Kaķiem ļoti patīk malt savas dzirnaviņas, to darīt patīk arī divus gadus jaunajam kaķim Mušam. Viņš ierāpjas klēpī, piespiež galvu pie pleca, lai sāktu savu stāstu…
Pirms trīs gadiem, vēlā rudenī, pie mūsu lauku mājām pieklīda izbadējusies un nobijusies kaķenīte. Viņa skatījās tik žēlām acīm, ka tante paaicināja viņu istabā. Kopš tā laika kaķenīte dzīvo pie mums. Muša ir viņas dēls, ko viņa atveda pagājušās vasaras sākumā, lai parādītu, ka ir kļuvusi mamma. Mazais kaķēns šņāca, kad viņam kāds tuvojās, bet nogaršojis barību, sajutis maigu glāstu, drīz vien saprata, ka cilvēki ir viņa labākie draugi! Vārdu kaķēnam iedeva tante, jo “Muša’’ skan īsi un skanīgi!
Kaķēns dzīvo laukos, ir dzīvespriecīgs, zinātkārs, glāstus un rotaļas mīlošs dzīvnieks. Viņš kāpelē pa kokiem, lec kopā ar vardēm, ķer sienāžus, baidās no lielajiem kaimiņu runčiem.
Muša mums visiem katru dienu atgādina par mīlestību. Viņš mīl šo pasauli no visas savas kaķa sirds. Kā viņam patīk gulēt siltajā saulītē, dzīties pakaļ spārēm, kuras neizdodas noķert, spēlēties ar mušām! Katra diena ir lieliska – ko grib, to dara, jo viņš taču ir kaķis!
Un vēl… Mušam ir savas dzirnaviņas un mājas! Viņš ir laimīgs kaķis!
Edīte Čepule (Rēzekne)