Egita Terēze Jonāne
Par sakoptu vidi jārūpējas dienu dienā arī lauksaimniekiem, jo viņu saimnieciskajā darbībā rodas dažāds otrreizējas pārstrādes iepakojums jeb lauksaimniecības iepakojums (plēves, Big bag maisi, ķīmisko līdzekļu, minerālmēslu u.c. šķidrumu kannas). “Vietējā Latgales Avīze” sarunā ar zemniekiem, atkritumu apsaimniekošanas operatoriem un ekspertiem noskaidroja, ka arvien mazāk ir to lauksaimnieku, kuri šo iepakojumu izmestu mežā vai grāvmalā.
Aldis Ločmelis, graudkopības z/s “Kotiņi” (Šķlibēnu pagasts Balvu novadā) (foto) pastāstīja “Vietējai Latgales Avīzei”, ka viņa saimniecībā otrreiz pārstrādājamie atkritumi ir Big bag maisi un izlietoto augu aizsardzības līdzekļu kannas. Tā kā viņam ir sadarbības līgums ar atkritumu apsaimniekotāju SIA “ZAAO”, tad šo iepakojumu atdod šim uzņēmuma. Tā vīri atbrauc, salādē to visu mašīnā un aizved, tad nosver un piefiksē svaru. Tās ir divas lielās kravas gadā, un, kā atzina tās ir pietiekoši daudz tonnas. “Nekas nekur netiek mests laukā (to var redzēt pēc pavadzīmēm), un nav jau arī vajadzības to darīt, turklāt mums par Big bag maisu un kannu savākšanu nav jāmaksā. Es zinu, ka ir kompānijas, kas zemniekam piemaksā, tikai lai tu šos atkritumus atdotu apsaimniekotājam,” atzina Aldis.
Kāpēc vēl ir lauksaimnieki, kuri iepakojumu izmet mežos vai grāvjos? Lauksaimnieks uzskata, ka cilvēkiem nav bijis informācijas, ka šos maisus un kannas var pārstrādāt otro reizi (piemēram, no plastmasas ražo kurināmā granulas) un ka atkritumu apsaimniekotāji tos savāc par brīvu vai ar piemaksu zemniekam. Un tā ir mūsu balsts ierēdņu neizdarība. Aldis uzsvēra: “Lauku konsultantiem un pašvaldības cilvēkiem vairāk jāstāsta, kā arī zemnieku saimniecībā var šķirot atkritumus, kuri atkritumi ir nododami otrreizējai pārstrādei. ZS “Kotiņi” jau no pirmās dienas atbalsta cilvēkam un videi draudzīgu saimniekošanu.”
Otrreiz pārstrādājamie atkritumu ir arī Aivara Kudiņša pienkopības z/s “Mantinieki” (Līksnas pagastā, Augšdaugavas novadā) (foto). Tās ir lauksaimniecības plēves un ķīmisko mazgāšanas līdzekļu kannas, un tās savāc SIA “Eco Baltia vide”. Lauksaimniekam par šī iepakojuma izvešanu nav jāmaksā. Aivars uzsvēra: “Viss notiek pa godīgo, neviens plēves gabaliņš, neviena plastmasas kanna netiek izmests. Iestarpināšu par kūtsmēsliem, proti, mēs mēslu bedri uzbūvējam jau šī gadsimta sākumā (2005. gadā), tāpat mums ir vircas cisterna.”
Tāpat viņš pauda nožēlu, ka vēl ir lauksaimnieki, kuri šo iepakojumu izmet mežā, pieļaudams, ka varbūt daži saimnieki aplēsuši, ka viņiem ir par dārgu pirkt konteineru plēvēm vai kannām, varbūt viņi nezina, ka šo iepakojumu var nodod otrreizējai pārstrādei. “Tomēr es ceru, ka lielākā daļa lauksaimnieku šo lauksaimniecības iepakojumu nodod firmām. Mums tomēr jābūt zaļi domājošajiem un tādā garā jāaudzina arī jauno paaudzi,” teica lauksaimnieks.
SIA “ZAAO” sadarbojas ar Vidzemes lauksaimniekiem, un, kā teica šī uzņēmuma pārstāve Dina Lukaševiča-Lāce (ZAOO grafika), savāktais lauksaimniecības iepakojuma apjoms pēdējos divos gados ir nemainīgs, proti, tie ir vairāk nekā 9250 kubikmetri.
Viņa atzina: “Nav viennozīmīgas atbildes, kāpēc joprojām ir lauksaimnieki, kuri lauksaimniecības iepakojumu neatdod operatoriem. Tā var būt neinformētība vai motivācijas trūkums, kāpēc tas ir jādara, vai varbūt arī trūkst apziņas, ka jāsaimnieko videi draudzīgi. Mēs aicinām zemniekus sadarboties ar operatoriem, lai varētu lauksaimniecības iepakojumu apsaimniekot veiksmīgi ”
Lauksaimniecības iepakojumu Latgalē savāc SIA “Eco Baltia vide”. Šī uzņēmuma pārstāve Alise Zvaigzne pastāstīja, ka uzņēmums šo iepakojumu savāc visā Latvijā, un šogad vienpadsmit mēnešos Latvijā tās bija vairāk nekā 4300 t šī iepakojuma. Salīdzināšanai – 2022. gada 11 mēnešos bija savāktas nedaudz vairāk par 3900 t. Turklāt Latgalē no saimniecībām savāktais polimēru apjoms šogad bija jau 30% no kopējā visā Latvijā savāktā šī polimēra apjoma. “Tas apliecina to, ka lauksaimnieki kļuvuši apzinīgāki un šo iepakojumu nodod operatoram nevis utilizē paši vai atdod “pelēkā tirgus spēlētājiem”. Uzņēmums “Eco Baltia vide” lauksaimniecības iepakojumu savāc bez maksa ar nosacījumu, ka iepakojumam ir jābūt tīram un konkrētā apjomā – 10m3.vienā savākšanas reizē. Ja apjoms ir mazāks, tad aicinām kooperēties ar citām saimniecībām,” pastāstīja Alise.
