Intervijas

2019-08-16 33 ((307)1042)

Intervija ar Riebiņu novada kultūras centra vadītāju Ilgu Pokšāni

Katrai jauniešu paaudzei ir savas topīgās atpūtas un izklaides vietas, kur notiek visforšākās balles, pulcējas vissmukākās meitenes un brašākie puiši. Pēdējos gadus tautas mutē (pareizāk būtu teikt – feisbukā un citos modernajos saziņas līdzekļos) visbiežāk skan Sīļukalna, Stabulnieku un Riebiņu nosaukumi. Svētki, pasākumi, balles pulcē priecāties gribētājus ne tikai no bijušā Preiļu rajona pagastiem, bet arī daudz, daudz tālākām vietām. Laba slava tālu skan, un tur nu savs nopelns ir arī Riebiņu novada kultūras centra vadītājai ILGAI POKŠĀNEI...

Lasi visu rakstu avīzes 2019-08-16 33 ((307)1042) numurā.

2019-08-09 32 ((306)1041)

Intervija ar kāzu salona "Fiore" īpašnieci Lieni Višķeri

Klāt augusts, kas tradicionāli tiek dēvēts par kāzu mēnesi, un tieši tādēļ šīs nedēļas intervijas varone tika piemeklēta atbilstoši saistībai ar kāzu sfēru. LIENE VIŠĶERE ir kāzu salona „Fiore” īpašniece. Dzimusi un augusi Rēzeknē, bet tagad dzīvo un strādā Rīgā. Par sevi viņa saka, ka ir radošs cilvēks, kuram visu laiku jābūt kustībā. Izsapņotais sapnis par savu kāzu salonu šī gada 10. maijā veiksmīgi tika realizēts, un tagad Liene, kura pati precētas sievas kārtā ir jau ceturto gadu, sagaida topošās līgavas un palīdz piemeklēt viņu gaumei atbilstošas kāzu kleitas, neliedzot klientēm arī savu padomu vai iesakot kādu knifiņu, lai viņas kāzās izskatītos lieliski...

Lasi visu rakstu avīzes 2019-08-09 32 ((306)1041) numurā.

2019-07-26 30 ((304)1039)

Intervija ar mūziķi, uzņēmēju un politiķi Juri Vucānu

Visuzinošās google meklētājā ierakstot Preiļu uzņēmēja Jura Vucāna vārdu, pirmās saites tomēr norāda uz saistību ar pašvaldību vēlēšanām, Preiļu novada domes deputāta statusu. Taisnība vien ir, bet dzimtajā novadā un Latgalē kopumā viņu daudz plašāk zina saistībā ar mūziku, kur sava vieta ir grupām “Liktineigais pagrīzīns iz Vainovu”, sava – “Bez PVN”, pa vidu spoži uzplaiksnījot televīzijas šovam “Koru kari”. Sarunā ar Juri gribējās uzzināt ko vairāk...

Lasi visu rakstu avīzes 2019-07-26 30 ((304)1039) numurā.

2019-07-19 29 ((303)1038)

Intervija ar skolotāju un pasākumu vadītāju Ļenu Puzaku

Enerģija, dzīvesprieks, idejas, atraktivitāte, smiekli, labsirdība, vēlme iemācīties visu – vai to un vēl daudz ko citu var attiecināt uz vienu cilvēku? Es teikšu, ka jā – jo, uzaicinot uz interviju šarmanto, enerģijas un pozitīvisma pilno plaša profila amatu meistari Ļenu Puzaku no Preiļu pagasta, pārliecinājos – ja vien ir vēlēšanās, cilvēks var izdarīt milzum daudz interesantu lietu. Un, kā Ļena saka, ka tagad grib dzīvot tā, lai vecumdienās kopā ar vīru, sēžot šupuļkrēslos, būtu, ko atcerēties...

 

Lasi visu rakstu avīzes 2019-07-19 29 ((303)1038) numurā.

2019-07-12 28 ((302)1037)

Intervija ar koktēlnieku Antonu Rancānu

Šoreiz intervija pieskaņota zīmīgam faktam: pirms 20 gadiem – 1999. gada 16. jūlijā – klajā nāca “Vietējās nedēļas avīzes”1. numurs un no tās 1. vāka lūkojās smaidīgais latgalietis – Ludzas un Rēzeknes rajonu “sasaistītājs vienā veselumā” – koktēlnieks Antons Rancāns (15.01.1938.) Jautāts, vai atceras to tālo interviju, kas notika mākslinieka mājās-darbnīcā Makašānos, viņš pārliecinoši atbild, ka atceras, un bilst, ka tur nekas nav mainījies – valda koks un krāsas, viņa un meitas pasaule... “Humors ar to dzīvi, viens humors,” smaidot saka tēlnieks, “nemaz nepamani, kā tas laiks aiziet.”

Skarbais jokdaris pa 20 gadiem ne tikai mainījis slavenā koktēlnieka matu krāsu, bet ievilcis arī rievas sirdī. Viena no lielākajām – sievas Lūcijas aiziešana mūžībā 2011. gadā. (L. Rancānes Makašānu Amatu vidusskolas, kuru tagad vada abu meita Gundega, Krucifiksa dārzā atklāta piemiņas skulptūra "Sargeņģelis", ko Antons Rancāns veltījis sievai)...

Lasi visu rakstu avīzes 2019-07-12 28 ((302)1037) numurā.

2019-06-28 26 ((300)1035)

Intervija ar rokdarbnieci Intu Reču

Kad laukā tveice pārņēmusi ikdienu, es devos uz Aglonu, jo šajā vasaras ziedu pilnbriedā uzrunāju sievieti, kas prot no dabas materiāliem izveidot teju gandrīz visu. Inta Reča dzīvo, kā draugi iesaukuši, „Dieva ausī” – klusumā un skaistā dabas vietā, vectēva celtā mājā Aglonas pievārtē. To, ka Inta prot neskaitāmas skaistas lietas veidot un mācīt to vēl citiem, izrunājām, malkojot ziedu ūdeni. Stikla krūze pielieta ar ūdeni, kurā rotājās visdažādākie pļavas ziedi un tējas. Inta saka, ka ļoti svarīgs ir estētiskais skaistums...

Lasi visu rakstu avīzes 2019-06-28 26 ((300)1035) numurā.

2019-06-21 25 ((299)1034)

Ekspresintervija ar vainagu pinēju Rutu Zviedri

Par Rutu Zviedri no Ludzas zināju, ka viņa ir salona „Pelnrušķītes sapnis” īpašniece, kura rada brīnumskaistus senlaicīgus tērpus un piedāvā tos arī nomai. Nedēļas sākumā viņas Facebook profilā pamanīju fotogrāfijas, kurās Ruta redzama, pinot ozollapu vainagus. Zem fotogrāfijām esošais paraksts „Latvijas ozolu vainagi pošas ceļā uz Maskavu” mani ieintriģēja un nolēmu sazināties ar pašu meistari, kura, izrādās, ne pirmo reizi pin ziedu un ozollapu vainagus pēc pasūtījuma, viņa savā Facebook profilā raksta, ka, ja kādam ir vēlēšanās, tad var svētkiem uzpīt īpašo zāļu vainagu...

Lasi visu rakstu avīzes 2019-06-21 25 ((299)1034) numurā.
Ekspresintervija ar vetārsti Māru Ostrovsku

Vetārste Māra Ostrovska (dz. Lauva) Latgalē – Rēzeknes novada Silmalas pagasta “Ostrovskos” – dzīvo jau vairāk nekā 40 gadus, bet dzimtā puse viņai ir Bauska, kur kopā ar divām māsām un brāli aizvadīta bērnība. Izauguši bez tēva, mamma bijusi skolotāja, un interesanta šķiet viņas izvēle pēc Bērzu skolas pabeigšanas mācīties Saldus Zooveterinārajā tehnikumā un vēlāk – Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā Jelgavā, kur 4. kursā apprecējusies ar kursabiedru Voldemāru (kopā izaudzināti trīs bērni un pieci mazbērni). Kā interesantu faktu viņa min, ka, stājoties tehnikumā, nepratusi slaukt govis (lai gan pa grupām mēnesī vajadzējis izslaukt veselas 12!), jo mājās esot bijusi vien truši, kuru kopšana iemācījusi atbildību un rūpes par dzīvniekiem. “Pirmo govi man uzdāvināja vīramāte, un tā arī sākās mana lopkopes “karjera”. Visādi dzīvnieki ir bijuši mūsmājās, arī pašlaik turam gotiņu, kura, tiesa, šogad Jāņos mūs atstāja bez piena, bet jau drīz atnesīsies.”...

Lasi visu rakstu avīzes 2019-06-21 25 ((299)1034) numurā.
Ekspresintervija ar profesionālo pavāri Ināru Liepiņu

Skaidrs, ka Līgo vakarā un Jāņos neiztiek bez tradicionālām vērtībām – sieriem, plātsmaizēm un marinētas un grilētas gaļas. Mūsu garšas kārpiņas pie tā jau pieradušas un nekādas emocijas neizrāda. Varbūt beidzot pienākusi reize likt tām brīnīties? Kā to izdarīt, daži nelieli padomi, ko sniedz profesionāla pavāre, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma Preiļos pasniedzēja INĀRA LIEPIŅA...

Lasi visu rakstu avīzes 2019-06-21 25 ((299)1034) numurā.

2019-06-14 24 ((298)1033)

Intervija ar Helēnu Čudari

Parasti žurnālists meklē intervijas varoni, bet šoreiz stāsts ir cits. Kāda kundze piezvanīja un teica, ka vēlas parunāt... Mūsu saruna notika izlaidumu un genocīda upuru piemiņas laikā – sirmā kundze ir lieciniece abiem notikumiem un ne to ierastajā uztverē...

“Mēs esam pirmās brīvās Latvijas paaudze – visstiprākie, tāpēc arī turamies,” saka Helēna Čudare (dz. Vaičuks) un viņas stāstā nenoslāpēt asaras – par zudušo skaistumu un laika nepielūdzamību. Emocijas uzjundī arī mātes austās sedziņas un māsas paklāji istabā, fotogrāfijas un ielūgumi uz absolventu salidojumiem... Viss atgādina par tuviem cilvēkiem un laiku, kad bija gan spēki, gan sapņi... Taču – ne velti saka, ka “atmiņas ir vienīgā paradīze, no kuras mūs neviens nevar izdzīt”, un paldies Jums, Helēnas kundze, ka atļāvāt paciemoties Jūsu atmiņu pļavās, kurās ir daudz skaistu ziedu...

Lasi visu rakstu avīzes 2019-06-14 24 ((298)1033) numurā.

2019-06-07 23 ((297)1032)

Intervija ar fotogrāfi Ilmu Kupcovu

„Esmu dzimusi sniegotā dienā – 1993. gada 13. septembrī. No 1. līdz 12. klasei mācījos Viļānu vidusskolā. 2015. gadā absolvēju Daugavpils Universitāti, kur mācījos socioloģiju, bet sapratu, ka man tomēr tuvāka ir māksla un kultūra. Tajā pašā gadā iestājos Daugavpils Universitātē studēt mākslas menedžmentu. Izvēlējos šo studiju programmu, jo tā sniedza iespēju sevi realizēt gan dejā, mūzikā, gan mākslā un teātrī, sniedza iespēju kopt kultūru un radīt ko jaunu un nebijušu sev un citiem. Šogad absolvēšu universitāti un iegūšu vēl vienu bakalaura grādu, tomēr esmu uzsākusi darbību programmā „Iespējamā misijā”, un no septembra kļūšu par skolotāju. Kāpēc skolotāja profesija? Tādēļ, ka kultūras saprašana, vērtības aug, pateicoties ģimenei un skolai, līdz ar to vēlos sabiedrībai dot vairāk,” tā sevi raksturo ILMA KUPCOVA...

Lasi visu rakstu avīzes 2019-06-07 23 ((297)1032) numurā.

2019-05-31 22 ((296)1031)

Intervija ar vecticībnieku vēstures pētītāju Tatjanu Kolosovu

TATJANU KOLOSOVU Preiļos pazīst daudzi. Pazīst kā sabiedriski aktīvu, enerģisku un neatlaidīgu cilvēku. Plašākai auditorijai viņa zināma arī kā pētnieciski vēsturiska satura publikāciju autore Latvijas un ārvalstu periodiskajos izdevumos, novadpētniece, kuras lielā interese un sirdslieta ir vecticībnieku sakņu meklējumi Preiļu novada Moskvinā un citur Latgalē. Arī “Vietējās Latgales Avīzes” lappusēs Tatjanas vārds vairākkārt minēts saistībā ar šo tēmu. Viņa ir interesantu un veiksmīgi īstenotu projektu autore. Brīžiem pat šķiet, ka viņa paspēj būt visur, varbūt pat divās vietās vienlaikus...

Lasi visu rakstu avīzes 2019-05-31 22 ((296)1031) numurā.

2019-05-24 21 ((295)1030)

Intervija ar Aglonas briežu dārza īpašnieci Inesi Reini

Šobrīd mēs visi cenšamies vairāk pietuvināties dabai, mums patīk nesamāksloti pasākumi, tiecamies pēc veselīga dzīvesveida, ceļojam, iepazīstam tuvākas un tālākas dabas takas un interesantas vietas. Aglonas Briežu dārzs – vieta, kas manu uzmanību piesaistīja kādā no sociālajiem tīkliem. Sarunāju tikšanos ar Briežu dārza īpašnieci Inesi Reini, un kā izrādās, šis Briežu dārzs jau apmeklētājiem atvērts teju trīs gadus.

Intervijas laikā uzzināju daudz interesantu faktu par briežiem, Inese stāsta, ka šobrīd pie viņiem ir apskatāmi dambrieži, Karpatu staltbrieži un Dāvida brieži. Visdrošākie ir dambrieži, kas atgādina multfilmu varoni Bembiju. Ineses dambriežiem gandrīz katram ir savs vārds, un Inese viņus pie sevis pasauc ar īpašu zvanu!...

Lasi visu rakstu avīzes 2019-05-24 21 ((295)1030) numurā.

2019-05-17 20 ((294)1029)

Intervija ar (brīv)vēsturnieku Agri Dzeni

Vienmēr cieņu raisa cilvēki, kuri darbojas SAVĀ jomā, jo viņi, šķiet, paspēj vairāk nekā citi. Tas tālab, ka panākumu atslēga ir dziļa un īsta interese, uzcītība un saturiskie saskares punkti, kas ļauj īstenot vairākas ieceres vienlaikus. Šoreiz – saruna ar (brīv)vēsturnieku Agri Dzeni, kuram vēsture ir gan pagātne, gan tagadne un kuru dzīves līkloči pašlaik atveduši uz Rēzekni, bet pēdējos gados viņa vārds izskanējis daudzviet, tostarp saistībā ar Maltas pagasta vēstures izpēti un arī nupat izdoto grāmatu "Leimaņi, brīvnieki, brīvzemnieki Igaunijā, Latgalē un Vidzemē 13.–20. gs.".

