Svētdiena, 07.jūnijs
Vārda dienu svin: Arnis, GaidaKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Līdz 4. novembrim 3 171 lauksaimnieks iesniedza informāciju par lietavu postījumiem. Kopējā cietusī platība ir 94,7 tūkstoši ha.
3. novembrī Daugavpilī Latgales uzņēmēji tikās ar ārvalstu diplomātiem ekonomikas jautājumos, lai popularizētu savu biznesu. Tie bija ne tikai veiksmes stāsti, varēja sadzirdēt arī bažas par investīciju piesaisti reģionā, kas robežojas ar Krieviju.
1. novembrī Visu svēto svētkos Višķu Svētā Jāņa Kristītāja katoļu draudzes ticīgie svinēja dievnama 100 gadu jubileju un draudzes pastāvēšanas četrsimtgadi.
Novada dzīves nesējspēks un sabiedrības stabilākā daļa – tādu komplimentu saņēma foruma “Seniori novadam – novads senioriem” dalībnieki, kuri no visiem novada pagastiem 28. oktobrī kuplā skaitā bija pulcējušies Preiļu kultūras namā. Tur notika forums, kurā piedalījās novada pensionāru biedrību, kā arī nereģistrētu pensionāru kopienu pārstāvji.
1. novembrī Rēzeknē notika Latgales Ārvalstu investoru padomes plānošanas sēde, kurā tika apstiprināta padomes struktūra un definēti turpmākie soļi, paredzot Rēzeknē izveidot padomes biroju, kas kļūs par reģiona ekonomiskās koordinācijas centru.
Ar sirsnīgu tikšanos un sportiskām aktivitātēm Rugāju vidusskolā un Bērzgales pamatskolas Nautrēnu vidusskolas struktūrvienībā norisinājās iniciatīvas “Olimpieši skolās ar Rimi” vizītes Latgalē. Rugāju vidusskolas audzēkņi 28. oktobrī tikās ar peldētāju Aļonu Fokinu un cīkstoni Armandu Zvirbuli, savukārt Bērzgales pamatskolas Nautrēnu vidusskolas struktūrvienībā 29. oktobrī viesojās vieglatlēte Gunta Vaičule un airētāja Jekaterina Simanoviča. Vizītes papildināja arī Rimi ekspertes – uztura speciāliste Viktorija Jansone un klīniskā psiholoģe Aija Krišjāne.
28. oktobrī Ludzas novadā notika pirmā Ludzas novada Jauniešu padomes sanāksme – nozīmīgs solis jauniešu līdzdalības stiprināšanā un sadarbībā ar pašvaldību.
Ludzas novada domes deputāti augusta sēdē apstiprināja pirmo jaunatnes politikas stratēģiju pēc 2021. gada reformas – dokumentu, kas nosaka, kā turpmākajos gados tiks atbalstīti un iesaistīti jaunieši visā novadā. “Ludzas novada Jaunatnes politikas attīstības stratēģijas 2025.–2028. gadam” galvenais mērķis ir uzlabot jauniešu dzīves kvalitāti, veicināt viņu līdzdalību un ideju īstenošanu.
Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra Eiropas skolu sadarbības tīkla eTwinning ietvaros 31. oktobrī Rīgā organizēja Nacionālo eTwinning konferenci: “Prasmes dzīvei”. Tajā prezentēja septiņus pagājušā mācību gada veiksmīgākos skolu un pirmsskolu projektus un sveica konkursa “Nacionālā eTwinning balva 2025” uzvarētājus.
Ik gadu kādā no Ludzas novada pagastu kultūras namiem notiek tradicionālā skeču parāde, kurā amatierteātru kolektīvi demonstrē, ko sastrādājuši. Šogad, 1. novembrī, šo jautro pasākumu “Teātris mūsmājās” uzņēma Zilupes kultūras nams. Ludzas novada Kultūras centra kultūras metodiķe Karīna Demko-Senkāne stāsta, ka šogad parādē ar brīvi izvēlētas tēmas skečiem piedalījās 10 amatierkolektīvi no Ludzas novada un viens no Viļāniem. Savu debiju piedzīvoja nesen izveidotais Nirzas kultūras nama amatierteātris.
Šogad līdz oktobra beigām Latvijā reģistrēti 35 leptospirozes saslimšanas gadījumi, tostarp saņemti trīs ziņojumi par letālu iznākumu, aģentūru LETA informēja Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).
Kā skaidroja centrā, katram saslimšanas gadījumam bijušas individuālas situācijas un riski, kur cilvēks varēja inficēties.