Runājām ar Alisi arī par lauksaimnieku informētību, kā viņi uzzina, ka, piemēram, SIA “Eco Baltia vide” savāc dažādas plēves, Big bag maisus, ķīmisko līdzekļu un minerālmēslu kannas un citu plastikāta iepakojumu. Tie ir individuālie paziņojumi (arī atgādinājumi), kurus uzņēmums nosūta lauksaimniekiem, tāpat informatīvie paziņojumi pašvaldības interneta vietnēs un reģionālajos medijos., kā arī ar lauksaimnieku organizāciju starpniecību.
“Mēs kopā ar biedrību “Zemnieku Saeima” lauksaimnieku aptaujājām par lauksaimniecības iepakojuma apsaimniekošanu, un jau toreiz vērsām valsts iestāžu uzmanību, ka ir lauksaimnieki, kuri nenodod lauksaimniecības iepakojumu, un ka ir “pelēkā tirgus spēlētāji”, kuri savāc no zemniekiem kvalitatīvu iepakojumu vieglās peļņas nolūkā. Mēs kā vide draudzīgs un atbildīgs uzņēmums aicinām lauksaimniekus sadarboties ar tiem operatoriem, kuriem ir reģistrēti Valsts vides dienestā un kuriem ir atkritumu pārvadāšanas atļauja. Viņi to var uzrādīt, ierodoties saimniecībā,” pastāstīja Alise un aicināja zemniekus konsultēties ar operatoram, kā apsaimniekot lauksaimniecības iepakojumu.
Biedrības “Zemnieku Saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons, atsaucoties uz šīs organizācijas 2021. - 2022. gada lauksaimnieku aptauju, kur viņi liek lauksaimniecības iepakojumu, teica, ka viņa, esot gandarījums pa tiem 69% aptaujas dalībnieku, kuri tomēr šķiro iepakojumu, tātad to dara lielākā daļa lauksaimnieku. Jāiestarpina, ka aptaujā piedalījās gan lielo, gan mazāko saimniecību īpašnieki. “Mūsu aptauja bija veikta pirms diviem – trim gadiem, tāpēc varam pieļaut, ka lauksaimniecības iepakojum šķirošanas tendence ir uzlabojusies,” pieļāva Mārtiņš Trons.
Vaicāts, kāpēc vēl šodien ir lauksaimnieki (lai arī tā ir mazākā daļa), kuri nešķiro iepakojumu, Mārtiņš Trons pieļāva varbūtību, ka viņu saimniecībā nav šāda iepakojuma vai arī tā apjoms ir tik niecīgs, ka lauksaimnieks šo iepakojumu izmet sadzīves atkritumu konteinerā. Mārtiņš pastāstīja: “Mēs zinām arī to, ka, piemēram, augu aizsardzības līdzekļu kanniņas, izskalotas divas – trīs reizes, var noderēt saimniecībā eļļas vai degvielas glabāšanai. Tomēr mūsu aptauja parādīja, ka lielākā daļa Latvijas lauksaimnieku izvēlas videi draudzīgu un ilgtspējīgu saimniekošanu, un tā tendence ir daudz pozitīvāka par sadzīves atkritumu šķirošanu mājsaimniecībās.”
Mārtiņš Trons uzskata, ka lauksaimniekam jāsaprot, ka videi draudzīga saimniekošana neapgrūtina viņa ikdienas darbus, proti, atkritumu apsaimniekošanas operators atbrauc pats un savāc šo iepakojumu, daudzviet lauksaimnieks arī var dabūt pretī kaut kādu naudu, ja tas ir lielāks apjoms. Ja iepakojuma apjoms ir mazs, tad lauksaimnieks to ved uz kooperatīvu, kurš savāc lielāku apjomu un nodod to tālāk. Turklāt valsts iestādes prasa izziņu, vai šis iepakojums nodots otrreizējai pārstrādei.
Runājot par lauksaimnieku informētību Mārtiņs Trons uzsvēra, ka atkritumu apsaimniekošanas operatori informē savus klientus par lauksaimniecības iepakojuma savākšanu, tāpat to dara arī Zemnieku saeima, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Zemkopības ministrija. Mārtiņš Trons ir pārliecināts: “Valstij būtu jākontrolē, kā šo iepakojumu savāc un pārstrādā, jo mēs kā lauku uzņēmēji esam par to samaksājuši, jau pērkot kanniņas ar augu aizsardzības līdzekļiem, jo maksā ir iekļauts dabas resursu nodoklis.”
Teksta autore Egita Terēze Jonāne, fotokolāža – Valsts vides dienests
Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds”.
Projekts "Vides aktualitātes visai Latvijai presē un televīzijā" (projekta nr. 1-08/114/2023)