Viņa blogā sastapu trāpīgu citātu – “Mirusi vēsture ir pilnīgs lietisko, rakstīto un stāstošo avotu trūkums. Pusmirusi vēsture ir nepētīti arheoloģiskie objekti, nesakārtoti un slēgti arhīvi, nepiefiksēti stāstījumi. Pusdzīva vēsture ir vien zinātnieku aprindām pieejami un saprotami pētījumi, nepublicēti un plašākai sabiedrībai nepieejami avoti un pētījumi. Dzīvā vēsture ir cilvēces pieredze, kas izzināta spēj mainīt mūsdienu indivīda un sabiedrības dzīvi”. Viņa lauciņš ir tā “pusdzīvā”, kas ar katru publikāciju kļūst aizvien dzīvīgāka un liek līdzdomāt, pārskatot attieksmi. Bet nu – mazliet vairāk par šo daudzpusīgo personību (kurā sadzīvo gan smagā rokmūzika, gan reizumis vieglā atdzejošana “savam un dažu citu priekam”), viņa pētniecības darbu un vien 46 dzīves gados, bet jau gūtajām atziņām...

Lasi visu rakstu avīzes 2019-05-17 20 ((294)1029) numurā.

2019-05-10 19 ((293)1028)

Intervija ar rakstnieci Lindu Mariju Kundzišu

LINDA MARIJA KUNDZIŠA ir trīs bērnu – meitu Millijas Gabrielas un Sofijas Gabrielas un dēla Kristiana Gabriela – mamma. Viņas stāsts – kā dzirkstošs sveiciens pirms Mātes dienas (12. maijs) un Starptautiskās ģimenes dienas (15. maijs) – būs par Kundzišu ģimeni un viņu lielo laimi – bērniem...

Lasi visu rakstu avīzes 2019-05-10 19 ((293)1028) numurā.

2019-05-03 18 ((292)1027)

Intervija ar vēsturnieku Henrihu Somu

Kad prātoju, ko uzrunāt intervijai laikraksta 3. maija numuram, pirmā un, izrādās, veiksmīgā doma bija – Henrihs Soms. Kas gan cits, ja ne profesionāls vēsturnieks, mācēs izklāstīt 1990. gada 4. maija būtību, ko šī diena mainīja Latvijas un mūsu liktenī.

Dzimis latgalietis Latgalē – tā asociētais profesors saka par sevi. Viņa dzimtas zars iesakņojies Kalupes pusē, Saleniekos. Vidusskolas gadi aizvadīti Vārkavā, seko studijas Latvijas Universitātē, bet 1981. gadā sākās darbs Daugavpils Universitātē. 1991. gadā piedalījies Latgales Pētniecības institūta dibināšanā, ir albuma „Terra Mariana” komentāru galvenais zinātniskais redaktors. Apbalvots ar Polijas valsts apbalvojumu – Nopelnu ordeni – un Latvijas apbalvojumu – IV šķiras Atzinības krustu.

Interneta resursos atrodams liels daudzums notikumu, faktu, kur minēts Henriha Soma vārds. Tāpēc lasītājs, kuram ir vēlme uzzināt ko vairāk, var vērsties pie google. Tā kā esam skolasbiedri, turpmākajā sarunā atļaušos profesoru uzrunāt ar “tu”...

Lasi visu rakstu avīzes 2019-05-03 18 ((292)1027) numurā.

2019-04-26 17 ((291)1026)

Intervija ar uzņēmējiem Sandru Nikiforovu un Jāni Sparānu

Ne vien uzņēmība, vēlme attīstīties, risks kļūdīties, bet arī sirsnība un atsaucība vieno divus jaunus uzņēmējus Preiļos – Sandru Nikiforovu un Jāni Sparānu. Viņus vieno ne tikai kopīgs bizness un nākotnes plāni, bet arī kopdzīve. Intervijas laikā no viņiem enerģija, idejas un nākotnes plāni plūda kā no pārpilnības raga! Prieks, ka tādi jaunieši atrod savu vietu šeit, nevis ārpus mūsu valsts robežām...

Lasi visu rakstu avīzes 2019-04-26 17 ((291)1026) numurā.

2019-04-18 16 ((290)1025)

Intervija ar stomatoloģi, apbalvojuma “Gada sieviete Rēzeknē 2018” saņēmēju Veroniku Grišāni

Kad mīli to, ko dari, nogurums ir pārejošs... Skaidrs, ka nav vieglu darbu, bet ir dubultsmagi, kas prasa gan profesionalitāti, gan kontaktu ar cilvēkiem. Šoreiz – saruna ar sievieti, kura 50 gadus nostrādājusi stomatoloģijā, no tiem 23 gadus Rēzeknes pilsētas un rajona galvenās stomatoloģes amatā. Viņa ir spilgts pierādījums tam, cik svarīgi un iespējami ir neapstāties, turpināties pat tad, kad aktīvās darba gaitas ir beigušās. “Es domāju, ka esmu par vecu, lai dabūtu šādu balvu,” ar smaidu komentē apbalvojuma “Gada sieviete Rēzeknē 2018” iegūšanu, kas viņai tika piešķirts šīgada 8. martā par ieguldījumu medicīnas vēstures izpētē, apkopojot 160 Latgales mediķu biogrāfijas. Tāpēc šoreiz – par cilvēku, kura pases dati patiešām melo, jo smaids acīs un domāšana liecina, ka gadi nav nasta, vienīgi atmiņu mozaīka. Iepazīsimies ar sievieti, kura zina un sludina smaida patieso vērtību!...

Lasi visu rakstu avīzes 2019-04-18 16 ((290)1025) numurā.

2019-04-12 15 ((289)1024)

Intervija ar Balvu PII „Pīlādzītis” skolotāju un lasīšanas vēstnesi Inesi Svelpi

Pavasarim patīk (un piestāv) grāmatas. Jā, tā patiesi gribas teikt, jo, atmostoties dabai, notiek arī dažādas aktivitātes, kas saistītas ar grāmatu pasauli, tāpēc šķiet, ka pavasara vēstneši ir ne tikai zaļie asni un gājputni, bet arī grāmatas, kas izpleš savus lappušu spārnus, lai atklātu to aizraujošo pasauli, kas tajās noslēpta.

Marta sākumā noslēdzās lasīšanas svētki „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2018”, noskaidrojot lasītākās un iemīļotākās grāmatas, bet marta izskaņā grāmatu mākslas konkursā „Zelta ābele 2018” tika apbalvotas skaistākās grāmatas. Lai pievērstu uzmanību bērnu grāmatām, kopš 1967. gada Hansa Kristiana Andersena dzimšanas dienā, 2. aprīlī, tiek atzīmēta Starptautiskā bērnu grāmatu diena. 23. aprīlī svinam Pasaules Grāmatu un autortiesību dienu, godinot autorus un aicinot cilvēkus pievērsties gan grāmatu lasīšanai, gan rakstīšanai, gan autoru tiesību aizsardzībai. Savukārt 25. aprīlis šogad būs nozīmīgs ar to, ka noskaidrosies Latvijas Literatūras gada balvas (kas ir nozīmīgākais gada notikums literatūras nozarē Latvijā un nodrošina literāro darbu profesionālu izvērtējumu un atzinību izcilākajiem darbiem, kas gada laikā nākuši klajā Latvijas rakstniecībā) ieguvēji. Starp citu, arī lasītāji var izvērtēt spilgtākos pērn izdotos darbus, līdz 23. aprīļa pulksten 23.59 portālā „Delfi” nosakot savu simpātiju.

Nu, lūk, aktualitāšu, kas saistītas tieši ar grāmatām, pavasarī ir patiesi daudz, bet turpinājumā – saruna ar Lasīšanas vēstnesi Latgales reģionā INESI SVELPI, kurai šis godpilnais tituls tika piešķirts lasīšanas svētku „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2018” noslēguma pasākumā 9. martā. Inese ir Balvu pirmsskolas izglītības iestādes „Pīlādzītis” skolotāja, kurai ļoti patīk lasīt grāmatas un kura palīdz atklāt šo aizraujošo pasauli, kas paslēpusies grāmatu krāsainajos vākos, arī pašiem mazākajiem lasītājiem.

Kad jautāju Inesei, ja būtu ļauts izdzīvot kāda grāmatu varoņa dzīvi un piedzīvojumus, vai būtu kāds tēls, kura ādā labprāt iejustos, viņa atbild, ka par to nav domājusi, jo viņai patīk sava dzīve. „Mums katram ir dota unikāla iespēja dzīvot pēc saviem ieskatiem. Katrs mēs varam uzrakstīt savu dzīves stāstu,” tā viņa teic, atzīstot, ka no grāmatām var smelties būtiskas atziņas, kas vijas cauri turpmākajai dzīvei. Tā, piemēram, jau no jaunības Inesei grūtos brīžos palīdz Mārgaretas Mičelas grāmatas „Vējiem līdzi” galvenās varones Skārletas O'Hāras teiciens: „Par to es domāšu rīt!”...

Lasi visu rakstu avīzes 2019-04-12 15 ((289)1024) numurā.

2019-04-05 14 ((288)1023)

Intervija ar fotogrāfu Igoru Pliču

6. aprīlī, Preiļu kultūras namā uz semināru “Latgales fotogrāfu darbības vēstures izpēte un datu apkopošana” pulcēsies nozares entuziasti, muzeju darbinieki un vienkārši jomas interesenti. Patiesībā semināra temats ir Latgales Fotogrāfu biedrības vadītāja Igora Pliča nemierīgā gara izpausme. “Dati par Latgalē senāk un ne tik sen dzīvojušajiem un praktizējušajiem fotogrāfiem līdz šim nav bijuši apkopoti tik tālu, lai tie būtu ērti un plaši pieejami visiem interesentiem. Ir zināmi pietiekami daudz fotogrāfu no dažādām vietām Latgales vēsturiskajā teritorijā, kuri ir autorizēti ar zīmogiem, spiedogiem vai logotipiem uz fotogrāfijām. Tajā pat laikā informācijas par pašiem fotogrāfiem ir visai maz,” uzskata Igors. Lai tukšumu aizpildītu un lai gala mērķī izdotu enciklopēdiju par saviem amata brāļiem Latgalē, biedrības vadītājs sauc kopā muzeju, bibliotēku darbiniekus, privātos kolekcionārus, lai izveidotu pamatsarakstu ar fotogrāfiem, kuri darbojušies tuvākā un tālākā apkaimē...

Lasi visu rakstu avīzes 2019-04-05 14 ((288)1023) numurā.

2019-03-29 13 ((287)1022)

Intervija ar Riebiņu novada amatierteātra “Loba monta” vadītāju Oskaru Bērziņu

Riebiņu novada amatierteātris “Loba monta”nav ar ļoti tālām, vēsturiskām saknēm, bet gan apveltīts ar azartisku vadītāju Oskaru Bērziņu, kurš ir pārliecināts, ka latvietim vieglāk ir nospēlēt drāmas, nekā iesmīdināt publiku ar kādu komēdiju. Kopā ar amatierteātri “Loba monta” Oskars šogad plāno piedalīties teātra skatē un piedalīties izbraukumu lugās...

Lasi visu rakstu avīzes 2019-03-29 13 ((287)1022) numurā.
Intervija ar Ludzas novada Pildas Tautas nama vadītāju un amatierteātra “Vysaidi” vadītāju Olitu Barkāni

Pildas Tautas namā jau desmit gadus saimnieko vadītāja Olita Baklāne, kas pirms desmit gadiem izveidoja arī amatierteātri “Vysaidi”. Olita atceras, ka toreiz vietējie iedzīvotāji esot bijuši ļoti izslāpuši pēc kultūras dzīves, jo teātri spēlēt nāca gan lieli, gan mazi. Tagad gan esot tā pasīvāk – it sevišķi no stiprā dzimuma puses. Kā vienu no iemesliem Olita min to, ka vīrieši vairāk nobīstas ne no publikas, bet no tā, ka būs jāmācās teksts no galvas. Bet cilvēki, kuri grib darboties, atradīs laiku un vēlēšanos. Atliks pie malas kādu savu darbu un ies dejot, dziedāt, spēlēt teātri. Gadā vidēji iestudē sešus līdz astoņus skečus vai īsludziņas, tāpēc “Vysaidi” pūralādē uzvedumu ir bijis daudz...

Lasi visu rakstu avīzes 2019-03-29 13 ((287)1022) numurā.

2019-03-22 12 ((286)1021)

Intervija ar mūziķi - vijolnieci Aiju Nagli-Īzāku

“Kai iudiņs olūtā”… Pyrmū reizi itī vōrdi roda asociacejis i manī atsabolsoj kai pavasara strauteņš, kas skaņ pōri Klusajam okeanam. Kai teirs olūts čaloj cytā pasauļa molā nūsorgōtō latgalītis dzymtō volūda. Aija Nagle-Īzāka latgaliski ikdīnā narunoj jau 25 godus, bet jōs volūda ir saglobōjuse zylazaru i zaļpakolnu svaigumu ari Teksasys vieju i tornado smiļšu vydā. Ari iņtervejis volūda itamā reizē sagloboj eistumu, kaids ir, dūmojūt i runojūt sovā mōtis volūdā…

Dzymuse 1969. goda 27. junī Kōrsovā školōtōju, dedzeigu katōļu saimē. Tāvs Valentins (1939–2003) – nu Bolvu rajona Sausinīku, mōte Valentina (1933–2019) – Ludzys rajona Naglānu cīma. Aija i mōsa Dzintra (1967, dzeivoj Italejā) vuicejušōs Kōrsovys bārnu muzykys školā, uzvariejušys konkursā “Ko tu proti?” Reigā i uzaicynōtys vuicētīs E. Dārziņa specialajā muzykys vydsškolā. Tai vysa saime pōrsacēle iz Reigu. Aija 16 godu vacumā turpynōja izgleiteibu Rimska-Korsakova Ļeņingradys Konservatorejis muzykas školā, 1988. godā atsagrīze Latvejā, 1994. godā ar magistra grādu i titulu “Steigu instrumentu nūdalis izcylōkō absolveņte” pabeidze J. Vītola Latvejis Vaļsts Muzykys akademeju. Studeņtis godūs strōdōja par vejūļneicu LNO i Baleta teatra simfoniskajā orkestrī, kaidu laiku ari Līpōjā. Bejuse pyrmō vejūļneica Rītumvirdžinejis Simfoniskajā orkestrī; vejūļspēlis profesore Čarlstonys Universitatē (ari muzykys školōtōja kristeigajā školā “Fort Bend Baptist Academy” Šugarlendā); vīsvejūļneica “Stages Repertory Theatre” teatrī i orkestra “Houston Civic Symphony” koncertmeistare. Niule ir agenturys “Dreams Come True Music” (www.dreamscometruemusic.com) īpašneica, vuica vejūļspēli, klavīrspēli i muzykys teoreju sovā privatajā muzykys studejā Ričmondā...

Lasi visu rakstu avīzes 2019-03-22 12 ((286)1021) numurā.

2019-03-15 11 ((285)1020)

Intervija ar reemigranti - uzņēmēju Lilitu Kivlenieci

LILITA KIVLENIECE ir viena no tiem latviešiem, kuri pēc ārzemēs nodzīvotiem un nostrādātiem gadiem atgriezušies Latvijā. Viņa ir viena no tiem, kam ir saistība ar pērn valdības aizsākto un plaši izdaudzināto remigrācijas programmu, kā arī viena no desmit remigrantiem Latgalē, par kuru atgriešanos uzfilmēti laimīgi video stāsti. Šobrīd Lilita ir pievērsusies uzņēmējdarbībai, darbojas skaistumkopšanas nozarē Preiļos.

Tikšanos sarunājam kosmētikas salonā “Lavendula Aroma”, kur jau pie durvīm patīkami smaržo pēc ziedēm, eļļām, krēmiem un visām tām daudzajām lietām, ko vārdā zinās nosaukt tikai profesionāļi. Pēc sarunas sapratu, ka patiesībā Lilita pati veidojusi intervijas gaitu, runājot par tēmām, ko biju iecerējusi jautāt. Man atlika tikai iesākt...

