Interesanti fakti par trušiem

No trušiem iegūstam augstvērtīgu gaļu, kažokādas, mēslojumu, pozitīvas emocijas, bet trusis ir ne tikai lauksaimniecības dzīvnieks. Turpinājumā – daudz interesantu faktu par trušiem. 
Trusis ir viens no pirmajiem dzīvniekiem, kas pabija kosmosā. Kosmonautu tērpos izmanto trušu dūnvilnas audumu. Viduslaikos Anglijā sivēna un truša cena bija vienāda. Trušu lielās savairošanās dēļ 1418. gadā salas Porto Santo iedzīvotāji bija spiesti pamest to.
Atražošanai trušus izmanto trīs gadus. Truši ir auglīgākie dzīvnieki. No vienas mātītes gada laikā var iegūt 40–50 trusēnus. No jaunajām mātītēm, kas dzimušas ziemā, gadā var iegūt 2–3 metienus.
Jaunpiedzimušais trusēns divkāršo savu dzīvmasu sestajā dienā, sivēns – pēc 15 dienām, jērs – pēc 18, teļš – pēc 47 dienām. Trušu mātītes piens satur 10–12 % tauku, 13 % olbaltumvielu. Trušu gaļa ir diētiska, tajā ir daudz mazāk holesterīna, nekā citu mājdzīvnieku gaļā, tā ieteicama gan bērniem, gan senioriem. Trušu gaļā ir visvairāk olbaltumvielu. Četras mātītes ar gaļu var pilnībā apgādāt vidēja lieluma ģimeni. Vērtīgu kažokādu iegūst no tīršķirnes trušiem.
Ziemā ar skujkoku zariem var aizstāt 30 % no siena daudzuma. Skujas ir brīnišķīgs minerālvielu un vitamīnu avots. Līdz 50 % zāles un siena var aizstāt ar lapu koku svaigiem vai kaltētiem zariem. Katra mātīte ar pieaugumu (25–30 trusēni) gada laikā patērē apmēram 330 kg spēkbarības, 110 kg siena, 420 kg zaļbarības. Daži augi no purvainām pļavām var būt indīgi trušiem. Turot trušus piemājas saimniecībā, var izmantot sakņu un augļu dārzu produktus, kā arī iegūt augstvērtīgu mēslojumu.
Trušu dūnvilnu parasti vērpj uz bieza kokvilnas diega. No viena kilograma (laba Angoras truša gada produkcija) dūnvilnas sanāk apmēram divi tūkstoši metru dzijas. 
Trusis – pats izplatītākais laboratorijas dzīvnieks, kuru izmanto biorūpniecībā, vakcīnu ražošanai un medikamentu testēšanā. Vēl Čarlzs Darvins uzskatīja, ka truši tika pieradināti jau 6. gadsimtā pirms mūsu ēras Ķīnā. Vienīgais mājas truša priekštecis ir savvaļas truši, kuri arī tagad dzīvo daudzās Eiropas valstīs.
Rakstu sagatavoja zootehniķis Dzintars Rancāns.