Satraukts zvans no Latgales, jo vecāki ir saņēmuši elektrības rēķinu par jūliju...

Pirmajā brīdī ir apjukuma sajūta un vienīgais, ko spēju pateikt, ka rēķina apmaksu pārņemsim uz sevi. Vienlaikus saprotu arī tēvu, kurš kopš 1965. gada savā saimniecībā ir veicis lielas investīcijas dažādu trīs fāžu elektroagregātu iegādei, lai būtu saimnieciski neatkarīgs. Lai pats var nodrošināt siltā ūdens padevi, kanalizāciju, apkuri, kokmateriālu sagatavi utt. Tas tika darīts ar nolūku, ka lauku apstākļos ir jābūt pēc iespējas neatkarīgākam. Civilizācijas labumi ar katru gadu virzās prom no lauku apdzīvotām vietām.
Strauji sarūk kvalitatīvo pakalpojumu klāsts Latvijas lauku teritorijās un jo īpaši pierobežā ar Baltkrieviju un Krieviju, jo viss valsts un privāto pakalpojumu klāsts atvirzās no faktiskās dzīvesvietas par 20–50 km (ārsti, skolas, policija, ugunsdzēsēji, bankas, slimnīcas, valsts iestādes, dažādi pakalpojumu servisi utt.), bet tagad valsts tautsaimniecības stratēģi ir pieķērušies arī elektrībai.
Latvijas austrumu pierobežas iedzīvotajiem jau tā ir jāsaskaras ar daudzām neērtībām, nedrošības sajūtu neizbūvētās robežas infrastruktūras dēļ, autobāņa neesamību ātrai un drošai satiksmei ar galvaspilsētu un ļoti daudzu pierastu un ikdienišķu pakalpojumu ierobežotu pieejamību, kas ir Rīgas vai citu lielpilsētu tuvumā.
Laukos cilvēkam gandrīz par visu ir jāparūpējas pašam gan lielās vētrās, gan neražās, gan aizputinātos ziemas ceļos. Sadales tīklu paaugstinātais tarifs tieši lauku iedzīvotājiem Latvijas austrumu pierobežā ir ļoti negodīgs, un tas tikai veicinās depopulāciju. Mani vecāki savos 85 gados dzīvo laukos paši savu dzīvi, īsti nesūdzas un neprasa pabalstus, operas, lielveikalus, teātrus, lidostu, mākslas izstādes, ārstu izvēli, latgalisku apkalpošanu vai sabiedrisko transportu, bet kāpēc tieši elektrība ir tas bubulis, kas viņiem jāatņem jeb jāpazemina dzīves kvalitāte?
Šobrīd izskatās tā, ka būs jāatsakās no visām trīs fāžu elektroierīcēm un pilnībā jāpārkārto visa lauku saimniecība uz vienu fāzi. Vecāki teic, ka vairāk vēlēt neies, jo jēgas nav. Rīga dara tā, kā grib, un par lauku cilvēku neviens politiķis uz sliedēm neguļas!
Domāju, ka šāda problēma ir daudzās Latvijas lauku sētās.  Valstij un arī AS “Sadales tīkls” bija jāparūpējas, pirms lielo rēķinu izsūtīšanas, par pensionāru un citu sociālo grupu cilvēkiem kvalitatīvu konsultāciju elektrojautājumos.


Aivars Mackevičs