Pirmdiena, 22.jūnijs
Vārda dienu svin: Laimdots, Laimiņš, LudmilaKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Atgādinām, ka 2022. gada 9. decembra numurā publicējām Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu draudzes locekles Rudītes Veitmanes aicinājumu ziedot līdzekļus dievnama lustras restaurācijai. Šoreiz turpināsim Rudītes stāstījumu par draudzi un baznīcu.
Otro Ziemassvētku pēcpusdienā Preiļu Mūzikas un mākslas skolas zālē novada kultūras centra jauniešu folkloras kopas “Rūtoj” tagadējie un agrākie dalībnieki, līdzjutēji un atbalstītāji svinēja kolektīva divdesmitgadi. Visu šo laiku ar rūtotājiem kopā bijusi viņu vadītāja Ilze Valaine.
Ukraina un Eiropas Savienība (ES) rīkos samitu 3. februārī Kijivā, lai apspriestu finansiālo un militāro atbalstu, pirmdien paziņoja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska birojs.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs turpina periodiski kontaktēties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par karu Ukrainā, raidsabiedrībai "Deutsche Welle" pastāstīja Vācijas valdības pārstāvja vietniece Kristiāne Hofmane.
Krievijas okupantu armijas raidītas raķetes sprādziens Družkivkas pilsētā Doneckas apgabalā izpostīja hokeja kluba "Donbass" arēnu, kur glabājās dažādas humānas nepieciešamības preces, notikuma vietā otrdien pārliecinājās Latvijas Televīzija (LTV).
Katrs līdzcilvēku labais darbs palīdz Ukrainas tautai būt stiprākai
Arī sievietēm patīk atpūsties makšķerējot
Māra Pudnika ikdienā vada Saunas pagasta pārvaldi, bet brīvos brīžos rod atelpu, dziedot folkloras kopā “Rūtoj”, slēpojot kalnos, sēņojot un makšķerējot. “Vietējā Latgales Avīze” jautāja Mārai par makšķerēšanas prieku un lielajiem lomiem, jo, kā mēdz teikt pieredzes bagāti cilvēki, laimei vajag hobiju un zivs zvīņu makā.
Gada putna akcija notiek jau 28. reizi, un par 2023. gada putnu izvēlēts dziedātājputns – lakstīgala (Luscinia luscinia). Latvijas Ornitoloģijas biedrība mudina iedzīvotājus atpazīt putnus ne tikai pēc to izskata, bet arī pēc dziesmām.
Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā piecu kilometru garumā atjaunots un pieņemts ekspluatācijā vēl viens būtisks valsts nozīmes meliorācijas sistēmas objekts – Lubāna ezera Ziemeļu dambis. Līdz ar dambja atjaunošanu ir samazināti plūdu draudi ap 400 Rēzeknes, Gulbenes, Madonas un Balvu novada iedzīvotājiem plūdu draudu skartajā 31 920 ha plašajā teritorijā.
Pagājušajā gadā Āfrikas cūku mēra (ĀCM) apkarošanas pasākumos medniekiem izmaksāti 963 470 eiro, pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītājs Mārtiņš Seržants. Tostarp par nomedīto mežacūku paraugiem samaksāti vairāk nekā 907 000 eiro, kas ir aptuveni par 28 % vairāk nekā iepriekš.