 

Lasi visu rakstu avīzes 2019-03-15 11 ((285)1020) numurā.

2019-03-08 10 ((284)1019)

Intervija ar rakstnieci Meldru Gailāni

Lai arī rakstniece Meldra Gailāne atzīst, ka pavasaris viņai vienmēr paskrien garām un pat viņas dzejoļos nemēdz paviesoties, man šķiet, ka, pateicoties viņas daudzajiem radošajiem plāniem, par kuriem pavisam drīz uzzinās arī lasītāji, šogad Meldras pavasaris būs krāsaini spilgts, ievedot iedvesmojošā vasarā.

Mūsu saruna ar Rēzeknes novada Bērzgales pagasta autori un piecu bērnu mammu ir par daudz ko jeb pa krāsainam gabaliņam no visa – par bērniem, par rakstītprieku, par iedvesmojošām grāmatām un visbeidzot – arī nedaudz par sievišķību...

Lasi visu rakstu avīzes 2019-03-08 10 ((284)1019) numurā.

2019-03-01 9 ((283)1018)

Intervija ar Tūrisma informācijas centra vadītāja Ivetu Šņepsti

Vai esat jau ieplānojuši šogad doties tuvākā vai tālākā ceļojumā? Teju teju sāksies intensīva tūrisma sezona. Par to, ka var aktīvi sekot līdzi jaunumiem tūrisma jomā un tikpat aktīvi kopā ar ģimeni – vīru un diviem dēliem – vai katru nedēļu doties īsos vai ne pārāk garos ceļojumos, līdzi ņemot telti, drukāto karti un labu garastāvokli, stāsta Preiļu novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Iveta Šņepste, kas šajā centrā strādā piecus gadus, un kopš 2017. gada oktobra ir tūrisma centra vadītāja. Jāpiebilst, ka Preiļu novada tūrisma centrs tikko nosvinēja savu 20. gadu jubileju!

Lasi visu rakstu avīzes 2019-03-01 9 ((283)1018) numurā.

2019-02-22 8 ((282)1017)

Intervija ar rakstnieci Egitu Kancāni

Man un Egitai Kancānei, lai gan abas esam no dažādām paaudzēm un klātienē līdz šim neesam tikušās, ir kas vienojošs – Vārkava un Vārkavas vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Janīna Vilmane. Pilnīgi pietiekami, lai justu zināmu dvēseļu radniecību. Tieši tāpēc, tiklīdz uzzināju, ka nākusi klajā Egitas grāmatiņa “Syltuo mola”, bija skaidrs, ka vēlos ar viņu iepazīstināt arī laikraksta lasītājus. Digitalizācijas laikmetā tā nav problēma un, lūk, intervija nāk pie jums, lasītāji. Esmu pārliecināta, ka pēc tās izlasīšanas, radīsies vēlēšanās paņemt rokās baltos vākos iesietos atmiņu tēlojumus par ne tik seniem laikiem un notikumiem, lai pakavētos varbūt arī savā bērnībā...

Lasi visu rakstu avīzes 2019-02-22 8 ((282)1017) numurā.

2019-02-15 7 ((281)1016)

Intervija ar Andreju Svilānu – Nacionālā botāniskā dārza (Salaspils) direktoru

Ziemu katrs izjūt citādāk, bet “Vasaras bērniem” tajā vienalga gribas meklēt sauli un ziedus... Un šogad man paveicās, jo ziemas izskaņa prātā paliks ar atklājumiem: Virdžīnijas sniegpārsliņu un sniegpulkstenīšu kokiem (Karolīnas halēziju); baltu pudeļbirstu ziediem ziedošo fotergilu (ko var audzēt Latvijā); “Kamčatkas sausseržiem” (visagrākajām ogām); Mēness kaktusiem, kas zied tikai naktī, un Amerikas lielogu dzērvenēm, kuru lielumu un garšu izbaudīju klātienē. To un vēl daudz ko citu uzzināju pasākumā–lekcijā (tās, starp citu, par tēmām sortiments, etnobotānika, dārzu/ parku mākslas vēsture u.tml. var pieteikt, rakstot uz adresi nbd@nbd.gov.lv), kas notika Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē 12. februārī ciklā “Vēstures mirkļu pietura”. Viesis šoreiz bija Andrejs Svilāns (1968) – Nacionālā botāniskā dārza (Salaspils) direktors, ilggadējs Latvijas Dendrologu biedrības prezidents, Latvijas Malakologu (gliemežu pētnieku) biedrības biedrs un viens no tās dibinātājiem, Varakļānu novada muzeja padomes loceklis un Salaspils novada domes deputāts. Bet ar veselīgu humora devu viņš uzsver, ka ir “kā moderns pulveris – divi vienā: Pērtiķa gadā dzimis Dvīnis, kurš “rokas” gan pa botāniku, gan latgalisko, kurš fotoaparātu neņem līdzi tikai dušā un gultā”. Turklāt, jāatzīst, laimīgs Dvīnis, kura ikdiena paiet dabas skaistuma ielenkumā...

Lasi visu rakstu avīzes 2019-02-15 7 ((281)1016) numurā.

2019-02-08 6 ((280)1015)

Intervija ar Latvijas Studentu apvienības prezidenti Justīni Širinu

Mūsu tikšanās laikā Justīne Širina atzīst, ka, esot jaunajā Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidentes amatā, ir daudz dažādu pienākumu, kas jāpaveic, un viņas plānotājs ir pārpildīts ar darāmajiem darbiem. Lai arī dzīve ir aizvedusi uz Rīgu, viņa reizi mēnesī cenšas atbraukt uz dzimto Rēzekni. Vienā no šādām reizēm Justīne izbrīvēja laiku, lai laikraksta birojā Rēzeknē mēs nesteidzīgi parunātos par viņas ceļu līdz nozīmīgajam amatam un citām studentiem aktuālām tēmām.

Pirms dažiem gadiem ar Justīni sarunājos saistībā par viņas dalību Jauniešu Saeimā. Piedaloties dažādās aktivitātes, nemitīgi pati pilnveidojoties, Justīne pakāpeniski ir izaugusi līdz LSA prezidentes amatam, un, kā pati saka, tad „pēc jaunākajiem datiem mēs – studējošie – Latvijā esam 80 tūkstoši. Ir ko pārstāvēt”...

Lasi visu rakstu avīzes 2019-02-08 6 ((280)1015) numurā.

2019-02-01 5 ((279)1014)

Intervija ar SIA “Preiļu slimnīca” sabiedrisko attiecību speciālisti Aneti Urku

Vienmēr kustībā uz priekšu, ar smaidu uz lūpām un piekopjot aktīvu dzīvesveidu, SIA “Preiļu slimnīca” sabiedrisko attiecību speciāliste Anete Urka pat nedomājot piekrita intervijai. Enerģija, ko izstaro Anete, varētu pielipt ikvienam, kurš ar viņu ir runājis, jo kā nu ne – viņa ļoti labi zina, kā veidot sarunu, jo ir diplomēta sabiedrisko attiecību un komunikāciju speciāliste. Anete dzimusi Līvānos, uzaugusi un mācījusies Varakļānos, tālāk dzīve jau aizvedusi uz studijām Valmierā, tad dzīvojusi Jelgavā, bet vīra darba piedāvājums atkal atvedis atpakaļ uz Latgali. Anete ar ģimeni dzīvo netālu no Varakļāniem – Dekšārēs, katru dienu mēro pusstundas braucienu uz un no Preiļiem.

Lasi visu rakstu avīzes 2019-02-01 5 ((279)1014) numurā.

2019-01-25 4 ((278)1013)

Intervija ar Inesi Matisāni

INESE MATISĀNE ir preiliete. Ļoti daudziem viņas vārds saistās ar ģimeņu atbalsta centru “Puķuzirnis”. Citi atkal saka – nē, Inese ir tā, kas palīdz rakstīt projektus lauksaimniekiem, uzņēmējiem. Vēl kādiem aiz vārda Inese liekama vienlīdzības zīme ar brīvprātīgo darbu. Tad vēl ģimene, ceļojumi, pašizglītība un daudzas citas lietas, kas liek pabrīnīties – vai tiešām viens cilvēks var būt tik daudzpusīgs, visu paspēt? To mēģinājām noskaidrot, aicinot Inesi uz interviju, kurai viņa piekrita, pārvarot nelielu samulsumu...

Lasi visu rakstu avīzes 2019-01-25 4 ((278)1013) numurā.

2019-01-11 2 ((276)1011)

Intervija ar radošu un aktīvu jaunieti - Evu Spriņģi

Evai Spriņģei no Rugāju novada šis ir nozīmīgs gads – jauniete mācās 12. klasē, līdz ar to šobrīd visi spēki jākoncentrē mācībām, jo drīz būs eksāmenu laiks, un tieši tagad aktuāls ir jautājums – ko darīt pēc vidusskolas absolvēšanas? Jauniete teic, ka nākotnes plāni ir zināmi, tomēr pagaidām viņa tos nevēlas publiski atklāt.

Rugāju novada vidusskolu jauniete sauc par savām otrajām mājām. „Telpas te ir siltos toņos, starpbrīžos skan mūzika. Skolēni sev interesējošos jautājumus skolotājiem var uzdot arī pēc stundām. Mācos vidusskolas lielākajā klasē, kurā ir 15 skolēni, taču visi esam draudzīgi, palīdzam viens otram, kā arī skolotāji cenšas rast skolēniem individuālu pieeju,” stāsta jauniete. Par sirdij vistuvākajām jomām Eva sauc latviešu valodu, matemātiku un ekonomiku. Šobrīd mācības jaunietei ir pirmajā vietā, tāpēc izvēloties, kurās aktivitātes piedalīties, nākas izvērtēt savas prioritātes. „Hobiju man ir daudz, dažkārt, kad kāds pajautā, pašai grūti uzskaitīt. Ir hobiji, kuri ir uz īsu laiku, piemēram, rakstīšana. Rodas iedvesma un rakstu, nedaru to plānoti,” stāsta Eva, kuras sirdij tuvākais hobijs ir jāšana ar zirgiem. „Uz stalli braucu tik bieži, cik vien varu,” viņa atklāj.

Eva patiesi ir ļoti daudzpusīga – darbojas Jaunsardzē, veiksmīgi piedalās dažādos eseju konkursos (piemēram, 2017. gada vasarā tika iegūta 2. vieta Latvijas Transatlantiskās Organizācijas un Aizsardzības ministrijas eseju konkursā „Kā es sargāju Latviju?”, kas deva iespēja Evai paviesoties Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku aviācijas bāzē Lielvārdē; nesenākais sasniegums – esejas fragmenta publikācija grāmatā „Labi vārdi sirdi silda”), ar citiem Rugāju novada vidusskolas skolēniem piedalās dažādos komandu konkursos, gūstot godalgotas vietas. 2014. gadā ir absolvējusi Balvu Mūzikas skolu.

Eva kopā ar citiem Rugāju novada vidusskolas komandas skolēniem bija iniciatori apģērbu maiņas punkta „Atver skapi” Rugājos atvēršanai. Šī ideja pērn vides iniciatīvas „100 darbi Latvijai” skolu konkursā 10.–12. klašu grupā tika atzīta par vislabāko...

Lasi visu rakstu avīzes 2019-01-11 2 ((276)1011) numurā.

2019-01-4 1 ((275)1010)

Intervija ar vistkopjiem - Vosorovu ģimeni

Daudzi man piekritīs, ka jauni cilvēki, ja vien viņiem nav kāds īpašs arguments palikt laukos, pārsvarā dodas uz lielajām pilsētām, vai vēl tālāk – ārpus mūsu valsts robežām. Jo, redziet, laukos nevar nopelnīt, laukos nav ko darīt. Vai tiešām? Vosorovu ģimene domā citādi. Inga un Jānis Vosorovi saimnieko Preiļu novada Prīkuļos un ir pārliecināti, ka šobrīd viņi saviem trīs bērniem dod pašu labāko – dzīvi ārpus lielo pilsētu burzmas, neierobežotu iespēju būt dabā, ēst tīru pārtiku un kopā ar ģimeni darboties savā saimniecībā. Viņi ir Preiļu pusē pirmie un vienīgie oficiālie vistu audzētāji, un šobrīd čakli saimnieko ap 200 vistām...

Lasi visu rakstu avīzes 2019-01-4 1 ((275)1010) numurā.

2018-12-21 51 ((273)1008)

Intervija ar priesteri Andri Ševelu

Beidzot snieg. Zeme pārklājas balta un, lai gan laikrāži pagaidām rāda pretējo, šķiet, ka dienas kļūst gaišākas un garākas. Ziemassvētku noskaņās intervijai izvēlējāmies Daugavpils Jēzus Sirds Romas katoļu draudzes prāvestu ANDRI ŠEVELU. „Vietējās Latgales Avīzes” lasītāji viņu pazīst un zina kā gudru un saistošu rakstu autoru. Jau vairākus gadus reizi mēnesī laikraksta lappusēs viņš uzrunā cilvēkus par visdažādākajām tēmām, tāpēc pienācis laiks ko vairāk uzzināt arī par priesteri pašu...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-12-21 51 ((273)1008) numurā.

2018-12-14 ((272)1007)

Intervija ar Dakteri Klaunu - Ilzi Deksni

Biedrība „Dr. Klauns” kā sabiedriska labdarības organizācija darbojas kopš 2012. gada, un tās pārstāvji – 45 profesionāli medicīnas klauni – katru dienu dodas uz Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcu un citām slimnīcām Latvijā, lai psiholoģiski palīdzētu bērniem, atvieglojot mazo pacientu ikdienu, kamēr tie uzturas slimnīcā. Medicīnas klauni veido bērniem draudzīgu vidi veselības aprūpes iestādēs, sadarbojoties ar medicīnas personālu, palīdz bērniem un viņu vecākiem pārvarēt psiholoģiskās un sociālās grūtības, mazināt stresu un paātrināt izveseļošanos – šāda informācija pieejama biedrības „Dr. Klauns” mājaslapā www.drklauns.lv. Tāpat te var iepazīties ar visiem Dakteriem Klauniem un gūt informāciju par viņu aktivitātēm.

Lai labāk iepazītu Dakteru Klaunu kustību, uz sarunu aicināju rēzeknieti Ilzi Deksni jeb Dr. Žuku (vārds radies no Ilžuks – Žuks jeb Žuka), par kuru biedrības „Dr. Klauns” mājaslapā rakstīts: „Dr. Žuka ir ziņkārīga, smaidīga klaunu dāma, kura tāpat kā Mazais princis uzskata, ka būtiskākais nav acīmredzams, pašu svarīgāko mēs redzam ar sirdi. Bērnišķīgi tic īstai un patiesai draudzībai, kaut gan zina, ka reizēm gadās visādi. Ir pārliecināta, ka visiedarbīgākais līdzeklis pret visām kaitēm ir skaļi smiekli (devas gan tiek pielāgotas katram pacientam individuāli). Savukārt cits iedarbīgs līdzeklis, ko aktīvi izmanto Dr. Žuka, ir sirsnība, ar kuru var atkausēt jebkuru sirdi (dažreiz tas vienkārši prasa vairāk laika un pacietības). Mīļajā, jaukajā un sirsnīgajā klauniņā slēpjas īsts nedarbu, niķu un stiķu meistars, kurš tā vien grib kaut ko sastrādāt. Lai vai kā – bet ar Dr. Žuku garlaicīgi nav!”

