Intervijas

Šī mūžīgā paaudžu mijiedarbība, atbalsošanās… Cik svarīgi ir dzīves ceļā sastapt īstos cilvēkus, kas pamana dzirksti, ar savu piemēru iedvesmo un rada jaunu – gan mākslinieku, gan paaudzi. Tikpat svarīgi ir jaunajam prātam vēlēties un spēt apstāties un ieskatīties aizejošās paaudzes sejas vaibstos (to Tatjana ne tikai prot, bet arī ir iemūžinājusi).

“Esmu Justs Ribinickis no Preiļiem,” viņš stādās priekšā. Patiesībā tāda iepazīstināšana vajadzīga vecāka gadagājuma lasītājiem un tiem, kuri dzīvo tālāk par Preiļu novadu. Daudziem vietējiem, lielākoties jauniešiem, Justs labi zināms, īpaši saistībā ar dažādiem kultūras pasākumiem, koncertiem un tā tālāk. Kāpēc intervija šoreiz ar viņu?

Iesoļojot Dzejas dienu mēnesī, kas vienlaikus ir arī jaunā mācību gada sākums, uz sarunu vēlējos aicināt kādu radošu personību. Tā kā zināju, ka RASMA SVIKLE-POPOVA, kura ir Līvānu novada pedagoģe, raksta dzeju un gada sākumā prezentēja savu pirmo dzejas krājumu, jau kādu laiciņu feisbukā biju pamanījusi Rasmas uzņemtās fotogrāfijas, kurās viņai allaž meistarīgi izdodas notvert dabas nianses, tad bija skaidrs, ka ir īstais laiks mūsu sarunai.