Izglītība, Kultūra

Nataljas Ivanānes ģimene lolo kaķi Tomiku. Mīlulis ģimenē ienāca divu mēnešu vecumā no kāda pagalma Preiļos, lai gan Natalja uzskatīja, ka dzīvoklis nav īstās mājas kaķim vai sunim. Ieraugot kaķi, Nataljas māsa teica, lai viņa paņemot kaķi uz mājām, nav labi, ka tas bēdīgs klejo pa ielām. Natalja atnesa kaķīti uz mājām, visi draugi, ģimene meklēja saimnieku, varbūt kāds kaķīti bija pazaudējis, taču saimnieks neatsaucās. 

“Sveikiņi! Mani sauc Kleo, bet pilnajā vārdā esmu Kleopatra de Nīla. Jau piecus mēnešus dzīvoju kopā ar savu cilvēkmammu Anastasiju un cilvēktēti Rihardu.

2021. gada vasarā pie mums vasarnīcā bija pieklīdusi kaķene, kas pēc pusotra gada laimīgas dzīves nomira ar vēzi. Kaķeni iesaucu par Munci, bet vīrs sauca par Puksi. Vēlāk, 2023. gada 26. maijā, no Daugavpils patversmes paņēmām mājās astoņus mēnešus vecu kaķenīti, un, lai atkal kaķim nebūtu divi vārdi, nosaucām uzreiz par Puksi.

Mūsu mājas mīlulis ir kaķenīte Fidži. Viņa pie mums nonāca no kaķu patversmes "INGATO", kas atrodas tepat Līvānos. Kaķenīti ieraudzīju Facebook, kur šīs biedrības dibinātāja Inita Klindžāne bija ievietojuši bildi, ka kaķenīte meklē mājas. Tobrīd es atrados slimnīcā. Ieraugot šo bildi ar pelēcīgās krāsas kaķenīti ar dzeltenīgas dzintarkrāsas acīm, es to nosūtīju bērniem uz mājām. Un jautāju, vai nevēlas šo mīluli mūsu mājās? Atbilde bija viennozīmīgs – jā. Tajā pašā dienā es sazinājos ar Initu Klindžāni un teicu, lai šo kaķenīti nevienam neatdod.

Facebook lapā “Minku grupa” apkopoti kaķu vārdi. 

Tēja (Kristeļ of Rojal kapris) ir britu sugas kaķis. Viņai ir astoņi gadi. Pirms viņas mums bija arī britu kaķene, tikai pelēkā krāsā. Diemžēl veterinārārstu neuzmanības dēļ viņa nomira. 
Meitas lūdza, lai mums ir kaķis, un tētis ar mammu aizbrauca uz Rīgu un nopirka šo smukulīti. Man vienmēr mājās bijuši dzīvnieki, taču labāku par šo kaķi es vēl neesmu sastapis. Kad ejam gulēt, tad viņa arī. Tēja guļ tik ilgi, kamēr iezvanās modinātājs. Tapetes neaiztiek, arī gultas un dīvāni ir neskarti. Par to mums ir tikai prieks. 

Sveicināti!
Tas ir mūsu mīlulis Mio. Viņu kopā ar tādas pašas krāsas brālīti un māsiņu atradām jūnija beigās maziņus pie Bebrenes katoļu baznīcas. Kaķēni bija ielikti kastītē ar zīmīti, ka tā ir dāvana baznīcai.
Mēs kopā ar kaimiņiem paņēmām pa mazulītim uz mājām. Smējāmies, ka kaķēns ir arī dāvana man 65 gadu jubilejā. Tā kaķītis Mio kļuva par mūsu ģimenes mīluli. 
Vārdu kaķītim deva mazmeitas. Mio patīk mūsu kompānija, jo sevišķi gulēt klēpī vai arī gultā blakus. Arī mums patīk Mio kompānija.

Inta Ostrovska no Kārsavas pastāstīja par savu mīļo kaķenīti Unci.

Ļoļas stāsts aizsākās gandrīz pirms trim gadiem. Tad Ļoļa dienām ilgi gulēja uz ceļa braucamās daļas zem automašīnām vienā no Daugavpils apkaimēm. Turpat pie viņas “mājām”, kuru saimniekiem viņa acīmredzami bija vienaldzīga.
Stāvoklis bija smags. Kaķeni nomāca smaga anēmija un infekciju kopums. Ilgs laiks tika pavadīts stacionārā, nebija nekādas garantijas, ka izdosies izglābt...

Mūsu mājās jau četrus gadus ir runcis Čiko, un jau sen bija doma, ka gribētu otru kaķi, bet māca šaubas, vai sadzīvos abi kopā un ar diviem maziem bērniem. Bet tad mūsu laukos piedzima divi kaķēni, kurus kaķene bija paslēpusi un vēlāk jau izveda parādīt savus bērnus mums. Kad ieraudzījām mazo kaķēnu, uzreiz sapratām, ka ņemsim līdzi uz mājām. Kā jau uz kūts augšas audzis kaķēns, viņš bija bailīgs un nepieradis pie cilvēkiem, ņaudēja un uztraucās, braucot uz jaunajām mājām. Bet dažās dienās viņš ātri iejutās mūsu ģimenē. Arī lielais runcis uzreiz pieņēma mazo.