2009. gadā Ilze absolvēja Rēzeknes Augstskolu kā vēsturniece un drīz pēc tam iestājās P. Stradiņa medicīnas koledžā. Kādu laika sprīdi nostrādāja Tilžas Neatliekamās medicīniskās palīdzības punktā kā ārsta palīgs, bet šobrīd Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā apgūst sociālā rehabilitētāja profesiju. „Vēlējos papildināt savas zināšanas darbam ar cilvēkiem,” saka Ilze, atklājot, ka atpūtas brīžos viņai patīk atrasties dabā. „Tas ļoti labi noņem stresu un izvēdina galvu. Pilsētā man nav savas mīļākās vietas, vienkārši eju pastaigās, bet vislabāk atgūstos savos laukos. Tikai pēdējā laikā reti sanāk aizbraukt,” atklāj Ilze. Turpinājumā – saruna par to, kā Dr. Žuka iejutusies Rēzeknes slimnīcā un pilda savu patiešām svarīgo, bet ne tik vieglo uzdevumu – sniegt bērniem (un arī viņu vecākiem) prieku, ļaut iemirdzēties viņu acīm un aizmirst par rūpēm vai skumjām, kas nemanot piezagušās...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-12-14 ((272)1007) numurā.

2018-12-07 ((271)1006)

Intervija ar Ilzi un Andri Kudiņiem, VPDK “Amizieris” vadītājiem

tautas tradīcijām, dziesmai un dejai. Un pāri visam – cilvēkam. Tikai tas, kurš ir ciešā saiknē ar dziesmu un deju, var par šiem svētkiem runāt asarām acīs, jo tas ir prieks, lepnums un gandarījums par paveikto. Par sasniegto. Atsaucot atmiņā šī gada Dziesmu un deju svētkus, prātā nāk Riebiņu novada Dziesmusvētku vēstneši Ilze un Andris Kudiņi, vidējās paaudzes deju kolektīva “Amizieris” vadītāji. Jauni, enerģiski, jautrības un optimisma pilni dejotāji, kas savu deju kolektīvu uzskata gandrīz par otro ģimeni – jau septiņus gadus viņi ir kopā gan priekos, gan bēdās. Savā Galēnu pagastā VPDK „Amizieris”...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-12-07 ((271)1006) numurā.

2018-11-30 ((270)1005)

Intervija ar bibliotekāri Rutu Suseju

Latvija savā simtgadē patiešām saņēmusi visdažādākās dāvanas, bet atzīsim – vērtīgākās ir tās, kas nākušas no sirds un bieži vien neprasa tūkstošus eiro, tās, kas atgādina – Latvijas seja un sirdsapziņa visos laikos ir bijuši tās cilvēki!

Rēzeknes Centrālā bibliotēka (RCB) patiešām var lepoties ne tikai ar to, ka tās veidotā bibliotekāru atmiņu stāstu diska “Simts no mums” prezentācija (15. novembrī)bija simtais pasākums Rēzeknē, kas bija veltīts Latvijas simtgadei, bet vēl vairāk ar to, ka ir iemūžināta cilvēcīgākā vēstures daļa – aculiecinieku atmiņas. Uz sarunu aicinājām šī projekta iniciatori un īstenotāju – RCB direktores vietnieci Rutu Suseju, kuras uzņēmība, radošums un profesionalitāte šogad tika uzslavēta, saņemot atzinību konkursā “Gada sieviete Rēzeknē 2018”. Viņa ir Rēzeknes augstskolas Filoloģijas fakultātes absolvente, kura uzskata, ka skolojusies “izcilu filologu vadībā un filoloģijas ziedu laikos”, bet jau studiju laikā sākusi strādāt bibliotēkā, tālab par savu vienīgo darbavietu saka: “Rēzeknes CB ir ļoti īpaša, jo esmu šeit nostrādājusi 18 gadus, daudz kas izdzīvots, pārdzīvots. Šeit ir visbrīnišķīgākie lasītāji – tik dažādi un interesanti. Rēzekne ir dažādu tautību un kultūru saplūsmes centrs, arī ikdienā bibliotēkā var dzirdēt daudzas valodas. Man ir prieks, ka bibliotēkā skan latgaliešu valoda, notiek pasākumi. Bibliotēka visu laiku ir kustībā, mainībā – kā jau mūsdienīga gaismas pils.”...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-11-30 ((270)1005) numurā.

2018-11-2 44 ((266)1001)

Intervija ar ķirurgiem Solvitu Stabiņu un Raivi Gailumu

„Paslīdēju, nokritu, zaudēju samaņu, pamodos – ģipsī” šo kinoklasikas fragmentu zina teju katrs un apjauš arī to, ka no traumām neesam pasargāti nekur. Gūstot sarežģītākas traumas vai iekavējot ārstēšanu, būs nepieciešama īpaša, visbiežāk ķirurģiska palīdzība. Par ķirurgu iespējām, traumām un ārstēšanu saruna ar SIA „Rēzeknes slimnīca” ķirurgiem Solvitu Stabiņu un Raivi Gailumu...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-11-2 44 ((266)1001) numurā.

2018-10-26 43 ((265)1000)

Intervija ar Preiļu 1. pamatskolas direktori Noru Šņepsti

Šķiet, tikko sācies jaunais mācību gads skolās, bet klāt jau brīvdienu nedēļa. Skolas bērni atpūšas un izklaidējas kur nu kurais, gribētos domāt, ka arī pedagogiem ir vaļa nelielai atpūtai. Nu vismaz kādam brīvākam brīdim priekš pārdomām vai rimtai sarunai. Tikmēr sarunātā tikšanās ar Preiļu 1. pamatskolas direktori Noru Šņepsti apliecināja, ka tā vis gluži nav. Laiks atbildēm uz intervijas jautājumiem atradās tikai darba dienas nogalē, bet sarunu ik pēc brīža pārtrauca kāds lietišķs un neatliekams telefona zvans. Vārdu sakot, diena padevusies, kā mūsdienu jaunieši teiktu, busy busy...
 

Lasi visu rakstu avīzes 2018-10-26 43 ((265)1000) numurā.

2018-10-19 42 ((264)999)

Intervija ar jubilāru - Jāni Elksni

Ir cilvēki-piepildījums – telpai, pilsētai, laikmetam. Ir cilvēki, kuri pelnījuši vairāk nekā viņiem pieder, bet arī ar to viņiem ir labi. Ir cilvēki, par kuriem jau tik daudz rakstīts, bet aizvien vēl paliek kas nezināms. Rēzeknei un Latgalei ir šāds cilvēks – Jānis Elksnis, kuru aizvien biežāk dzird saucam par Elkšņa kungu! Un viņš šonedēļ, kā vienmēr – savā pieticībā slēpjoties aiz cita pasākuma,bija centies paslēpties no saviem apsveiktgribētājiem. 19. oktobrī Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā notiek “Tāvu zemes kalendara 2019” atvēršanas svētki, kas, gaviļniekam (ne jau kalendāram!) gribot vai negribot, kļūs par Latgales mūslaiku grāmatu sarga godināšanu viņa 85. jubilejā (kas būs 21. oktobrī)...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-10-19 42 ((264)999) numurā.

2018-10-12 41 ((263)998)

Intervija ar haskiju mīļotāju Ilzi Kravcovu

Tā kā 4. oktobrī tika atzīmēta Pasaules Dzīvnieku aizsardzības diena, tad gribējās pastāstīt stāstu par cilvēkiem, kuru dzīvēs ļoti liela loma ir dzīvniekiem, šajā gadījumā – haskijiem, kas ir kļuvuši par pilntiesīgiem ģimenes locekļiem. Ilzei un Nikolajam Kravcoviem, kuri nu jau kādu laiku nedzīvo Latgalē, bet Amatas novada Drabešos, jau no bērnības patika filmas par suņiem, kas likās ļoti aizkustinošas un sirsnīgas. Tolaik, pirms daudziem gadiem, viņi vēl nebija gatavi kļūt par haskija vai malamuta saimniekiem, tomēr dzīve visu ir salikusi pa plauktiņiem, īstajā brīdī piepildot viņu sapni, kas nu ir kļuvis par nopietnu aizraušanos un dzīvesveidu.

Kā teic Ilze Kravcova, viņai ir deviņi bērni un vīrs, un vēl kaudze darbu! Jā, bērnu skaits ir kupls – gandrīz gadu jaunā meitiņa Agnese un astoņi haskiji. Suņi tiek trenēti un piedalās dažādās sacensībās. „Sacensības ir mūsu atpūta!” saka Ilze. Kravcovu ģimene ir nodibinājusi biedrību Dodkepu.lv, kas ir kamanu suņu sporta klubs, paši ražo un šuj pēc pasūtījuma kaklasiksniņas, ekipējumu kanikrosam. Pavisam drīz plāno organizēt ziemas skriešanas – nūjošanas sacensību „Noskrien Ziemu” kanikrosa distanci. Par to, kā sapnis par savu suni ir pārvērties patiešām nopietnā dzīves aicinājumā, piedaloties sacensībās un iedvesmojot citus, stāsta Ilze.

Lasi visu rakstu avīzes 2018-10-12 41 ((263)998) numurā.

2018-10-05 40 ((262)997)

Intervija ar Preiļu novada Labklājības pārvaldes Dienas aprūpes centra vadītāju Lieni Gžibovsku

Sabiedrība mums apkārt ir dažāda. Bieži vien nākas saskarties ar tādām situācijām, kurās neprotam, nezinām vai pat negribam zināt, kas jādara. Šoreiz runa ir par veselo cilvēku (protams, tikai atsevišķu daļu) neiedziļināšanos, vai nesaprašanu pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Jā, no pieredzes zinu, cik maz sabiedrība ir informēta par šādiem cilvēkiem, un kā sabiedrība nemāk pieņemt šos cilvēkus, vai izliekas to visu neredzam. Pēdējā laikā varbūt šī tēma ir aktualizējusies un cilvēki ar īpašām vajadzībām vairāk integrējas sabiedrībā, bet man liekas, ka viņi vēl vairāk uzdrošinātos, ja mēs, runājot par to skolās, darba vietās, ģimenēs spētu pieņemt viņus tā vienkārši, nerādot ar pirkstiem, vai desmit reizes uz ielas neatskatoties. Jo viņi jau ir tieši tādi paši cilvēki kā mēs. Mūsu sabiedrības daļa. Preiļos par šādiem jauniešiem un dažāda vecuma un kategorijas novada iedzīvotājiem ar sirds siltumu, aktīvi un radoši darbojas Preiļu novada Labklājības pārvaldes Dienas aprūpes centra vadītāja Liene Gžibovska. Viņa gan saka, ka īsti darbu no mājām nevar nošķirt, jo pirksti, dažādos rokdarbus darinot strādā kā darbā, tā mājās. Tādēļ šoreiz vairāk par darbu...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-10-05 40 ((262)997) numurā.

2018-09-28 39 ((261)996)

Intervija ar mākslinieci Janu Nesteroviču

Vēl dažas dienas, līdz 30. septembrim, Preiļu galvenajā bibliotēkā skatāma Preiļos dzimušās un augušās mākslinieces Janas Nesterovičas personālizstāde “Mirkļu pasaule”. 10. septembrī uz izstādes atklāšanu pulcējās Janas tuvinieki, draugi un paziņas, no sirds priecājoties par to, ko viņa sasniegusi, kā no sapņotājas meitenes kļuvusi par nopietnu mākslinieci ar neatkārtojamu rokrakstu...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-09-28 39 ((261)996) numurā.

2018-09-14 37 ((259)994)

Intevija ar režisori Māru Ribkinsku

Māra Ribkinska ir režisore, kurai arī pašai patīk būt uz skatuves un iejusties dažādās lomās, mācoties un iedvesmojoties no citiem režisoriem. 2017. gada vasarā viņa absolvēja Latvijas Kultūras akadēmiju, apvienoto kursu – astoņpadsmit jaunos aktierus un piecus režisorus (viena no viņiem – Māra) – mācīja profesore Māra Ķimele un docents Elmārs Seņkovs. Par šiem pasniedzējiem jaunā režisore izsakās atzinīgi un teic, ka bija liels prieks par to, ka viņai tika sniegta „iespēja skatīties, kā viņi strādā, piedzīvot, kā viņi to dara. Viņi ir ļoti talantīgi cilvēki, tā ir vēl viena šo studiju specifika, ka tu satiec tādus lielus cilvēkus, un tevi tas maina iekšēji”. Tāpat atzinīgus vārdus Māra teic par saviem kursabiedriem, kuri arī ir ļoti talantīgi jaunieši...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-09-14 37 ((259)994) numurā.

2018-09-07 36 ((258)993)

Intervija ar kultūras darbinieku Oskaru Bērziņu

Ticiet man, mums sabiedrībā ir ārkārtīgi daudz enerģisku un interesantu, gudru un talantīgu jaunieši, ar viņiem ir interesanti dažāda vecuma cilvēkiem. Tie jaunieši ir ar bagātu iztēli, apveltīti ar daudz un dažādiem talantiem. Es arī tādu satiku. Es teiktu, īsts spridzeklis (labā nozīmē) ir Oskars Bērziņš, kurš neskatoties uz to, ka ir jauns, ir paspējis sasniegt jau tik daudz, aktīvi darbojoties kultūras sfērā. Un viss, ko viņš stāsta, ir interesanti! Tikai vienu viņš man piekodināja – interviju nevajag izpušķot, lai ir kā dzīvē!...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-09-07 36 ((258)993) numurā.

2018-08-31 35 ((257)992)

Intervija ar bibliotekāri Solvitu Ertu

Solvita Erta, uzrunāta par to, ka “Vietējā Latgales Avīze” vēlas interviju, samulst. Esot jāraksta par slaveniem un nozīmīgiem cilvēkiem. Tā nu gluži nav, jo slavenībām jau tāpat pietiekami daudz iespēju sevi sabiedrībai parādīt, bet tieši ikdienā sastaptie cilvēki bieži aizķer ar savu domu un dvēseles dziļumu.

Lēmums tikties ar Preiļu Galvenās bibliotēkas bērnu literatūras nodaļas vecāko bibliotekāri Solvitu Ertu nāca mirklī, kad turpat bibliotēkā Pētera Bernāna fotoizstādes par izzudušo ciemu atklāšanā viņa dziedāja. Ūšas molā, vacajā solā dzeivoj muna babeņa veļ... Bārni Preiļūs, unuki Reigā, dzeds zam zemis jau šmakovku dzer... Skumjš un līdz sirds dziļumiem smeldzīgs stāsts par vērtībām, kuras neatgriezeniski zaudējam. Tajā brīdī likās, ka noteikti jāparunā ar Solvitu, jānoskaidro, vai arī viņai ap sirdi ir tikpat smeldzīgi un tikpat sāpīgi.

Saruna notiek bērnu bibliotēkā starp grāmatām, košiem zīmējumiem, rotaļlietām un bērnu balsīm. Lūdzu Solvitu īsumā iepazīstināt ar ikdienu...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-08-31 35 ((257)992) numurā.

2018-08-24 34 ((256)991)

Latvija un Latgale – LK, ES, DK un TR pārstāvju acīm

Vasara patiešām ir kā minidzīve... No tās paliektikai atmiņas, turklāt katram savas. Bet nav šaubu, ka īpašas tās ir tūristiem. Šogad, sava atvaļinājumā laikā būdama vienā kompānijā ar virsrakstā pieteikto četru valstu – Šrilankas, Spānijas, Dānijas un Turcijas – pārstāvjiem, steidzu iemūžināt viņu iespaidus, kas ne tikai kārtējoreiz ļāva palūkoties uz mums no malas, bet arī sniedza unikālu iespēju uzzināt vairāk par šīm valstīm no pirmavota – to iedzīvotājiem...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-08-24 34 ((256)991) numurā.

