Skaidrīte Svikša
6. augustā Viļānūs, Kōrklu īlā pi sātys saimineicys Latkovsku Marutys beja sabraukušys latgalīšu saimis, kurōs bārni runoj latgaliski voi kurom ir gribiešona vairōk sasadraudzēt ar latgalīšu volūdu. Par pasōkuma vīnojūšū motivu tyka izavālāts Viļānu simbols – biteite i vyss, kas saisteits ar pučem i madu. Meils “paļdis” Režisoram (tam tī, augšā), jo laika apstōkli atļōve eistynōt naplanavōtū scenareju – sajust latgaliskū goru, giut jaunys emocejis i īsapazeit pīcu saimu ļaudim nu Viļānu, Maltys, Feimaņu pogosta, Dekšōru i Daugovpiļs.
Pyrmais vīnōtōjs – Marutys kuņdze i jōs dōrzs. Vyss sōcēs ar sabraukšonu nu vysaidu pušu i nazinis pylnom acim (kas jī taidi?). Bet vysus vīnōja tys, ka jī beja pazeistami ar saimineicu. I tai pamazeitem vyss sōcēs – nu pastaigys pa breineigū dōrzu i pučeišu īpazeišonu i laseišonu, lai vālōk nu jūs taiseitu rūkys sprādzis i šlipstis. Dōrzs vysus vīnōja. Taišni tī lelī i mozī sōce runōtīs...
Ūtrais vīnōtōjs – “zīdūšō Latveja”. Bez steigys staigojūt pa dōrzu i īpazeistūt Marutys zīdūšūs i ari gordūs dōrza lūlōjumus, tykom da jōs siebrineicys Malinovsku Lolitys saimis breineigōs zīdūšōs Latvejis puču dūbis, kur kotram nūvodam dūts sovys krōsys zīdu tūņs: Latgolai – zylōs krōsys pučis, Kūrzemei – dzaltonōs, Zemgalei – sorkonōs, Vydzemei boltōs. Marutys kuņdze soka sirsneigu paļdis Lolitai par atļōvi daleitīs ar jōs saimis dōrza skaistumim, taipat ari par paleidzeibu Latkovsku dōrza pļaušonys dorbūs! Piec fotosesejis pi “Latvejis” vysi devemēs atpakaļ iz Marutys sātys pogolmu, kur bārni givōs pi rūkys sprādžu taiseišonys!
Vālōk vysi dōrzā ēdem savastūs gordumus, īpazeistūt gon bezglutena mada torti, gon Maltys pusis slovonūs pernikus, gon latgalīšu “mohito”, kozys pīna saļdiejumu i cytus gordumus. Pyrma leita, kurs gōze “kai nu spaņa”, sataisejom “Dzeivū vōrdineicu”: daleibnīki kotrs pajēme kaidu volūdu i vysim vajadzēja nūsaukt, kai kurā volūdā (latvīšu/ latgalīšu, krīvu, angļu, dāņu, ukraiņu, pūļu, portugaļu) skaņ vōrdi “bite”, “kompeta”, “mads”, “bitinīks”, “mada torte” i “puču pļova”. Draudzeigi izasmējom nu sirds.
Trešais vīnōtōjs – guļbolku klieveņš. Partū, ka piec itōs aktivitatis Režisors Viļānim izsyuteja rikteigu leita mōkūni ar “Pārkiuņa tāvu” prīškgolā i vysi dōrza svātku gosti “salidōja” Marutys štabikā “Puļcineitī”, kurs nazkod jōs veira calts beja kai kozu klāvs, vālōk palics par karate treneņu zalu dālam, tod kolpōjs kai mada telpa, jo turātys bitis, a itymā pasōkumā jis pōrsavērte par taidu kai dzeivūs biteišu strūpu (par kū līcynoj video īroksti), jo tymā čyvynōja bārni i dareja sovu doromū: leimēja biteitis, apzeimēja balonus (Ritys Siņavskys vadeibā), a pīaugušī ļōvēs sarunom, bitinīku inventara īpazeišonai, latgaliskūs vōrdu spēlem i grōmotom...
Paļdis Marutai Latkovskai, Jolantai Smanei i jōs mamai Rutai Latkovskai, Astridai Leščinskai, kai ari kuņdzeitem nu četru Svikšu saimu: Svetlanai Svikšai (nu Sylmolys pogosta Pustinkys), školōtōjai Ritai Siņavskai (dz. Svikšai nu Maltys), Veltai Olsenai (dz. Svikšai nu Dānejis). Tys vyss tai breineigi sasalyka, ka eistyn izavēre piec kaida scenareja nu augšys. Paļdis ari mozajim latgaliskuma īpaziniejim: vysmozōkajom daleibneicom – Veltai i Laimai (obom 4 godi), Martai, Sintejai (8 godi) i 10–12 godus vacajim: Damianai, Karlai, Emīlam, Madarai, Selinai, Rūdim.
Lai itaids dōrza svātku “puļcineits” (bišu strūps, kūzuls) īt plotumā i dziļumā ari iz cyta gods, sasaucūt kaidus kūpā byut grybūšus ļauds, deļ jaunu sovejūs īpazeišonys i rodūšūs ideju dzimšonys.