Ir pienācis trušu audzētājiem svarīgs un atbildīgs laiks – trušu masveida pārošana.
Apmēram divas nedēļas pirms lecināšanas uzsākšanas jāapskata, jānovērtē visi vaislai domātie dzīvnieki. Jāizbrāķē visi slimie truši, piemēram, slimie ar infekciozām iesnām. Tādi dzīvnieki var aplipināt ar slimību visu ganāmpulku. Ja truši slimi ar tādām slimībām kā psoroptoze (ausu kašķis), pododermatīts (ķepu apakšas iekaisums), tos ārstē, jo šīs slimības nav tik bīstamas. Pie psoroptozes trušiem ausīs ielej apmēram 1 ml neostomazāna šķīdumu augu eļļā, ausis pie pamatnes izmasē, lai šķīdums labi noklātu visu auss iekšpusi. Šo procedūru veic divas reizes ar 5–7 dienu intervālu. Jāpiebilst, ja psoroptoze fermā tiek reģistrēta ik gadu, tad augstāk minēto procedūru veic pilnīgi visiem trušiem (gan slimiem, gan veseliem), un, protams, jāveic sprostu, inventāra dezinfekcija.
Pie pododermatīta iekaisušās ķepu daļas dezinficē ar joda šķīdumu, briljantzaļo (zeļonku), tad noziež ar kādu no ziedēm, piem., Višņevska, vai pielieto aerosolus (Blue spray). Slimības profilaksei, ja truši tiek turēti uz režģa grīdas, sprostos ievieto koka vai speciālos plastmasas paliktnīšus apmēram 25x40 cm. Iepriekš tos apstrādā ar dzēstiem kaļķiem. Ar pododermatītu vairāk slimo lielās šķirnes – Flandrs, Franču auntrusis, Morāvijas milzis u.c., kas jātur uz dēļu grīdām ar pakaišiem. Saistībā ar pēdējos gados izplatīto vīrusa slimību – miksomatozi, savlaicīgi pavasarī jāveic trušu vakcinācija ar vakcīnu “Myxoren” (griezties pie sava vetārsta).
Pārošanai atlasītiem trušiem jābūt vaislas kondīcijā un bez eksterjera kļūdām (ieliekta vai kupraina mugura, līkas kājas utt.). Vājos dzīvniekus 10–15 dienas pirms lecināšanas intensīvi baro – labs siens, kombikorms, auzas, mieži, kvieši, burkāni. Aptaukojušos dzīvniekus ēdina ar sienu, lopbarības bietēm, burkāniem. Visiem trušiem obligāti jādod vārāmais sāls ¬– aptuveni 1,5 g dienā, ja trušus nebaro ar kombikormu.
Jāizvairās no tuvradniecīgas pārošanas, it sevišķi māsas – brāļi. Daudzi truškopji iesaka trusenes lecināt jaunā mēness fāzē līdz tā dilšanas sākumam. Intensīvas meklēšanās laikā mātītes ir nemierīgas, ārējie dzimumorgāni pietūkuši, sārti; ja tur jaunās mātītes vairākas kopā, tad lēkā viena uz otras. Lecināšanai trusenes nes uz tēviņa būri. Trušu tēviņam dzimumaktivitātes palielināšanai ar dzeramo ūdeni var iedot dažus pilienus eleiterokoka vai ženšeņa ekstraktus vai citronliānas tēju 5–6 dienas pēc kārtas. Trušu dzimumakts parasti notiek momentāni, tēviņš ar īpatnēju pīkstienu nokrīt uz sāniem. Ieteicamas divas uzlekšanas ar 5–30 min. intervālu, tas būtiski palielina grūsnības %. Tad uzreiz nes mātīti atpakaļ uz savu sprostu. Piektajā, sestajā dienā pēc lecināšanas veic kontrollecināšanu – ja mātīte izvairās no tēviņa, to uzskata par nosacīti grūsnu. Pilnīgu pārliecību par truseņu grūsnību iegūst 15.–17. dienā, ļoti uzmanīgi iztaustot ar roku auglīšus caur vēdera sienu, tie ir mīksti, lazdas rieksta lielumā. Grūsnās trušu mātītes pēc iespējas mazāk traucē un ēdina ar vitamīnbarību – zaļš siens, kombikorms, burkāni, ūdens.
Latvijā ir salīdzinoši maz šķirnes trušu fermu, tādēļ trušu audzētājiem iesaku sevišķi neaizrauties ar šķirņu krustošanu, bet pēc iespējas lietot tīraudzēšanu, lai saglabātu un pavairotu tīršķirnes trušus. Ja plānojat ievest vaislas trušus no ārzemēm, tad jārēķinās ar prāvām naudas summām, piem., Vācijas trušu izstādēs tīršķirnes dzīvnieki maksā 60–400 eiro.
Dzintars Rancāns, lopkopības pārraugs