2018-08-17 33 ((255)990)

Intervija ar mūziķi Rolandu Rubiķi

12. augustā tika atzīmēta Starptautiskā Jaunatnes diena, tāpēc gluži likumsakarīgi, ka šoreiz uz sarunu aicināju kādu muzikālu jaunieti, lai viņš pastāsta par savu ceļu, iepazīstot mūzikas pasauli. Rolands Rubiķis ne tikai pats dzied un spēlē dažādus mūzikas instrumentus (ģitāru (elektrisko, akustisko), tubu, taustiņsintezatoru, nedaudz akordeonu), bet arī savas ģitārspēles prasmes nodod tālāk – gan mazākiem, gan lielākiem mūzikas pasaules iepazinējiem. Smaidīgais un optimistiskais jaunietis atzīst, ka vismīļākais mūzikas instruments viņam ir tieši ģitāra, tad nu arī mūsu saruna ievirzās par un ap mūziku un ģitārspēli...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-08-17 33 ((255)990) numurā.

2018-08-10 32 ((254)989)

Intervija ar gleznotāju Jāni Plivdu

Jānis Plivda. Mākslinieks. Gleznotājs. Radošs cilvēks, kurš visaugstāk par visu dzīvē vērtē savu ģimeni. Jānis vispārizglītojošā skolā mācījies Sutros, bet 9. klasi pabeidzis Preiļos. Jau pēc pamatskolas diploma iegūšanas Jānis Plivda bija izvirzījis sev dzīvē mērķi – kļūt par mākslinieku.
Viņam skolas laikā patika zīmēt, veidojis savu albumu, ko arī skolas biedri atzinuši par labu esam. Pēc mācībām pamatskolā turpināja mācīties Rēzeknes mākslas koledžā, pēc tam iestājies Latvijas mākslas akadēmijas Latgales filiālē, bet maģistrantūrā glezniecību studējis Latvijas mākslas akadēmijā Rīgā. Koledžā gleznotājs mācījās pie Anatolija Zelča un Osvalda Zvejsalnieka, bet Rīgā – pie Kaspara Zariņa un Alekseja Naumova. Nesen Jānis Rēzeknē pabeidzis pedagoģiskos kursus, kas ļauj viņam šobrīd būt par gleznošanas pasniedzēju Rēzeknes mākslas un dizaina vidusskolā...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-08-10 32 ((254)989) numurā.

2018-08-03 31 ((253)988)

Intervija ar porcelāna meistari Sintiju Loginu

Mūsdienās – nebeidzamās steigas un sociālo tīklu caurviju laikmetā – sabiedrības acīm reti kas paslīd garām. Bildes, komentāri par lietām, notikumiem, cilvēkiem gluži kā kaleidospopā  mainās katru dienu. Arī pirms pagājušā gada Ziemassvētkiem instagramā un feisbukā pamanītās fotogrāfijas varētu paslīdēt garām atmiņas kambariem, ja ne redzētais. Attēlos bija vietējā Preiļu meitene Sintija Logina un viņas radītie porcelāna darbi – šķīvji, krūzes, tasītes, bļodiņas, cibiņas. Vienkārši savās formās, bet eleganti. Gludi balti un apgleznoti dabas motīviem. Izrādās, Sintija ir viena no nedaudzajiem jauniešiem, kura pēc izglītības un profesijas iegūšanas savu bērnības pilsētu nav samainījusi pret lielpilsētas iespējām vai ārzemju plašumiem. Viņa ir atgriezusies, pamazām iekārtojas te uz dzīvi un dara visu, kas mīļš un sirdij tīkams...

 

Lasi visu rakstu avīzes 2018-08-03 31 ((253)988) numurā.

2018-07-27 30 ((252)987)

Intervija ar mūziķi Daigu Koļesņičenko

Dziesma mūs – latviešus – vieno visos svētkos, vai tie ir Dziesmu svētki, vai
mājas ballīte. mēs esam dziedātāji. par mūziku un vienkārši par dzīvi uz sarunu
aicināju Daigu koļesņičenko. Viņa prot dziedāt, spēlēt, diriģēt. Daiga ar mūziku
iet roku rokā, tāpat kā ar savu dzīvesdraugu oļegu koļesņičenko, kurš arī ir
lielisks mūziķis.
Daiga ir absolvējusi un ieguvusi bakalaura grādu jāzepa Vītola Latvijas mūzikas
akadēmijā, bet Daugavpils universitātē ieguvusi maģistra grādu Ilonas Bageles
solo klasē. mūzikas izaugsmes ceļš ir dažāds – mūzikas skolā mācījusies flautu,
dziedājusi jau no sešu gadu vecuma, kad bijusi maza, sapņojusi spēlēt akordeonu,
bet tā kā Daiga bijusi ļoti maza un smalka meitenīte, neviens neuzņēmās viņu
mācīt spēlēt šo mūzikas instrumentu. mūzikas vidusskolā Daiga mācījās par kordiriģentu.
tad esot aizsākusies mīlestība pret kori, mūzikas akadēmijā mācījusies
kā vispārizglītojošais skolotājs, taču papildus apguvusi solo dziedāšanu un ļoti
daudz nodarbībās mācījusies diriģēšanu. savukārt studējot maģistrantūrā, sevi
veltījusi tieši solo karjerai un pilnveidošanai...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-07-27 30 ((252)987) numurā.

2018-07-06 27 ((249)984)

Intervija ar SIA “Preiļu celtnieks” komercdirektoru Egilu Stikānu

Egils Stikāns ir SIA “Preiļu celtnieks” komercdirektors. Viņa vadītais būvuzņēmums ir praktiski vienīgais uzņēmums ar nopietnām jaudām un pieredzi novadā, savulaik veidojies uz kādreizējās starpkolhzu celtniecības organizācijas bāzes. Celtniecība, būvniecība, siltināšana, remontdarbi, apdares darbi, renovācija, ārējā un iekšējā apdare, jumtu ieklāšana, betonēšana, dzīvojamo, industriālo, komercēku celtniecība, fasāžu siltināšana, betonēšanas un jumiķu darbi – tā par “Preiļu celtnieka” darbības sfēru liecina publiski pieejamā informācija.

Novadā un arī bijušā Preiļu rajona teritorijā būvfirma ir labi zināma, bet tagad kļuvusi pazīstama arī tālāk un tiem, kuri interesējas par senu ēku atjaunošanu, jo Stikāna komanda jau vairākus gadus strādā pie apjomīgā pašvaldības īstenotā Preiļu pils atjaunošanas projekta. Egils pats bieži manāms dažādās uzņēmējdarbības jomai veltītās sanāksmēs un pasākumos, viņa teiktais par realitāti reizēm visai krasi atšķiras no tā, ko vēlētos dzirdēt kontrolējošās vai vadošās instances.

Lielās krīzes laiki pārdzīvoti, sabiedrība tiek pārliecināta, ka ekonomika strauji un veiksmīgi attīstās. Vai viss ir tieši tā, kā gribētos, vēlējāmies uzzināt, aicinot uz interviju Egilu Stikānu...

 

Lasi visu rakstu avīzes 2018-07-06 27 ((249)984) numurā.

2018-06-29 26 ((248)983)

Intervija ar Pēteri Bernānu

Kad Jāņu diena aiz muguras, tas nenozīmē, ka svinēšana jābeidz. Palasot arī senās latvju dainas, skaidri saprotams, ka senie latvieši svētkus svinējuši ar vērienu – no Jāņiem līdz Pēteriem. Klāt Pēterdiena, un arī es vēlējos aprunāties ar kādu nu jau reta, bet latviski stipra vārda nēsēju – Pēteri. Šoreiz uz sarunu aicināju Pēteri Bernānu, kurš visu darba mūžu saistīts ar Preiļu 1. pamatskolu (agrāk Preiļu 1. vidusskolu). Pēteris Preiļu 1. pamatskolā sācis strādāt 1982. gadā par bioloģijas skolotāju. 1996. gadā, kad skola reorganizējusies, viņš palicis strādāt pamatskolā, paralēli bioloģijai mācot ķīmiju un informātiku kā fakultatīvo mācību priekšmetu. Pēterim ir iegūtas trīs specialitātes: Daugavpils pedagoģiskajā institūtā – bioloģijas un ķīmijas skolotājs, Latvijas Universitātē – informātikas skolotājs. Šobrīd Pēteris ir Preiļu 1. pamatskolas direktora vietnieks informātikas jautājumos, atbild par dažādiem administratīviem darbiem, sakārto datu bāzi un dara visu, kas saistīts ar tehnoloģijām skolā...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-06-29 26 ((248)983) numurā.

2018-06-22 25 ((247)982)

Intervijas ar Jāņiem un Līgām

Šoreiz mini intervijas ar Līgu Strodi, Līgu Usāni, Jāni Matveju un diviem Jāņiem Belkovskiem

Lasi visu rakstu avīzes 2018-06-22 25 ((247)982) numurā.

2018-06-15 24 ((246)981)

Intervija ar pirtnieci Gitu Usāni
Tuvojoties Jāņu dienai, sākam domāt par ierastajām svētku lietām – ķimeņu sieru, šašliku, vainagu pīšanu, lēkšanu pāri ugunskuram, alus muciņām un kārtīgu paēšanu. Daži to plāno apvienot ar pēršanos pirtī, citi turpretī apmeklē zaļumballi. Toties Sutru pagasta «Latiņu» māju saimniece – pirtniece Gita Usāne – aicina ierasto laiku nomainīt uz īsto vasaras saulgriežu datumu, 21. jūniju, un izbaudīt citādus svētkus, kā to dara pati. Viņa arī ikdienā arvien vairāk pievēršas dabiskajam un latviskajam, kā arī mudina citus to darīt. Mani viņa sagaida ar maiņas apaviem un groziņu, aicinādama doties pļavā un kopā savākt tēju, ko dzersim, runājot par augiem, pirti, latviskumu un vasaras saulgriežiem.
Lasi visu rakstu avīzes 2018-06-15 24 ((246)981) numurā.

2018-06-08 23 ((245)980)

Intervija ar keramiķi Kristīni Nicmani

Pieminot Latgali, daudziem prātā nāk stereotipi – zili ezeri un linu ziedi, košās glazūrās vizoši māla trauki, viesmīlīgi, bet nedaudz rūpju nomākti cilvēki, kas rimti dzīvo savu dzīvi. Bet iet laiks un līdz ar to dzīve mainās. Piemēram, linus te vairs neviens neaudzē, arī ikdiena kļuvusi pulka straujāka, bet internets pavēris tāltālus apvāršņus līdz otrai pasaules malai. Un kādā akmenī iecirsts, ka Latgales keramiķu darinātajiem podiem, krūzēm un šķīvjiem jābūt ieturētiem Čerņavska vai Vilcāna stilā?.. Šajā nebeidzamajā mainībā, šķiet, arī ir tā garša, tā Latgales “odziņa”, ko tik ļoti iecienījuši ārzemju tūristi, rīdzinieki un citi pārnovadu ļaudis.

Viens, bet jauks un sirsnīgs apliecinājums tam, ka Latgale izmainījusies un kļūst arvien pievilcīgāka, ir “Apgaitas” – mājas rokas stiepiena attālumā no Aizkalnes. Tur kopā ar vīru un divām atvasītēm dzīvo un neparastus māla traukus rada jauna un perspektīva keramiķe Kristīne Nicmane. Ar viņu arī būs saruna par dzīvi Latgalē, par māliem un skaistuma radīšanu sev apkārt...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-06-08 23 ((245)980) numurā.

2018-06-01 22 ((244)979)

Intervija ar «Mis un Misters Balvi 2017» titulu ieguvējiem Lindu Čeveri un Alenu Alanu Niperu

1. jūnijā tiek atzīmēta Starptautiskā bērnu aizsardzības diena. Jūnijs ir arī izlaidumu laiks, kad 12. klases skolēni kā putnēni dodas prom no savas ligzdas un paceļas spārnos pretī lielajai dzīvei, pretī jauniem apvāršņiem. Arī balvenieši Linda Čevere un Alens Alans Nipers, kuri martā ieguva konkursa «Mis un Misters Balvi 2017» galvenos titulus, rudenī uzsāks savas studentu dzīves gaitas. Mūsu saruna – atskats uz konkursa norisi un ieskats jauniešu nākotnes iecerēs...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-06-01 22 ((244)979) numurā.

2018-05-25 21 ((243)978)

Intervija ar ārstu Georgi Tolordavu

Ludzas pusē George Tolordava ir labi zināms cilvēks.  Daudzi viņu pazīst kā izcilu mediķi. George Tolordava ir augsti kvalificēts ārsts – urologs, turklāt vienīgais šīs jomas speciālists Ludzā. Daudzi ludzānieši viņu zina kā gādīgu ģimenes cilvēku. Pilsētnieki atzīst, ka George ir  atsaucīgs, vienmēr gatavs palīdzēt, turklāt ļoti vienkāršs cilvēks. Bet ne tik daudzi zina, ka George Tolordava ir mākslinieciski radoša personība...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-05-25 21 ((243)978) numurā.

2018-05-18 20 ((242)977)

Intervija ar SIA „Himalayan Inernational” radītājiem

Apritējis gads kopš SIA „Himalayan Inernational” Preiļos ražo suņu graužamsieru. Uzņēmumam ir neliela ražotne tepat Preiļos, kas savu uzņēmējdarbību uzsāka pērnā gada martā. Neparastā ideja tikusi aizgūta Nepālā. Šo kārumu suņiem ražo no govs piena, to žāvējot, presējot un sadalot dažāda izmēra nelielos stienīšos. Interesējoties, kā šī brīža ekonomiskajā situācijā ir klājies jaunajam uzņēmumam, jautāju Aijai Parlagreko no Nepālas un Līgai Aļijevai no Preiļiem...

 

Lasi visu rakstu avīzes 2018-05-18 20 ((242)977) numurā.

2018-05-11 19 ((241)976)

Intervija ar dūlu un fotogrāfi Veroniku Tabūni

„Es esmu fotogrāfe un dūla. Pēc aicinājuma un sava dzīves uzdevuma esmu sieva savam vīram, kas reizē ir mans Skolotājs un dziednieks. Esmu dabiskā piekritēja, mūsu Senču un baltu tautas kultūras tradīciju izzinātāja un praktizētāja.” Tā par Veroniku Tabūni lasāms mājaslapā www.dulas.lv.

Tik daudz dažādu darbu un aizraušanos – lūdzu Veroniku pastāstīt, kur viņa smeļas idejas un iedvesmu...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-05-11 19 ((241)976) numurā.

2018-05-03 18 ((240)975)

Intervija ar Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperti Klintu Ločmeli

Mūsdienās, kad informācijas apjoms ar katru sekundi kļūst arvien lielāks, kad jebkurš var kļūt par jaunu ziņu radītāju, ir jāspēj iemācīties uz apkārt notiekošo paraudzīties kritiski, rūpīgi izvērtējot pieejamo informāciju. Tieši tāpēc mūsdienu pasaulē ikvienam ir svarīgi pilnveidot savas medijpratības prasmes, kas neļaus pazust lielajā informācijas vakuumā vai mākslīgi radītos informācijas burbuļos.

