Pirmdiena, 22.jūnijs
Vārda dienu svin: Laimdots, Laimiņš, LudmilaKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
2022. gada nogalē Valsts heraldikas komisija apstiprinājusi Augšdaugavas novada jauno ģerboni, liecina informācija pašvaldības mājaslapā.
Projekta “Inženiertīklu izbūve Augšdaugavas novadā piecās kārtās” gaitā, ņemot aizņēmumu Valsts kasē, izbūvēts moderns ielu apgaismojums Augšdaugavas novada Demenes pagasta Kumbuļu ciemā, Skrudalienas pagasta Silenes ciemā, Nīcgales ciemā, Ilūkstes un Subates pilsētās.
Daugavpils Dieva Žēlsirdības katoļu draudzes baznīca ieguvusi skanīgu instrumentu
8. janvārī Daugavpils Dieva Žēlsirdības katoļu draudzes baznīcā pēc Svētās Mises, kas sāksies plkst. 10.30, notiks jaunu digitālu ērģeļu ieskandināšanas koncerts.
Pensionāri rosināja pašvaldību turpināt viņus atbalstīt
29. decembrī Rožkalnu kultūras namā notika pirmais Preiļu novada senioru forums. To rīkoja biedrība “Vārkavas novada pensionāri” Dienvidlatgales Nevalstisko organizāciju resursu centra un Kultūras ministrijas pilsoniskās sabiedrības un starpkultūru sadarbības attīstības un mazākumtautību nevalstisko organizāciju līdzdalības veicināšanas Latgalē projektā.
Konteksts. 27. novembrī Lūznavas muižā tika prezentēta šveiciešu mākslinieka un mūziķa Vinsenta Flikigera zīmējumu un latgaliešu kultūras ziņu portāla lakuga.lv vadītājas Edītes Husares īso stāstu grāmatiņa "Trusīni vessim reitā pi puiša". Tajā apkopoti "Latgales iedvesmoti zīmējumi un tiem veltīti stāstiņi par Latgales ikdienu un lietām. Izdevumam pieejama arī video versija, kurā stāstu autore latgaliski lasa visus grāmatā publicētos stāstus.
Ludzas novada iedzīvotāji turpmāk savus piederīgos pēdējā gaitā varēs pavadīt pienācīgi – ilgus gadus nācās gaidīt apstiprinošu lēmumu un atrast finansējumu kapličas atjaunošanai, bet nu tā ir atjaunota un 2022. gada 27. decembrī nodota ekspluatācijā kopā ar labiekārtotu kapličas teritoriju.
Sapņi, ambīcijas un cītīgs darbs noved pie nospraustā mērķa, uzskata Ludzas Mūzikas pamatskolas skolotāji, cenšoties šo apziņu vai dzīves pozīciju nostiprināt arī savos audzēkņos. Gadu mijā ir neliels brīdis atelpai, lai atskatītos un novērtētu pirmajā pusgadā paveikto.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 6884 civiliedzīvotāji. Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku guvuši dažāda smaguma ievainojumus. Tā informēja Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā cilvēktiesību komisāra birojā.
Polijas galvaspilsētas Varšavas pašvaldība ir nolēmusi atteikties no Jaungada svētku pasākumiem, jo tie būtu nevietā, ņemot vērā notiekošo Krievijas karu pret Ukrainu, paziņoja mērijas pārstāve Monika Beuta.
Nākamajam gadam ir jābūt izšķirošam uz frontes līnijas karā ar Krieviju, savā vakara videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
