Valdība šonedēļ apstiprināja grozījumus kārtībā par atbalsta piešķiršanu no Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai, nosakot atsauces datumu atbalsta pretendentiem par meža zemi un nosakot izmaiņas tā dēvēto “zaļo joslu” apsaimniekošanas režīmā.
Noteikumi papildināti ar konkrētu datumu – 15. jūniju-, uz kuru atbalsta pretendentu apsaimniekošanā esošajai zemei ir jābūt tā īpašumā vai lietošanā divos pasākumos, tostarp intervencē “Natura 2000 maksājums mežiem” un aktivitātē “Kompensācijas maksājums par Natura 2000 meža teritorijām”.
Ar grozījumiem arī noteikts, ka pretendenti, kuri piesakās uz atbalstu intervencē “zaļās joslas” un ierīko laukmales vai buferjoslas, kā arī, neizmantojot sintētiskos augu aizsardzības līdzekļus, apsaimnieko labības vai sēklkopības laukus, kuros ir izplatījušās vējauzas un rudzusmilgas, kā arī citas ekspansīvās un invazīvās sugas, drīkst šādas “zaļās joslas” apsaimniekot biežāk nekā vienu reizi sezonā, tādējādi mehāniski ierobežojot šo augu nekontrolētu izplatību.
Ierasti “zaļo joslu” apsaimniekošana un kopšana nav ražošana, un šī iemesla dēļ četrus metrus plato laukmali un astoņus metrus plato buferjoslu vienu reizi sezonā līdz 15. septembrim var smalcināt vai nopļaut un atstāt, vai arī atstāt tajā apaugumu uz ilgāku laiku, nodrošinot, ka joslās visu saistību periodu neveidojas kūla un nav koku un krūmu atvašu, kas vecākas par vienu gadu, skaidroja Zemkopības ministrija.
Citās platībās, tostarp aramzemē sēto zālāju laukos ierīkotās laukmales un buferjoslas nav atļauts smalcināt vai nopļaut biežāk kā vienu reizi sezonā un laukmales segumam ir acīmredzami jāatšķiras no pamatlauka. Tas panākams gan ar atšķirīgu seguma sastāvu, gan – ieteicams – ar atšķirīgu pļaušanas laiku, norādīja ministrijā.