Vairāk par šobrīd tik aktuālo medijpratībuas tēmu lūdzu pastāstīt Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas ekspertei Klintai Ločmelei...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-05-03 18 ((240)975) numurā.

2018-04-27 17 ((239)974)

Intervija ar īsto Latvijas saimnieci Faimju Turlaju

Domāju, nekļūdīšos apgalvojot, ka līdz šī gada februārim, kad televīzija piedāvāja jau vairākas iepriekšējās sezonas skatītāju iemīļoto raidījumu par īstām latvju saimniecēm, kurā piedalījās Latvijā dzīvojošās cittautietes, plašākai publikai Faimja Turlaja nebija zināma. Vairāk pazīstams bija viņas vīrs Arvīds Turlajs, vietējā sabiedrībā ar vieglu humoru saukts par “Randaukys muižkungu”. Taču nu, kopš brīža, kad tatāriete Faimja kļuvusi par televīzijas šova uzvarētāju, viņa izvirzījusies priekšplānā savam dzīvesbiedram ir dažādu masu mediju uzmanības centrā...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-04-27 17 ((239)974) numurā.

2018-04-20 16 ((238)973)

Intervija ar lakuga.lv redaktori un biedrības „Latgolys Studentu centrs” priekšsēdētāju Vinetu Vilcāni

Vineta Vilcāne ir diplomēta vēsturniece, kura savas zināšanas prasmīgi pielieto žurnālistes darbā, producējot radio raidījumu „Kolnasāta” latgaliešu valodā, veidojot savus ziņu sižetus, ik pa laikam uzrakstot izglītojošus rakstus „Latvijas Vēstneša” portālam „Par likumu un valsti” (saīsinātais nosaukums – LV portāls). Šis gads viņai ir atnesis jaunus pienākumus – Vineta ir portāla lakuga.lv, kas janvārī ieguva medija statusu, redaktore un biedrības „Latgolys Studentu centrs” priekšsēdētāja.

Pēc vairākiem gadiem, kas pavadīti Rīgā, Vineta ir atgriezusies Latgalē. Par dzīvesvietu ir izvēlēta Rēzekne, bet netiek aizmirsti arī dzimtie Preiļi. Klausoties Vinetas stāstu par aktīvo darbošanos latgaliešu kultūras vidē, par daudzajiem ar Latgali saistītajiem projektiem, kuru īstenotāja ir tieši viņa, ir patiess prieks par tik aktīviem un enerģiskiem jauniem cilvēkiem. Dzīvot no viena projekta uz otru nav viegli, gribas stabilitāti, tomēr Vineta nenolaiž rokas – ģenerē arvien jaunas idejas, raksta projektu pieteikumus un gaida to apstiprinājumu, lai varētu ķerties pie darba. Vineta ir iedvesmojošs piemērs tam, ka nevajag gausties par apkārt notiekošo, kas bieži vien latgaliešiem ir tik raksturīgi, bet jāsāk darīt...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-04-20 16 ((238)973) numurā.

2018-04-06 14 ((236)971)

Intervija ar rokdarbnieci un uzņēmēju Initu Vaikuli

2017. gada sākumā Preiļos durvis vēra veikals “Dzīpariņš”, kurā atrodamas ne tikai dažādas rokdarbu darināšanai nepieciešamas lietas – dažādu sastāvu un krāsu dzija, diegi, pērlītes utt., bet arī dāvanas, suvenīri un ikdienā noderīgas lietas. Veikalā nopērkami gan tā saimnieces Initas Vaikules, gan arī citu amatnieku darinājumi, rokdarbi, rotas, rotaļlietas, pinumi, koka un keramikas izstrādājumi.

Aprīļa sākumā jau divpadsmito reizi Latvijā notiks akcija „Satiec savu meistaru!”, kas ir 2009. gadā aizsāktās Tradicionālo prasmju skolas turpinājums, kas iekļauts kopīgā Eiropas projektā „Eiropas amatu prasmju dienas”. Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas pasākuma „Satiec savu meistaru” būtība ir vēstīt plašākai sabiedrībai par cilvēku, par viņa zināšanām un prasmēm, kas saglabātas un pārmantotas no paaudzes paaudzē.

Šoreiz Preiļos savu amatu mācīs Inita – daloties smalkvilnas lakatu adīšanas noslēpumos, kas kopš seniem laikiem bijuši neatņemama sieviešu garderobes sastāvdaļa, un viens lakata paraugs – darināts 20. gs. 30.–40. gados Preiļu pagasta Utinānos un sildījis saimnieci Teklu Bivkšāni izsūtījuma laikā Sibīrijā – glabājas arī Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja krājumā...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-04-06 14 ((236)971) numurā.

2018-03-29 13 ((235)970)

Intervija ar rokdarbnieci Eleonoru Siņavsku

Aizejošā laikmeta tīrradnis – šādi gribas nosaukt Rēzeknes novada Pušā dzimušo, bet Maltā dzīvojošo Eleonoru Siņavsku (dz. Koļesnikova), ceļš pie kuras atveda, uzzinot, ka nupat viņa izšuvusi pēdējo meistardarbu – karogu baznīcas procesijām… Unikums mūsdienām, kad, šķiet, viss ir nopērkams! Taču Eleonoras kundze teic: “Rōdīs, ka tikai es vīna kū taidu darieju, jo pasyutejumu beja daudz. Reigā šyusteja klūstera mōsas, Latgolā moš tikai es.”...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-03-29 13 ((235)970) numurā.

2018-03-23 12 ((234)969)

Intervija ar uzņēmēju Jeļenu Kovaļeviču

Martu droši varam saukt par sievišķības, atmodas mēnesi, kad pavasara gaidās Daba un cilvēki atplaukst! Taču ikdienība un pienākumu kalni dažreiz ir stiprāki par apņemšanos arī ziedēt. Gribētos kādu burvju nūjiņu vai nokļūt TV redzamajās pārvērtībās, taču stereotipiski domājam, ka tie vien sapņi un lielpilsētu iespējas… Tāpēc šoreiz vēlos iepazīstināt jūs ar sievieti, kurai prieku un gandarījumu sniedz redzēt un pielikt roku, lai līdzcilvēki atplauktu gan savā pašapziņā, gan ārēji. Iepazīstieties: Jeļena Kovaļeviča – biedrības “Uzņēmīgo sieviešu klubs SENTIO” valdes locekle, konkursu “Gada sieviete Rēzeknē” un “Misis Rēzekne” organizatore, Rēzeknes imidža studijas “Telpa” izveidotāja, uzņēmēja kopš 1997. gada...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-03-23 12 ((234)969) numurā.

2018-03-16 11 ((233)968)

Intervija ar Ilzi Stabulnieci

Nu jau pamazām kūst un pludo, bet vēl pirms nedaudz dienām visapkārt priecēja ziemas skati – piesnieguši lauki un pļavas, apsnigušas egles un priedes. Pat šmaugai lazdas vicai apbrīnojamā kārtā sniega cepure virsū turas. Kad sēdi zirga vilktās kamanās zem īstas bebrādas segas, skaties saulē mirguļojošajā sniegā, ieelpo vēju, kur spirgtums mijas ar īpatnējo zirga smaržu, pārņem sajūtas, ko mūsdienu cilvēkam grūti noformulēt. Laikam jau tās ir labas sajūtas, jo pieķer sevi, ka smaidi...

Esam ciemos pie Ilzes Stabulnieces – zirgu sētā “Klajumi”, kas atrodas pašā Latvijas-Baltkrievijas pierobežā. Neskatoties uz to, ka ir ziema, atpūtnieku “Klajumos” daudz. Ilze steidz te pie vieniem, te pie otriem. Pa starpām paspēj pabērt graudus vistām, kuras laimīgas kašājas kūtspriekšas piesaulītē. Uz salmu klēpīša gulšņā mincis, laiski pētot vistu darbošanos. Vārdu sakot, lauku idille, kur dažs labs pilsētnieks var justies pavisam apmulsis...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-03-16 11 ((233)968) numurā.

2018-03-09 10 ((232)967)

Intervija ar SIA „LaserTag LATGALE” izveidotāju Lindu Pastari

Katram no mums ir kāds bērnības sapnis, kurš gaida savu īsto laiku, lai tiktu realizēts. Dažreiz šie bērnības sapņi, mums izaugot, mēdz aizmirsties, šķiet neīstenojami, bet... ir brīži, kad sasparojamies un saprotam, ka nekas nav neiespējams un ka ir īstais brīdis, lai rīkotos un kaut ko darītu.

„Jau bērnībā ticēju, ka kādu dienu man būs savs uzņēmums,” tā saka kārsaviete Linda Pastare, kura savas zināšanas ir spējusi prasmīgi pielietot, 2017. gada 16. decembrī Kārsavā izveidojot uzņēmumu – SIA „LaserTag LATGALE”, kas piedāvā lāzertaga (saukta arī par lāzerpeintbolu) pakalpojumus.

Uzsākot biznesu, jaunietei noder gan Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (RTA) iegūtās zināšanas (Linda ir studiju programmas „Uzņēmējdarbība” (specializācija – „Tūrisma un viesnīcu uzņēmējdarbības vadība”) 4. kursa studente), gan arī pieredze, kas iegūta, piedaloties dažādos projektos un konkursos. Lindas ideja veidot „LaserTag” spēli Latgalē ir iekļuvusi konkursa „Laukiem būt!” finālistu vidū (kategorijā „Nelauksaimniecība” – pakalpojumu sniegšana). Konkursa fināls notiks marta beigās, un tajā jaunieši cīnīsies par kopējo balvu fondu 20 000 eiro.

Lasi visu rakstu avīzes 2018-03-09 10 ((232)967) numurā.

2018-03-02 9 ((231)966)

Intervija ar studijas "Kosmoss" izveidotājiem Arturu Lapoško un Olgu Jermakovu

Nu jau gandrīz divus gadus Preiļos darbojas tetovēšanas un permanentā grima darbnīca “Kosmoss”, kuru izveidojuši Arturs Lapoško un Olga Jermakova – jaunieši, kuri pēc dēla Marka piedzimšanas nolēma pamest Rīgu un atgriezties dzimtajā pusē, lai radītu kaut ko savu.
Aicināju Olgu un Artūru uz sarunu, par to, kā viņi nonāca pie šāda lēmuma, kā aizrit ikdiena un, kas ir tas īpašais viņu darbā...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-03-02 9 ((231)966) numurā.

2018-02-23 8 ((230)965)

Intervija ar ģimenes ārsti Silviju Paraščiņaku

Visi svētki reiz paiet, bet ir svarīgi, lai būtu mirkļi, kas mazliet sapurina un no kuriem var smelties pozitīvo ikdienai. Dažādu emociju gammu februārī piedzīvoja, pacientuprāt, “laipna, uzmanīga, iejūtīga, smaidīga” daktere, uz kuru noteikti var attiecināt frāzi, ka “labākās zāles ir ārsts”. Silvija Paraščiņaka – balvas “Gada ārsts 2017” ieguvēja, ģimenes ārste (kopš 2000. gada) un arī pediatre ar 35 gadu stāžu, no kuriem visi aizvadīti Rēzeknes novada Maltā...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-02-23 8 ((230)965) numurā.

2018-02-16 7 ((229)964)

Intervija ar rakstnieci Aiju Mikeli

Vai ir viegli uzrakstīt grāmatu? Tas noteikti jājautā cilvēkam, kurš to ir izdarījis. Kamēr kāds tikai sapņo, ka varētu ietērpt savas domas grāmatas vākos, tikmēr kāds savā radošajā CV var ierakstīt, ka jau ir vismaz vienas grāmatas autors. Bet ne jau grāmatu daudzums ir svarīgākais visā šajā stāstā. Pats būtiskākais – lai izdotos darbus lasa, lai grāmatas neapput bibliotēku plauktos, bet nonāk pie saviem lasītājiem. Savukārt, lai būtu pieprasījums no lasītāju puses, – autoram ir jāmāk patiesi dzīvi un aizraujoši uzrakstīt savu vēstījumu, svarīgi, lai lasītājs notic rakstītajam un dzīvo līdzi grāmatas varoņu dzīvēm. Nav jau nemaz tik viegli mūsdienu interneta laikmetā noturēt cilvēku uzmanību grāmatas sižetiskajai līnijai.

Rēzekniete Aija Mikele zina, kam ir jābūt laba romāna pamatā. Viņa ir astoņu detektīvromānu autore (septiņi no tiem ir publicēti ar uzvārdu Zuja), un pavisam nesen – pašā gada sākumā – pēc diezgan ilga radošās klusēšanas perioda, pie lasītājiem savu ceļu uzsāka viņas jaunākais (pēc skaita – astotais) romāns „Kritušais eņģelis”, kas izdots apgāda „Zvaigzne ABC” paspārnē. Aijas radītie romāni, kas ieguvuši grāmatu vaibstus, neguļ plauktos, skumstot pēc lasītājiem, jo, kā atzīst Rēzeknes un Ludzas bibliotekāri, – grāmatas ir jau pavisam nolasītas, nespožiem vāciņiem, un tas savukārt ir vispatiesākais apliecinājums tam, ka autores darbi lasītāju vidū ir pieprasīti...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-02-16 7 ((229)964) numurā.

2018-02-02 5 ((227)962)

Intervija ar Riebiņu novada domes priekšsēdētāju Pēteri Rožinski

Riebiņu novads ir tipisks lauku novads Latgales viducī. Pagājušajā nedēļā kādā televīzijas sižetā, runājot par pašvaldību nākotni, par tādiem mazajiem novadiem bez spēcīgiem centriem, kādu Latvijā esot gandrīz puse pašvaldību, teica īsi – neperspektīvi. Ar to lika saprast, ka “kaut kas briest”. Kad, kādā veidā, izdiskutējot vai nostādot fakta priekšā – par to no valdības mājas ziņu pagaidām nav.

Taču laukos dzīve turpinās ierastā ritmā. Arī Riebiņu novadā, kas viens no pirmajiem starp apkārtējiem novadiem pagājušajā nedēļā tika pie oficiāli apstiprināta 2018. gada budžeta. Tas nozīmē, ka lielā plānošana un rēķināšana galā, strīdi beigušies un pilnīgi skaidri šogad darāmie darbi. Kāds ir skats uz dzīvi, to mēģināsim noskaidrot intervijā ar Riebiņu novada domes priekšsēdētāju Pēteri Rožinski...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-02-02 5 ((227)962) numurā.

2018-01-26 4 ((226)961)

Intervija ar uzņēmuma "Timberstag" izveidotāju Ervīnu Mainuli

Aizvadītā gada nogalē Facebook vietnē uzmanību piesaistīja lapa “Timberstag”, kurā tika piedāvāts iegādāties no koka darinātus, personalizētus drēbju pakaramos. Papētot piedāvājumu – dažādus koka traukus, eglīšu rotājumus, Adventes vainagus un pat portretus –, jāatzīst, biju nedaudz pārsteigta, ka tas viss top tepat – Preiļos.

Uzņēmuma dibinātājs ir vietējais jaunietis – Ervīns Mainulis, mācījies tepat pamatskolā un ģimnāzijā, kādu laiku strādājis par informācijas ievadīšanas operatoru, paralēli – nodarbojies ar reklāmas dizainu, veidojot afišas, mājaslapas u.tml., kā arī nodarbojies ar pasākumu apskaņošanu un bijis dīdžejs.

