Pirms 75 gadiem 1949. gada 25. martā Latvijas tautai atkal bija jāpiedzīvo izvešanas. Atceroties represētos novadniekus, 16. martā Pelēčos notika pasākums “Vēl sāpēs ilgi”.
Pasākumu, ko rīkoja Preiļu novada politiski represēto biedrības “Likteņa ceļš” vadītāja Natālija Rubīne ar Pelēču pagasta pārvaldes, Pelēču kultūras nama komandu un Pelēču pagasta ļaudīm, caurauda atceres brīdis pie politiski represēto akmens. To kuplināja Vārkavas pagasta folkloras kopas “Dzeipurs” saime, politiski represētie, politiķi, jaunieši. Pelēču kultūras nama vadītājs Agris Pastars pastāstīja, kā notika iedzīvotāju deportācija, kā, nonākuši Sibīrijā, arī Latgales cilvēki cieta badu, tika verdzināti ar smagu darbu un nicinājumu, kā bērni pazaudēja vecākus, kuri neizturēja nežēlīgo darba jūgu… Natālija Rubīne aicināja neaizmirst šo Latvijas tautai smago vēstures cēlienu un novēlēja ilgu mūžu Latvijai zem mierīgām, zilām debesīm.
Pēc tam visi sanāca uz atmiņu cēlienu pie kafijas tases un pīrāgiem un uz latviski dziedošā japāņu mūziķa Masaki Nakagawa koncertu, kas izskanēja pārpildītā zālē. Represētie atminējās, ar kādu prieku pēc Staļina, kas bija šo represiju galvenais rīkotājs, nāves atgriezās Latvijā un kā padomju vara izsūtījumu pārcietušajiem liedza studijas, labu darbu, amatus. Bet japāņu skatuves mākslinieks Masaki Nakagawa bija sarūpējis pazīstamu Raimonda Paula, kā arī paša sacerētu dziesmu un latviešu tautasdziesmu koncertu. Pēc koncerta viņš labprāt fotografējās. Pasākuma dalībnieki atzina, ka gan atmiņu stāsti, gan koncerts bija sirsnības austs.
Natālija Rubīne un Masaki Nakagawa priecājās, ka varēja Pelēču cilvēkus apvienot atmiņu un muzikālā pasākumā
Atceres brīdī pie Pelēču politiski represēto piemiņas akmens runāja arī Agris Pastars un dziedāja Vārkavas folkloras kopa “Dzeipurs”
Egitas Terēzes Jonānes teksts un foto