Mīluļa CV

Mikijs ir suns. Parasts krancis, mājas sargs. Par viņu izlasīju sludinājumā “Vietējā Latgales Avīzē” un tūlīt pat zvanīju uz norādīto numuru, jo tobrīd bijām nolēmuši, ka vajag jaunu mājas sargu. Mūsu vecais suns kļuva pavisam nedzirdīgs un rēja tikai tad, ja ieraudzīja svešinieku, citādi nereaģēja. Tomēr viņš bija ļoti gudrs.

Kā saka – vairāk nekādu kaķu. Tomēr tā nav. Šo skaistuli noskatīju internetā, apspriedām, vai vajag, izrādās – vajag! Tā mūsmājās ieradās maza Britu meitenīte. Ilgi nevarējām iedot vārdiņu, bet tās acis kā podziņās, un vārds klāt – Poga. Ēdiena ziņā kaķenīte izlutināta, garšo tikai svaigā gaļa.

Vienu rītu gāju garām savai kūtij, kura stāv tukša, jo pirms četriem gadiem beidzām nodarboties ar lauksaimniecību, un izdzirdēju kaķēna raudas. Kad atvēru durvis, atskrēja pretī mazā dzīvībiņa – kaķēns. Paņēmu viņu rokās, un viņš pieglaudās man pie vaiga un turpināja raudāt. Abi ar vīru sapratām, ka citu variantu nav – jānes kaķēns mājās.

Reiz bija....mīļais draudziņ, Tu taču zini, ka truši mēdz būt ne tikai dažāda lieluma un krāsas, bet arī dažāda rakstura? Nu tad re, reiz dzīvoja trīs jauki, pelēkrudi trusēni. Viņi bija piedzimuši trušu mammai, kas bija pārāk liela priekš pundurtruša, bet pārāk maza gaļas trusim. Visi izdevās neievērojamā savvaļas zaķa krāsā, toties ar mīkstu, no tēta angorieša mantotu kažociņu, un miermīlīgu raksturu.

Manu četrkājaino draudziņu sauc Bobīts. Mūsu ģimenē Bobītis ienāca, pateicoties kaimiņiem. Sanāca tā, ka kaimiņi devās prom no savām lauku mājām un suņuku nebija kur likt, tāpēc mēs nolēmām to paņemt pie sevis.

“Kad 2015. gada novembra izskaņā uz citiem medību laukiem devās mūsu mīlulis Ramzess, kurš uzticīgi līdzās bija 17 gadus, tad sirds salūza neskaitāmos gabalos un iekšēji sauca “vairs nekad”…

Rokijs (alabaja un Bernes ganu suņa jauktenītis) mūsu mājās ienāca pirms pusotra gada, un viņš ir pierādījums tam, ka dzīve ir pārsteigumiem pilna.

“Ari nu cierva var izvirt virīni...”  ar taidu dūmu i devizi lelā sirsneibā taišni Dvieseļu dīnā (2. novembrī) Latgolys industrialuo tehnikuma Izgleiteibys programys eistynuošonys vītā Dagdā atmiņu reitā tyka svieteiti Latvejis slovonuos kulinaris, riezeknītis Antoninys Masiļūnis 2022. godā atjaunuotuos "Povuoru gruomotys" svātki.

Iepriekš es pat nevarēju iedomāties, ka iegādāšos trusi – pirms tam man bija tikai jūrascūciņas. Tobrīd man jau bija divas cūciņas, divi puikas divos atsevišķos būros (viņi negribēja/ nevarēja sadzīvot vienā), un tāpēc es nedomāju par sava mini zoo paplašināšanu. Bet kādā aukstā ziemas vakarā iegāju zooveikalā un ieraudzīju trusi – jau pieaugušu, viņam nesen bija apritējis gads.

Kaķis Tomis (saukts arī par Tomasu) mūsu mājās ienāca, šķiet, pirms gadiem četriem, īsi pirms Ziemassvētkiem. Mēs ar māsu gribējām iepriecināt mammu, kura jau sen bija vēlējusies sev britu īsspalvaino runci.