Pirmdiena, 22.jūnijs
Vārda dienu svin: Laimdots, Laimiņš, LudmilaKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Jau teik vōkti materiali “Tāvu zemes kalenadaram” 2024. godam un “Olūta” 21. (28.) laidīņam.
Literaturas almanahā “Olūts” teik publiceiti Latgolas autoru jaunōkī prozas un dzejas sacerējumi. Pēc “Olūta”, zynomā mārā, varim sprīst, kas nūteik myusu literaturā.
Latgolas Kulturas centra izdevnīceiba (LKCI) dybynōta 1990. goda majā. Dybynōšonas sapuļce nūtyka tūreizejā Rēzeknes Pīna konservu kombinata kluba zālē. Cylvāki beja īsaroduši nu vysas Latvijas un zāle beja pylna. Jī pīprasēja tyuleņ sōkt grōmotu izdūšonu latgalīšu volūdā. Izdevnīceiba dorbu sōce 1990. goda 1. junī.
Jautā Jānis:
“Kāpēc gājēju pāreja, kas atrodas pie Krāslavas slimnīcas, ir uzzīmēta bīstamā vietā?” 
Atbild Krāslavas novada dome:
“Šajā ielas posmā notika pārbūves darbi, objekts vēl nav nodots ekspluatācijā. Pavasarī turpināsies darbi, kad iestāsies atbilstoši laika apstākļi. Gājēju pāreja ir vecā, bet jaunu gājēju pāreju uzzīmēs tad, kad atsāksies pārbūves darbi.”
Sagatavoja Egita Terēze Jonāne
Laimes muzeja Indrā komanda Jauno gadu iesāka ar jaunu tematisku izstādi–ekskursiju “Manas vecmāmiņas trauku skapis”. Ekspozīcija un ekskursija stāsta par Rīgas porcelāna devumu trauku vēsturē.
Muzeja saimniece Ilona Kangizere pastāstīja “Vietējai Latgales Avīzei”, ka, uzņemot ekskursantus, viņa parāda Rīgas porcelāna fabrikas trauku kolekciju, kur katrs no vairāk nekā 1000 priekšmetiem ir liela stāsta vērts.
Jau vairākus gadus Augšdaugavas novada pašvaldības centrālajā administrācijā izveidojusies jauka tradīcija Ziemassvētkos iepriecināt ar dāvanām sociāli mazaizsargātos novada iedzīvotājus. Šogad vākti ziedojumi, lai svētkos varētu iepriecināt Nīcgales grupu dzīvokļu iemītniekus. Saziedoti 154,5 eiro, par ko iegādāta elektriskā krāsniņa un divi tosteri. Krāsniņa ļoti nepieciešama kulinārijas nodarbībām, lai grupu dzīvokļu klienti mācītos pagatavot sev ikdienas un svētku maltīti.
2023. gads ir Roberta Mūka simtgades gads. Roberts Mūks (Avens) (1923–2006) ir latviešu filozofs, pasaules reliģiju pētnieks un dzejnieks. Dzimis 1923. gada 14. janvārī rakstveža, sekretāra Miķeļa Avena un viņa sievas Emīlijas ģimenē Galēnos.
Ārsta konsultācijas var saņemt ar ģimenes ārsta nosūtījumu
Preiļu slimnīcā pacienti vai viņu piederīgie var saņemt paliatīvās aprūpes konsultāciju un palīdzību, jo slimnīcā strādā šīs jomas speciālists ārsts Māris Skutelis.
Izstādes vadmotīvs – lielo plecu lakatu rūtīs ieaustā toņu bagātība
6. janvārī Latgales Kultūrvēstures muzejā atklāta un līdz 4. februārim būs skatāma izstāde “Gadalaiki”, veltīta Tautas lietišķās mākslas studijas “Dzīpariņš” 45 gadu jubilejai.
7. janvārī Rīgā, kultūras centrā "Ulbrokas Pērle", norisinājās Latvijas Sporta deju federācijas 2022. gada reitingu un kausu uzvarētāju godināšana. Arī Ludzas novada Bērnu un jauniešu centra deju studijas "Frīda" dejotāji Aleksejs Ļipatovs un Natālija Stafecka bija uzvarētāju vidū. Aleksejs un Natālija 2022. gada Latvijas kausā Juniori II 6 deju grupā vairāku sacensību kopsummā izcīnīja III vietu.
Ludzas novadā darbu uzsākusi Pašvaldības policija. Pašvaldības policijas galvenās funkcijas ir nodrošināt personu un sabiedrības drošību, pašvaldības saistošo noteikumu kontroli, novērst administratīvos pārkāpumus un citus likumpārkāpumus, kā arī likumpārkāpumu profilakse Ludzas novada administratīvajā teritorijā.
