Šonedēļ visās trijās Baltijas valstīs ielidojuši un eksplodējuši droni. Visticamāk, tie, Ukrainai aizstāvoties pret Krievijas agresiju, bija tēmēti pa mērķiem Krievijā, bet novirzījušies vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm novirzīti no kursa.
Baltijas valstu amatpersonas uzsvērušas, ka tās ir Krievijas pilna mēroga agresijas kara sekas un jārēķinās, ka šādi incidenti var atkārtoties.
Pirmdien agri no rīta Varēnas rajonā (Lietuvā), netālu no robežas ar Baltkrieviju, drons nogāzās uz sasalušā Lavīsa ezera. Savukārt Igaunijas ziemeļaustrumos no Krievijas gaisa telpas ielidojis drons trešdienas rītā ietriecies Auveres elektrostacijas skurstenī.
Latvijas gaisa telpā drons naktī uz trešdienu ielidoja no Krievijas un eksplodēja Krāslavas novadā aptuveni kilometra attālumā no Svariņu pagasta centra, 20 km attālumā no Dagdas, 20 km no Baltkrievijas robežas un 35 km no Krievijas robežas, bet cits īslaicīgi ielidoja no Baltkrievijas teritorijas un devās Krievijas virzienā, ziņo LETA.
Krāslavas novada domes priekšsēdētāja Gunāra Upenieka komentārs:
“Par šo notikumu ar dronu uzzināju viens no pirmajiem, un, kā jūs domājat, kurš man piezvanīja pirmais? Tas bija Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis. Kā otrais piezvanīja Valsts prezidenta kancelejas pārstāvis, lai gan darba diena vēl nebija sākusies. Neviens Saeimā no Latgales ievēlēts deputāts nav piezvanījis līdz pat šai dienai (saruna notika 26. marta rītā – red.).
Cepuri nost Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, jo viņi savu darbu paveica labi. Jautāju, vai vajag evakuēt cilvēkus, viņi teica, ka drons ir uzsprādzis un ka situācija ir droša. 
Taču tonakt man un daudziem citiem nenostrādāja telefonā šūnu apraide, lai gan tai būtu bijis jābūt. Tāpat ir vajadzīgas sirēnas, jo ne jau visās vietās Latgalē joprojām ir pieejams internets, bet, dzirdot sirēnas, cilvēki meklētu informāciju medijos, kas noticis. Vislielākais bieds šādās situācijās ir haoss, jo vietējie iedzīvotāji, dzirdot drona sprādzienu, teica, ka sācies karš, vieni padomāja, ka kādam uzsprādzis gāzes balons, vēl citi sāka apdomāt, vai laist bērnus uz skolu. To visu un citus drošības jautājumus izrunāšu ar aizsardzības ministru.”
Savukārt Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” norādīja, ka īsā brīdinājuma laika dēļ lokālo iedzīvotāju apziņošanai par drona radīto apdraudējumu nebija pietiekami daudz laika.
Viņš skaidroja, ka, lai sniegtu precīzu informāciju tiem iedzīvotājiem, kurus iespējamais apdraudējums varētu skart, nepieciešams zināms laiks, lai saprastu apdraudējuma iespējamo virzienu un trajektoriju. Šajā gadījumā brīdinājuma brīdis bijis pārāk īss.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds un Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris pulkvežleitnants Pēteris Suveizda 26. martā apmeklēja Krāslavas novadu, lai tiktos ar Krāslavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Gunāru Upenieku, par to plašāk rakstīsim sociālajos tīklos un laikraksta nākamajā numurā.
Foto: www.mod.gov.lv