Nataljas Ivanānes ģimene lolo kaķi Tomiku. Mīlulis ģimenē ienāca divu mēnešu vecumā no kāda pagalma Preiļos, lai gan Natalja uzskatīja, ka dzīvoklis nav īstās mājas kaķim vai sunim. Ieraugot kaķi, Nataljas māsa teica, lai viņa paņemot kaķi uz mājām, nav labi, ka tas bēdīgs klejo pa ielām. Natalja atnesa kaķīti uz mājām, visi draugi, ģimene meklēja saimnieku, varbūt kāds kaķīti bija pazaudējis, taču saimnieks neatsaucās. 
Tā Tomiks kļuva par Nataljas ģimenes mīluli. Kad pirms nedēļas Tomiks bija pazudis trīs dienas, tad, pateicoties sociālajiem tīkliem internetā, viņu meklēja visi Preiļi. Ģimene pati kaķi atrada pie lielveikala Preiļos un, atveduši Tomiku mājās, visi atkal jutās laimīgi. Jokoja, ka mīlulis būs aizrāvies ar peļu ķeršanu.
Tomikam kā jau īstam kaķim garšo kaķu barība, tomēr viņš ir svētlaimīgs tad (un to var sajust pēc murrāšanas un acu skatiena), kad vismaz vienā no trim ēdienreizēm bļodiņā atrodas vistas gaļa.
Tomiks ir jautrs, kustīgs, maigs kaķis, mīļprāt spēlējas ar bērniem un ģimenes draugiem, ļaujas glāstiem un bučiņām, un, kad pienāk atelpas brīži, viņš ieritinās blakus Nataljas dēlam. Nataljas bērni bieži saka, ka bez Tomika nevar dzīvot.
Tomika stāstu, Nataljas draudzenes Tatjanas izstāstītu, pierakstīja Egita Terēze Jonāne