimniekotāji, kas jau atklājuši pļavas sniegtās iespējas un ražo dažādus produktus vai piedāvā pakalpojumus ar dabisko pļavu izcelsmi, marķējot tos ar zīmi “Dabisko pļavu produkts”.
Pagājušās nedēļas nogales salnas īpaši kaitējušas sējumiem, kultūraugiem, augļu kokiem un krūmiem Latgalē, aģentūrai LETA pauda aptaujātie lauksaimnieki un augļkopji.
Latvijas Augļkopju asociācijas (LAA) valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte pauda, ka naktī uz sestdienu un svētdienu Latviju piemeklējušās salnas nebija tik spēcīgas, kā nedēļas vidū, tomēr tās tāpat kaitēja augļu kokiem un krūmiem. Viņa atzīmēja, ka visspēcīgāk salnas kaitēja purvos audzēto melleņu un dzērveņu ražai.
