Svētdiena, 31.maijs
Vārda dienu svin: Alīda, Jūsma
Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Ekoskolu apbalvošana ir ikgadēja tradīcija mācību gada sākumā, un šogad tā notika 11. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē.
Šogad apbalvotas 195 izglītības iestādes, no kurām 90 saņēma starptautisko Zaļo karogu, 52 izglītības iestādēm piešķirts sertifikāts, Pateicību saņēmušas 53, bet piecas iestādes ieguva īpašo un prestižo vēstnieku statusu.
11. septembrī Bebrenes dzirnavās notika Marijas Baltmanes dzejas grāmatas “Dievs. Daba. Darbs. Mīlestība.” prezentācija. Marija Baltmane dzeju raksta vairāk nekā 50 gadus, caur saviem darbiem paužot dziļu mīlestību pret Dievu, dabu un darbu.
13. septembrī Ilūkstes Romas katoļu baznīcā notika ļoti skaists koncerts “Sēlijas ērģeļu balsis”. Koncertā uzstājās ērģelniece Ilona Birģele, mecosoprāns Ilona Bagele un čelliste Inita Malnača.
15. septembrī F. Trasuna muzejā “Kolnasāta” ar dziesmuspēli “Trasuns. Fabulas.” notika Franča Trasuna 160. jubilejas svinības, kuras norisinājās sadarbībā ar Latgales vēstniecību GORS un Rēzeknes novada pašvaldību.
5. septembrī Rēzeknes novada Sarkaņkalnā aizvadīta jau ceturtā “Latvijas Finiera” Zaļā klase, pulcējot 1527 bērnus un jauniešus no 45 Latgales skolām un 130 klasēm. Dalībniekiem bija iespēja izzināt mežu un saistītās nozares 35 radošās pieturās.
13. jūnijā Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas dienesta vaislas nodaļā dzimušie vācu aitu šķirnes kuces Amber astoņi kucēni – Odin, Otto, Orfis, Onyx, Ozo, Omega, Ogle un Odreja – turpina veiksmīgi augt un attīstīties Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas centrā.
Egita Terēze Jonāne ir latviešu dzejniece, kura pazīstama ar saviem emocionālajiem un filozofiskajiem dzejoļiem, kuros bieži vien tiek apskatītas cilvēku attiecības, dabas un Dieva radītās pasaules motīvi. Viņas dzeja spēj rezonēt ar klausītājiem, pievēršot uzmanību gan iekšējai cilvēka pasaulei, gan apkārtējai videi.
Pie pirmsskolas izglītības iestādes “Rūķīši” uzstādīta mācību siltumnīca.
Augusta nogalē sociālajos tīklos lauksaimnieki šausminājās par vilku nodarīto postu aitu un kazu ganāmpulkos.
Vai tiešām vilki ir jāsargā – jautā Latgales cilvēki? Lūk, Balvu novada iedzīvotāju nelielais stāsts par vilku nodarīto postu, kas izlasāms Facebook.
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) mēģinās noskaidrot sabiedrības attieksmi un izpratni par dabas aizsardzību Latvijā, aģentūru LETA informēja DAP projekta “LIFE-IP LatViaNature” komunikācijas vadītāja Anda Zakenfelde.
DAP projektā “LatViaNature” aicina iedzīvotājus piedalīties aptaujā par attieksmi, zināšanām un izpratni par dabas daudzveidības saglabāšanu, dabas aizsardzību Latvijā, kā arī svarīgāko par atpūtu un ceļošanu dabā.