Kokapstrādei Ervīns nopietni pievērsies vien pērnā gada septembrī. Vaicāju viņam, kas pa šo laiku paveikts, kā radās ideja sākt darboties šajā jomā un kur viņš smeļas iedvesmu aizvien jauniem produktiem...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-01-26 4 ((226)961) numurā.

2018-01-19 3 ((225)960)

Lelveikalam “Ūga” Preiļūs mainiejušīs eipašnīki

Goda suokumā daudzus nagaideiti puorsteidze viests, ka ““Ūga” ir puordūta”. Baumys, komentari i versejis – deļ kuo, kai itai i kas niu byus –, kai parosts, ir dažaidys, par tū lyudzem komentaru pošam TC “Ūga” izveiduotuojam i leidzšinejam eipašnīkam Aigaram Zīmelim...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-01-19 3 ((225)960) numurā.
Intervija ar sabiedrisko un kultūras darbinieci Annu Babri

“Laiku cilvēks neizvēlas, laikā dzīvo” – šie vārdi no Annas kundzes grāmatas (“Mūža josta”, 2014) ir lielisks ievadsstāstam par šodienas jubilāri. Viņas dzīve ir pierādījums faktam, ka mēs ļoti maz zinām par līdzcilvēkiem, viņu pārdzīvoto, bet veidojam it kā objektīvu priekšstatu. Klausoties šīs sirmās kundzes stāstu, saproti, ka viņas acis asaro no dzīves miglas un “mati sirmi kļuvuši ne jau no smiekliem” (Ā. Elksne). Viņa ir redzējusi un dzirdējusi Rēzeknes bombardēšanas zibžņus; piedzīvojusi laikus, kad kaunināja par runāšanu“po latyšski”, kad veikalos daudz kas bija “pēc pasūtījuma, zem letes”; kad barikādēs atdzima Latvija… Tam visam pa vidu – vairākas dzīves, tāpēc šodien veltīsim laiku šim stāstam, jo, kā lasām viņas grāmatā, – “sakuplojusi kā ābele, vecvecmāmiņa dzīves rudenī zina, kas ir sāpes un kas ir laime”...

Lasi visu rakstu avīzes 2018-01-19 3 ((225)960) numurā.

2018-01-12 2 ((224)959)

Intervija ar jauno uzņēmēju Antru Lipsku

Antra Lipska, pēc augstākās izglītības iegūšanas Rīgā, ir atgriezusies Kārsavā, kur rokas stiepiena attālumā atrodas viss, kas viņai sniedz prieku un iedvesmu, – ģimene, daba un draugi. „Viss notiek tā, kā tam jānotiek,” ir pārliecināta jauniete, kura tieši te ir atradusi savu īsto nodarbošanos. Iesniedzot Kārsavas novada pašvaldības rīkotajā jauno uzņēmēju biznesa ideju konkursā „STEP UP!” savu biznesa ideju un iegūstot pašvaldības līdzfinansējumu, Antra rada ielūgumus, bukletus, plakātus, svētku noformējuma atribūtiku u.tml. lietas, piešķirot klientu dzīves notikumiem krāsainību un savu stilu. Jauniete atzīst, ka šāda veida konkursos ir jāiesniedz tādas idejas, kurām patiešām tici pats, tad arī viss iecerētais izdosies.

Antras radošums, kas bijis līdzās jau no skolas laikiem, izpaužas ne tikai datordizaina jomā, viņa darbojas arī Kārsavas novada jauniešu centrā „Pūga”, fotografē, dejo tautu dejas Kārsavas KN vidējās paaudzes deju kolektīvā „Spryksti”, un, kā pati saka, audzina suni un kaķi...

 

Lasi visu rakstu avīzes 2018-01-12 2 ((224)959) numurā.

2017-12-29 52 ((222)957)

Intervija ar uzņēmēju un kosmētiķi Mairitu Vaivodi

Oktobra sākumā Preiļos durvis vēra jauns skaistumkopšanas salons “Stila un mākslas pērļu studija”, kurā tiek piedāvāts ne tikai saņemt skaistumkopšanas pakalpojumus, bet arī aplūkot un, sazinoties ar meistariem, iegādāties amatnieku biedrības “Austra” dalībnieku radītos mākslas darbus – koka pulksteņus, porcelāna interjera priekšmetus un rotaslietas, tekstilizstrādājumus – gan austus, gan šūtus, gan aptamborētus u.c.

Salons-frizētava ir īpaši atvērts ģimenēm, mīļi gaidīta tiek ikviena māmiņa – ne tikai salona klientes, jo telpās ir atrasta vieta arī pārtinamajam galdam, nepieciešamības gadījumā tiks piedāvāts silts ūdens maltītes pagatavošanai bērniņam vai stūrītis, kur pabarot mazuli ar krūti, ir iekārtota spēļu zona bērniem. Tāpat tiek piedāvāta iespēja pieteikties personu ar īpašām vajadzībām un veco ļaužu apkalpošanai mājās.

Salona idejas autore un īpašniece ir Mairita Vaivode – jauna sieviete, kura ne tikai apguvusi kosmētiķes amatu un strādā tajā nu jau 19 gadus, bet arī cep fantastiskas kūkas, ir lepna trīs dēlu mamma un gādīga sieva.

Kur viņa smeļas idejas un iedvesmu, kā pagūst apvienot gan darbus, gan vaļaspriekus, jautājām Mairitai....

Lasi visu rakstu avīzes 2017-12-29 52 ((222)957) numurā.

2017-12-22 51 ((221)956)

Intervija ar Ziemassvētku vecīti - Aigaru Rubiķi

Santa Klauss, Salatētis vai Ziemsvētku vecītis – kā nu kurā pasaules malā ierasts... Lapzemes pilsēta Rovaniemi, bargie Krievzemes ziemeļi vai netālā Ziemupe mūsu pašu Latvijā... Šīs vietas un nosaukumi ir dažādi, bet būtība viena – mēs joprojām ticam, ka Viņš eksistē. Viņš – lielais vīrs, tērpies garā mētelī, baltu, kuplu bārdu. Viņš, kas pārvietojas ziemeļbriežu kamanās vai baltu zirgu trijjūgā. Reizēm Viņš ierodas kājām, brienot kupenas, vēl citreiz – neatstājot pilnīgi nekādas pēdas. Bet tamdēļ jau nevajag brīnīties un uzdot nevajadzīgus jautājumus, jo Viņš taču ir burvis. Lielākais un varenākais no visiem, ar ko mums, cilvēkiem, nācies sastapties.

Tā kā esam Ziemassvētku priekšvakarā, kārtējai piektdienas intervijai izvēlējāmies nevienu citu kā mūsu pašu Ziemsvētku vecīti. Neskatoties uz gada nogales steigu, lielo aizņemtību, gādājot un izdalot dāvanas un saldumus, vecītis piekrita sarunai. Tiesa, ar norunu, ka piemērošos viņa laika grafikam un runāsimies pēc Ziemassvētku eglītes pasākuma Preiļu bērnu un jauniešu centra audzēkņiem. Kad dzejolīši noskaitīti, dziesmas izdziedātas, konfektes saņemtas un “namiņā” lielais ņigu-ņegu beidzies, vecītis, ikdienas dzīvē SIA “Preiļu saimnieks” galdnieks Aigars Rubiķis, noņem cepuri, novelk mēteli un norauš sviedrus.

Lasi visu rakstu avīzes 2017-12-22 51 ((221)956) numurā.

2017-12-08 49 ((219)954)

Intervija ar policistu Jāni Trubaču

Kopš 2013. gada ik gadu 5. decembrī Latvijā oficiāli tiek atzīmēta Policijas darbinieku diena. Ikdienā kāds varbūt policijas darbu nenovērtē, krītot dažādos stereotipos, kā jau par jebkuru profesiju, citam varbūt darbs saistās ar kadriem no asa sižeta filmām ar pakaļdzīšanos un pastāvīgi paaugstinātu adrenalīna līmeni.

Pastāstīt, kā tad ir patiesībā – kāda ir policista ikdiena, kā darbs un ikdiena mainījusies pa šo laiku, kuras ir tās īpašības, kuras policistu padara par labu policistu, aicināju Valsts policijas Fotoradaru nodaļas vecāko speciālistu Jāni Trubaču, kurš sevi šajā profesijā realizē jau vairāk nekā 30 gadus...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-12-08 49 ((219)954) numurā.

2017-12-1 48 ((2018)953)

Intervija ar Artūru Āboliņu – Rēzeknes Piena konservu kombināta vēstures saglabātāju un turpinātāju

Stāsts par rēzeknieti Artūru Āboliņu jāsāk ar kādu citu stāstu – par Rēzeknes Piena konservu kombinātu (RPKK), kuram šogad novembrī apritētu apaļi 60 gadi. Pāršķirstot vēstures lappuses, uzzinām/ atceramies, ka „pēc Otrā pasaules kara, nostiprinoties padomju varai, Latvijā notika intensīvs industrializācijas process, kura rezultātā uzbūvēja vairākus rūpniecības uzņēmumus. Rēzekne kļuva par vienu no LPSR rūpniecības centriem. Daudzi uzņēmumi tika izbūvēti jaunizveidotajā Ziemeļu mikrorajonā, arī 1957. gadā ražošanu uzsākušais RPKK. Drīz vien tas kļuva par lielāko darbojošos uzņēmumu Rēzeknes pilsētā, kā arī ievērojamāko piena pārstrādes ražotni visā Latvijas teritorijā. Kombināta produkcija bija iecienīta ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī tālu aiz tās robežām (Kuba, Kazahstāna u. c.)”.

Šis nelielais ievadstāsts par RPKK diemžēl jānoslēdz ar faktu, ka 2001. gadā finansiālu problēmu dēļ ražotne pārtrauca savu darbību. Mūsdienās ir palikušas vairs tikai kādreizējā kombināta ēkas, kas laika zoba un cilvēka rīcības rezultātā zaudējušas savu tālaika izskatu, un, protams, cilvēku, kuru dzīve bija saistīta ar kombinātu, atmiņas...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-12-1 48 ((2018)953) numurā.

2017-11-10 45 ((215)950)

Intervija ar Zemessardzes 35. nodrošinājuma bataljona komandieri pulkvežleitnantu Kasparu Lindbergu

Novembris savu rudenīgo drūmumu kliedē ar sarkanbaltsarkanajiem karogiem un transparentiem, ar lāpu gājieniem un aizdegtām svecītēm. Jau šobrīd pilsētas un ciemi pamazām rotājas valsts svētku gaidās. Taču, pirms segsim baltus galdautus un klāsim cienastu par godu Latvijas dzimšanas dienai, uz patriotiskas nots nāk 11. novembris – Lāčplēša diena, kad godinām tēvzemes sargus. Tāpēc arī šīs nedēļas intervija ir ar Zemessardzes 35. nodrošinājuma bataljona komandieri pulkvežleitnantu Kasparu Lindbergu. Runājam par dzīvi, par darbu, arī par patriotismu un dzimtenes mīlestību. Arī par to, kā bataljonam veicies nesenajās mācībās...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-11-10 45 ((215)950) numurā.

2017-11-03 44 ((214)949)

Novembris – vīriešu veselības mēnesis

Ik gadu novembrī īpaša uzmanība tiek pievērsta vīriešiem. Jau tradicionāli novembra mēnesis tiek dēvēts par “Movembri” jeb ūsu vai vīriešu veselības mēnesi, kad visā pasaulē, tajā skaitā arī Latvijā, uzmanība tiek pievērsta tieši vīriešu veselības tēmām un problēmām. Īpaša uzmanība tiek veltīta, iedrošinot un motivējot vīriešus savlaicīgi veikt veselības pārbaudes, jo šodien daudzas, agrāk fatālas diagnozes, ir veiksmīgi ārstējamas un vīrieši pēc ārstēšanās dzīvo vēl garu un piepildītu mūžu. Viena no aktuālākajām tēmām un diagnozēm vīriešiem ir prostatas audzējs. Ar to vīrieši Latvijā saskaras visbiežāk, taču arī tas šodien ir veiksmīgi ārstējams. Bet – pie viena noteikuma: ja saslimšana tiek atklāta vēl agrīnās stadijās – pašā tās sākumā. Kāda ir situācija un ārstēšanas iespējas Latvijas vīriešiem, skaidro P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas centra vadītājs, asociēts profesors, Egils Vjaters un Latvijas Urologu asociācijas prezidents, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes urologs Pēteris Vaganovs...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-11-03 44 ((214)949) numurā.

2017-11-27 43 ((213)948)

Intervija ar ciltslietu zootehniķi un liellopu fermas “Progress” vadītāju Līvu Zilveri

SIA “Agrofirma “Turība”” Riebiņu novadā ir viens no uzņēmumiem, kur pēdējo gadu laikā, neskatoties uz krīzes gadu atstātajām sekām, notiek attīstība, jūtamas pozitīvas pārmaiņas. Viena no tām – uzņēmumā sākuši strādāt jauni speciālisti, tajā skaitā ciltslietu zootehniķe un liellopu fermas “Progress” vadītāja Līva Zilvere. Viņas enerģija, degsme un pārliecība par to, ko dara, aizrauj. Lai gan kopš dienas, kad Līva sāka strādāt “Progresā”, vēl nav pagājis pat gads, viņa spējusi pierādīt, ka arī tik ierastā sfērā kā piena lopkopība ienāk jauna domāšana.

Lai uzzinātu, kā jaunā speciāliste iejutusies darba vidē un Latgalē, kādi ir viņas tuvākie un nākotnes plāni, aicinājām Līvu uz sarunu “Vietējās Latgales Avīzes” redakcijā...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-11-27 43 ((213)948) numurā.

2017-10-20 42 ((212)947)

Intervija ar vieglatlēti Guntu Latiševu-Čudari

Rēzekniete Gunta Latiševa-Čudare ir veiksmīga sprintere (īpaši specializējusies 200 m un 400 m disciplīnai), kura, pārvarot dažādus šķēršļus, izcīnot cīņas pati ar sevi, spēj gūt labus rezultātus sportā. Latgales sīkstums, kas Rēzeknes novada Lendžu pagastā dzimušajai jaunietei vienmēr palīdz katrā situācijā, un ticība saviem spēkiem neļauj apstāties pie sasniegtā, bet iekarot arvien jaunas virsotnes un izbaudīt arvien jaunas emocijas. Lai arī katru dienu esošie treniņi brīžiem var likties nogurdinoši, Gunta zina, cik tiem ir svarīga loma viņas turpmākā izaugsmē. Par spīti noslogotajam ikdienas grafikam, viņa atrod laiku studijām, dejošanai, kā arī mīļajiem un tuvajiem cilvēkiem.

Dalība Vasaras olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro, Brazīlijā (2016. gadā), Eiropas U-23 čempione 400 metru distancē, 29. pasaules vasaras universiādē Taipejā (2017. gadā) uzstādīts personīgais rekords 200 m skrējienā (23, 15 sek.) un izcīnīta sudraba medaļa – šie uzvaras mirkļi Guntu nav pakļāvuši savā varā, liekot viņai kļūt iedomīgai.

Brīdī, kad notiek mūsu saruna, Gunta atklāj, ka pēc tam dosies uz Latgales multimediju studiju, kur paredzēta intervija raidījumam „Kolnasāta”. Tāds ir viņas ikdienas ritms – jāpaspēj daudz kas. Mūsu sarunas galvenie akcenti ir spilgtākie Guntas dzīves mirkļi – sportā, studijās, dejošanā...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-10-20 42 ((212)947) numurā.

