Mūsu mājās jau četrus gadus ir runcis Čiko, un jau sen bija doma, ka gribētu otru kaķi, bet māca šaubas, vai sadzīvos abi kopā un ar diviem maziem bērniem. Bet tad mūsu laukos piedzima divi kaķēni, kurus kaķene bija paslēpusi un vēlāk jau izveda parādīt savus bērnus mums. Kad ieraudzījām mazo kaķēnu, uzreiz sapratām, ka ņemsim līdzi uz mājām. Kā jau uz kūts augšas audzis kaķēns, viņš bija bailīgs un nepieradis pie cilvēkiem, ņaudēja un uztraucās, braucot uz jaunajām mājām. Bet dažās dienās viņš ātri iejutās mūsu ģimenē. Arī lielais runcis uzreiz pieņēma mazo. Un mazajam kaķēnam tika dots vārdiņš Miko, lai būtu saskanīgi ar runča vārdu Čiko. Abiem patīk kopā spēlēties, dzenāt pa māju mantiņas. 
Miko ir liels draugs bērniem, rotaļīgs un mīļš, paņemot uz rokām murrā, viņam patīk spēlējoties ielaist nadziņus. Miko, kā jau laukos dzimis kaķēns, ēdienā nav izvēlīgs, ēd gan opja ķerto zivi, gan pieniņu, gan speciālo barību.
Kaķi ir ļoti mīļi gan mums, gan bērniem, lai arī reizēm sastrādā nedarbus.
Bildē ir Čiko un Miko, Ziemassvētkus gaidot.
Jana Kantāne (Sēlija)