Otrdiena, 24.februāris
Vārda dienu svin: Diāna, Dina, Dins
Digitālās prasmes šodien vairs nav nākotnes ambīcija vai papildu priekšrocība – tās ir ikdienas nepieciešamība ikvienam uzņēmumam, kas vēlas augt, noturēt konkurences latiņu un strādāt efektīvi mainīgā tirgus apstākļos.
Ar skaidru redzējumu par savu lomu reģionālajā un nacionālajā attīstībā Daugavpils Universitāte (DU) uzsākusi Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētu projektu “Digitālās inovācijas un uzņēmējdarbības digitālo prasmju attīstība komersantiem”, piedāvājot uzņēmumiem visā Latvijā praktiskas, bezmaksas un uzņēmumu vajadzībām pielāgotas digitālo prasmju apmācības.
Šī iniciatīva apliecina Daugavpils Universitātes spēju būt ne tikai augstākās izglītības un zinātnes centram reģionā, bet arī aktīvam partnerim uzņēmējdarbības attīstībā. Projekts radīts ar mērķi palīdzēt uzņēmējiem apgūt digitālos rīkus, kas ļauj strādāt gudrāk, samazināt izmaksas, uzlabot darba organizāciju un sasniegt jaunus klientus gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Īpašs uzsvars projektā likts uz reģionu uzņēmumiem. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ārpus lielajām pilsētām nereti nākas saskarties ar ierobežotiem resursiem, nelielām komandām un augstu ikdienas noslodzi. Digitalizācija šādos apstākļos var kļūt par izšķirošu izrāvienu – sakārtoti procesi, automatizēti risinājumi un efektīva digitālā komunikācija ļauj ietaupīt laiku un koncentrēties uz uzņēmuma izaugsmi.
Projekts veidots kā valsts mēroga atbalsta instruments, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas uzņēmējiem visā Latvijā neatkarīgi no to atrašanās vietas. Apmācības notiek attālināti, ļaujot uzņēmējiem tās apvienot ar ikdienas darbu, savukārt finansējums no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda nozīmē, ka dalība programmā uzņēmumiem ir bez maksas un tiek nodrošināta kā de minimis atbalsts.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Augšdaugavas novada vadība, kopā ar klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni un uzņēmuma pārstāvjiem atklāja Kalkūnes saules elektrostaciju. Kalkūnes SES ar 13,3 MW jaudu patlaban ir lielākā Latvijā. Tā dos elektrību 6500 vietējām mājsaimniecībām. Uzņēmuma pārstāvji pateicās Augšdaugavas novada pašvaldībai un tās speciālistiem par ātru, nebirokratizētu un pretimnākošo attieksmi, saskaņojot projekta gaitā radušos jautājumus.
Neskatoties uz īslaicīgu aukstumu, Daugavpilī pilnā sparā rit sagatavošanās peldēšanas sezonas atklāšanai, kas šogad norisināsies 15. maijā.
3. maijā Daugavpils Kultūras pils multimediju zāle “Daugavpils Kino” atvēra savas durvis apmeklētājiem. Pēc vairāk nekā četru gadu pārtraukuma daugavpilieši un pilsētas viesi jau atkal varēs baudīt kino pirmizrādes vienlaikus ar visu pasauli.
Multimediju zāle “Daugavpils Kino” piedāvās filmas un multfilmas no vadošajām pasaules kino studijām.
Apkopojot domas un darba rezultātus par padarīto Preiļu novada Labklājības pārvaldes sociālās aprūpes centrā “Preiļi” kopumā, tai skaitā 2024. gada pirmajā ceturksnī, esam gandarīti par paveikto gan darba apjoma ziņā, gan par rezultātiem
Līvānu novads. Ievēlēta jauna Jauniešu dome, informē pašvaldība Facebook lapā internetā.
Priekšsēdētājas amatā ievēlēta Viktorija Nagle no Līvānu 1. vidusskolas, savukārt sabiedrisko attiecību speciālistes amata pienākumus jau otro gadu pildīs Evita Tentere, kura šobrīd studē Daugavpils Universitātē. Par sekretāri ievēlēta Diāna Maļinovska no Līvānu 1. vidusskolas.
Jaunā valde pildīs savus pienākumus un realizēs izvirzītos mērķus līdz nākamā gada aprīlim.
Patīkami, ka aprīlī ir dzimuši vairāki Preiļu novada jubilāri, kuri svinēja 90 un 95 dzīves gadus. Starp tiem arī preilēniete Helēna Bernāne. Aizvadīts skaists un ražens darba mūžs.
Gan esošie bitenieki, gan tie, kuri vēlas sākt nodarboties tieši ar bioloģisko biškopību, turpmāk arī attālināti varēs iegūt nepieciešamās zināšanas mācību programmā “Biškopība bioloģiskajā lauksaimniecībā”, ko izveidojis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC).
Mācību programmā apgūstamās 40 kvalifikācijas stundas no 7. maija būs pieejamas LLKC Tālmācības platformā www.talmaciba.llkc.lv.
Iestājoties vasarīgiem laikapstākļiem, ziemas rapšu sējumos strauji izplatās kaitēkļi – krustziežu spīdulis un krustziežu stublāju smecernieki, aģentūru LETA informēja Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD).
“Kādreiz bieži braukāju pa pasauli, lielākoties pie copes draugiem Skandināvijā, bet tagad pārsvarā dodos uz vietējām upēm un ezeriem priecāties par zivīm, jo mums to ir daudz,” teic pieredzējis makšķernieks Guntis Kārkliņš.
Kopš seniem laikiem Latvija varējusi lepoties ar zivju sugu daudzveidību. Laika gaitā klimata pārmaiņu ietekmē Baltijas jūras un iekšējo ūdeņu piesārņojuma, upju un ezeru eitrofikācijas, biotopu degradācijas, migrācijas šķēršļu, maluzvejniecības un vēl citu faktoru dēļ ihtiofauna ir mainījusies – dažu sugu stāvoklis pasliktinājies, citu uzlabojies, kā arī parādījušās populācijas, kādu agrāk pie mums nebija.