2017-10-13 41 ((211)946)

Intervija ar kokamatnieku Jāni Spuriņu

Baļļas, kubuli, spaiņi, ķipīši, produktu sadales dēlīši, maizes abras, sviesta ķērnes. Vēl arī bērnu rotaļu mašīnītes no koka, klucīšu komplekti, kāti cirvjiem, lāpstām. Gana sarežģītas un pavisam vienkāršas ikdienā izmantojamas lietas vienuviet redzamas amatnieka Jāņa Spuriņa darbnīcā, kas atrodas Vārkavas novada Rožkalnu pagastā. Līdz šim viņa darbnīca bija iekārtota vecāku mājās pielāgotās telpās, kas vairāk piemērotas strādāšanai vasarā. Kad nāk rudens un ziema, gribas siltāku, omulīgāku vietiņu...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-10-13 41 ((211)946) numurā.

2017-10-06 40 ((210)945)

Intervija ar BMX treneri Arti Upenieku

2013. gada vasarā Preiļos pie parka dīķiem tika atklāta aktīvās atpūtas zona un BMX velotrase, kuras būvniecībā konsultācijas sniedza pieredzējušais BMX braucējs, Pekinas Olimpisko spēļu dalībnieks Artūrs Matisons. Tobrīd šī bija pirmā BMX trase Latgalē un trešā – Latvijā. Riteņbraukšanas federācijas pārstāvji atzina, ka Preiļu BMX trase ir augstas kvalitātes un atbilst visiem Latvijas čempionāta standartiem.

Jau nākamajā gadā trasē notika pirmās sacensības Latgalē, kur piedalījās 125 dalībnieki vecumā no 4 līdz 30 gadiem, tostarp arī ļoti spēcīgi sportisti – Eiropas čempioni, tika pārstāvēti daudzi Latvijas sporta klubi, startēja vairāki individuālie sportisti, kā arī pa vienam dalībniekam no Lietuvas un Igaunijas. Preiļus pirmajās sacensībās pārstāvēja pieci dalībnieki.

Latvijā šis olimpiskais sporta veids kļuva populārs pēc tam, kad valmierietis Māris Štrombergs izcīnīja divas zelta medaļas – 2008. un 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.

Jauno BMX riteņbraucēju treniņus Preiļos vada treneris Artis Upenieks. Jau drīz BMX sezonu nomainīs slēpošanas sezona – arī šis ir Artim ļoti tuvs sporta veids – tāpēc aicinājām viņu pastāstīt nedaudz par sevi, par to, kas paveikts, kas aktuāls un kas vēl tikai ieplānots...

 

Lasi visu rakstu avīzes 2017-10-06 40 ((210)945) numurā.

2017-09-29 39 ((209)944)

Intervija ar skolotāju, dzejnieci un drāmas terapeiti Līgu Rundāni

Sagaidot Skolotāju dienu, ko šogad svinēsim 1. oktobrī, uz sarunu aicināju skolotāju, dzejnieci un drāmas terapeiti Līgu Rundāni. Rēzeknes Augstskolā (tagadējā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija) viņa studējusi filoloģiju, Rīgas Stradiņa universitātē ieguvusi otru profesiju – mākslas terapeits ar specializāciju drāmas terapijā.

Līga ir labs piemērs tam, kā veiksmīgi var darboties divās jomās, jo viņa strādā gan skolā, gan arī veselības aprūpes jomā. Deviņpadsmit gadi aizritējuši, Kārsavas vidusskolā skolēniem mācot latviešu valodu un literatūru, bet kopš 2010. gada Līga strādā arī drāmas terapijas jomā – gan individuāli, gan grupā. Ir Latvijas Drāmas terapijas asociācijas valdes priekšsēdētāja, dibinātājbiedre. Pieņēma dzīves izaicinājumu un šī gada septembrī uzsāka darba gaitas Āgenskalna Valsts ģimnāzijā par latviešu valodas un literatūras skolotāju, paralēli arī drāmas terapijas privātpraksē.

L. Rundāne divas reizes ir saņēmusi latgaliešu kultūras gada balvu „Boņuks” – 2008. gadā par labāko dzeju, bet 2010. gadā kā labākā skolotāja. Sevi raksturojot, mēdz teikt, ka ir gan spilgta sapņotāja, gan arī analītiska praktiķe...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-09-29 39 ((209)944) numurā.

2017-09-22 38 ((208)943)

Intervija ar Daugavpils pilsētas domes Sporta un jaunatnes departamenta Jaunatnes nodaļas vadītāju Gunitu Vanagu

Daugavpils ir liela pilsēta, kurā dzīvo daudz jauniešu, tādēļ pašvaldībai noteikti ir jāpievērš viņiem uzmanība, jādomā par jaunās paaudzes iesaistīšanu dažādās aktivitātēs, saturīgā brīvā laika pavadīšanu.

Pašvaldības struktūra, kas tieši strādā ar jauniešiem ir Daugavpils pilsētas domes Sporta un jaunatnes departamenta Jaunatnes nodaļa.

Departamentam ir dažādas funkcijas. Tieši uz Jaunatnes nodaļu attiecas funkcijas nodrošināt normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi jaunatnes politikas nozarē.

Par to, kā konkrēti pilsētā tiek īstenots darbs ar jaunatni pastāstīja Daugavpils pilsētas domes Sporta un jaunatnes departamenta Jaunatnes nodaļas vadītāja Gunita Vanaga...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-09-22 38 ((208)943) numurā.

2017-09-15 37 ((207)942)

Intervija ar festivāla "Upītes Uobeļduorzs" organizatoru Andri Slišānu

16. septembrī jau sešpadsmito reizi Viļakas novada Upītē notiks vecākais latgaliešu mūzikas un dzejas festivāls pasaulē – “meilys aiļu i dzīšmu festivals “Upītes Uobeļduorzs””...

 

Lasi visu rakstu avīzes 2017-09-15 37 ((207)942) numurā.

2017-09-08 36 ((206)941))

Intervija ar mākslinieku Valdi Onužānu

Cilvēkus dzīves gaitas aizved prom no dzimtajām mājām. Reizēm pat ļoti tālu. Reizēm atkal dzīve apmet loku, lai cilvēks var atgriezties pie savu senču saknēm. Lūk, arī Kantinieku pagastā mīt mākslinieks, kura dzīves ritums aizsākās Jēkabpilī, kur mātei bija darbs cukurfabrikā, bet tēvs – pieprasīts un prasmīgs skārdnieks (reiz pat Rīgas baznīcu torņus savām rokām glāstījis). Valdis ONUŽĀNS pirms kāda laika nosvinējis skaistu 50 gadu jubileju, šobrīd viņš saka paldies Visaugstākajam par to, ka dzīvē ir harmonija, labprāt atbalsta cilvēku vēlmi redzēt viņa gleznu izstādes. Tamdēļ regulāri ikviens interesents var smelties dvēseles spēku Valda veidotajās gleznās...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-09-08 36 ((206)941)) numurā.

2017-09-01 35 ((205)940)

Inervija ar Balvu mūzikas skolas skolotāju Ritu Keišu

Sagaidot jauno mācību gada sezonu, uz sarunu aicināju Balvu mūzikas skolas skolotāju Ritu Keišu, kura skolēniem māca mūzikas teoriju un mūzikas literatūru, Balvu Bērnu un jauniešu centrā palīdz lieliem un maziem dziedātgribētājiem pilnveidot vokālās dotības un apgūt skatuves kultūru. Ritas dzimtā puse ir Baltinava, bet šobrīd viņa dzīvo un strādā Balvos. Pirmā skolotājas darba pieredze gūta Baltinavas mūzikas un mākslas skolā, vēl esot studentei un mācoties pēdējā kursā bakalaura studiju programmā Daugavpilī...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-09-01 35 ((205)940) numurā.

2017-08-25 34 ((204)939)

Intervija ar Daugavpils novada domes Attīstības pārvaldes vadītāju Vitu Rūtiņu

Daugavpils novads, kurā apvienojušies 19 bijušā Daugavpils rajona pagasti – Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagasti ir viens no lielākajiem valstī. Novada specifika ir arī tur, ka tā vidū atrodas Daugavpils pilsēta, kas ir cita pašvaldība.

Saprotams, ka šādā lielā pašvaldībā tiek īstenoti daudz un dažādi projekti. Par to pastāstīja Daugavpils novada domes Attīstības pārvaldes vadītāja Vita Rūtiņa...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-08-25 34 ((204)939) numurā.

2017-08-18 33 ((203)938)

Intervija ar mūziķi, raidījuma "Kolnasāta" vadītāju Ēriku Zepu

Ēriks Zeps ir pieradis atrasties uz skatuves – allaž smaidīgs, pozitīvs, ar patīkamu balss tembru, talantīgs dziedātājs un pasākumu vadītājs, aizrautīgs etnomuzikologs. Visbiežāk noteikti pamanīts, muzicējot postfolkloras grupā „Rikši”, tāpat arī redzēts dažādos ar etnomūziku saistītos pasākumos un meistarklasēs. Paralēli dažādiem radošajiem projektiem viņš ir arī Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolas pedagogs un no šī gada janvāra – latgaliskā raidījuma „Kolnasāta” vadītājs. Lai arī ikdiena ir tik piesātināta, šķiet, ka Ērikam enerģijas un dzīvespriecīgā entuziasma nekad nepietrūkst un viņš droši mestos arvien jaunā izaicinājumā...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-08-18 33 ((203)938) numurā.

2017-08-11 32 ((202)937)

Intervija ar rokdarbnieci Aiju Zīmeli

Kad jūnija sākumā noslēdzās Preiļu novada domes rīkotais Mazo un vidējo komercsabiedrību un saimnieciskās darbības veicēju projektu līdzfinansēšanas konkurss, starp autoriem, kuru idejas pašvaldība atbalstīja, bija arī Aija Zīmele. Domes līdzfinansējums paredzēts projekta „Rotaļlietu izgatavošanas apjomu palielināšana un to popularizēšana” īstenošanai.

Aija ir divu bērnu – nepilnus četrus gadus vecās meitiņas Viktorijas un gandrīz divarpus gadus vecā dēlēna Jāņa – māmiņa. Tās jaunās mammas, kurām mazi bērni mājās, zina, ka apvienot algotu darbu ar bērnu audzināšanu un mājas rūpēm, nav vienkārši. Tāpēc izvēlējusies savu ceļu un kļuvusi par saimnieciskās darbības veicēju, izlolojot jauku biznesa ideju. Jau kādu laiku Aija izgatavo bērnu rotaļlietas, attīstot zīmolu “Bērnības zeme”...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-08-11 32 ((202)937) numurā.

2017-08-04 31 ((201)936)

Mazpulku vadītāja Dzintra Gribuste – roku rokā ar Latvijas nākotni

Nesen lasīju kādu literāro darbu, kur tika pausta doma par to, ka nekļūdās tikai mirušie. Dzīvs cilvēks ik pa laikam pieļauj kļūdas. Cits to atzīst, cits – nē. Ir cilvēki, kurus pašu misēklis noliec pie zemes, bet ir cilvēki, kuri par spīti visam tic savai dvēselei, ieklausās tās padomos. Arī tad, kad “zaļā jaunība” jau aiz kāda ceļa līkuma palikusi. Dzintra Gribuste ir pierādījums tam, ka paklausot dvēseles balsij, var dzīvot krāšņi un vairot savas zemes spēku...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-08-04 31 ((201)936) numurā.

2017-07-28 30((200)935)

Intervija ar mini zoo „Rozīte” saimnieci Larisu Smuli

Rēzeknes novada Audriņu pagastā atrodas kāda patiešām lieliska vieta, kur var relaksēties un gūt daudz pozitīvu emociju, – mini zoo „Rozīte”. Esmu te bijusi divas reizes – pavasarī, kad ziedēja pienenes, un siltā rudens dienā. Šim mini zoo, kurā mājo ap 200 eksotisko putnu un pundurdzīvnieku, piemīt savs šarms, kas aicina atkal un atkal te iegriezties, turklāt katrā ciemošanās reizē te var justies kā pirmo reizi, jo dzīvnieki allaž mēdz pārsteigt un sniegt daudz pozitīvu emociju...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-07-28 30((200)935) numurā.

2017-07-21 ((199)934)

Intervija ar Latviešu kultūras centra vadītājas vietnieci kultūras jomā Sandru Maskaļovu

Daugavpils Vienības namā darbojas Latviešu kultūras centrs – tā ir vadošā kultūras iestāde, kas vislielāko vērību velta latviskās kultūrvides saglabāšanai un popularizēšanai pilsētā.

LKC ir daudzu, tai skaitā starptautisku pasākumu iniciators un organizators. Rīkotie pasākumi aktivizē ne tikai kultūras dzīvi Daugavpilī, Latgalē un Latvijā, bet arī veicina dažādu etnisko minoritāšu labvēlīgu līdzāspastāvēšanu un sabiedrības integrāciju.

Par savu iestādi, tās darbību pastāstīja Latviešu kultūras centra vadītājas vietniece kultūras jomā Sandra Maskaļova.

Lasi visu rakstu avīzes 2017-07-21 ((199)934) numurā.

2017-07-14 ((198)933)

Intervija ar skolotāju Solomeju Gribušku

15. jūlijā astoņdesmit devīto dzimšanas dienu Aglonā svinēs pensionēta skolotāja Solomeja Gribuška. Nav jau apaļa jubileja, kam par godu tad intervija, jūs jautāsiet. Atbilde tepat – nav vajadzīgi īpaši godi, lai pastāstītu par cilvēku, kurš savos cienījamos gados spējis saglabāt apbrīnojami skaidru prātu, lielisku atmiņu, dzīvesprieku un joprojām būt par magnētu saviem kādreizējiem audzēkņiem (starp citu, daļa no viņiem jau paši ir pensionāri vai drīz tādi būs). Viena no skolotājas audzēknēm – Valentīna Karpušenko, kura pati daudzus gadus nostādājusi izglītības jomā, ar aizrautību stāstīja par tradicionālajiem klasesbiedru salidojumiem, kur pasākuma centrā allaž ir skolotāja Solomeja. Gribējās zināt, kas tad slēpjas cilvēkā, pie kura joprojām tiecas kādreizējie audzēkņi.

Lasi visu rakstu avīzes 2017-07-14 ((198)933) numurā.

2017-07-07 ((197)932)

Intervija ar lauksaimnieku Jāni Ančupānu

Rēzeknes pilsētas pievārtē ir Kalna Ančupāni, un te viena kalna galā tur mīt darbīgs latgalietis Jānis Ančupāns. Viņš te dzimis, izaudzis, dzīvo un strādā savās tēva mājās. Te ir viņa, ģimenes un dzimtas saknes. Uz Ančupānu dzimtas salidojumu pagājušajā gadā sapulcējās jau 156 cilvēki, šogad varbūt būs vēl vairāk...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-07-07 ((197)932) numurā.

2017-06-30 ((196)931)

Intervija ar Latgales zoodārza vadītāju Mihailu Pupiņu

Viens no populārākajiem tūrisma objektiem Daugavpilī neapšaubāmi ir Latgales zoodārzs – neliela tropu oāze skarbajos Latvijas austrumos.

Latgales zoodārzs, kas atrodas Vienības ielā 27, ir Daugavpils pašvaldības iestāde, kuras mērķis ir bērnu un pieaugušo ekoloģiskā audzināšana un izglītošana saskarsmē ar dzīvniekiem...

Lasi visu rakstu avīzes 2017-06-30 ((196)931) numurā.