Pirmdiena, 12.oktobris
Vārda dienu svin: Kira, ValfrīdsKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
7. septembrī Viļānos aizvadīts pirmais Rēzeknes novada Pozitīvisma festivāls, ko organizēja biedrība “Sociālās sadarbības Tilts” ar Rēzeknes novada pašvaldības atbalstu.
4. septembrī Rēzeknes novada Sarkaņkalnā notika Latgalē lielākais vides izziņas pasākums “Zaļā klase 2025”, kas pulcēja ap 2000 skolēnu, viņu pedagogus, kā arī meža un saistīto nozaru ekspertus. Šogad pasākumu apmeklēja izglītojamie un pedagogi no 42 Latgales skolām un 139 klasēm.
9. septembrī Līvānu novada dome ārkārtas sēdē apstiprināja Grigoriju Semjonovu par pašvaldības izpilddirektoru, sākot no 10. septembra.
Semjonovs amatam izraudzīts atklāta konkursa kārtībā. Konkursā piedalījās četri kandidāti, bet pēc pieteikumu izvērtēšanas un pārrunām komisija lēma virzīt viņa kandidatūru. Amata vieta kļuva vakanta pēc tam, kad dome 28. augustā pieņēma bijušā izpilddirektora Alda Džeriņa iesniegto atlūgumu.
Pateicoties Viduslatgales pārnovadu fondam un Preiļu novada pašvaldībai, 2024. gadā Preiļu pirmsskolas izglītības iestādes (PII) “Pasaciņa” vecāki veiksmīgi īstenoja mazo grantu projektu “Iedzīvotāji veido savu vidi 2024” – āra skatuves izbūve PII “Pasaciņa”, Mehanizatoru ielā 4, Preiļos.
6. septembris mūs pārsteidza ar neparasti saulainu un siltu dienu – gluži kā dāvanu pirms rudens sākuma. Šo skaisto laiku vēl īpašāku darīja muzikālā pēcpusdiena Ārdavas muižā. Tā bija gaiša, sirsnīga un iedvesmojoša tikšanās, kur pēc vairāk nekā diviem gadu desmitiem kopš Ārdavas pamatskolas slēgšanas muiža atkal vēra durvis jauniešiem – lai tajā skanētu mūzika un dzeja, aplausi un ovācijas.
7. septembrī Daugavpilī norisinājās Latvijas individuālais spīdveja čempionāts, kurā piekto reizi par čempionu kļuva Andžejs Ļebedevs, savukārt junioru konkurencē pirmo reizi uzvarēja Ņikita Kauliņš.
6. septembrī savu 101. dzimšanas dienu nosvinējusi Demenes pagasta iedzīvotāja Marija Pliska, kļūstot par visvecāko Augšdaugavas novada iedzīvotāju. Jubilejā viņu sveica pašvaldības domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts un Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova.
9. septembrī ALTOP industriālajā parkā Locikos notika informatīvā diena, kurā Daugavpils pašvaldība iepazīstināja uzņēmējus ar parka izveidi un nākotnes plāniem. Jau 22. oktobrī Daugavpilī notiks nomas tiesību izsole trim moderniem ražošanas blokiem.
Augšdaugavas novada un Zarasu rajona sadarbība iegūst jaunu virzienu – pierobežas Laucesas upē tiek attīstīts ūdens tūrisms. Upe plūst 30–35 km garumā no Šmelines ezera Zarasos līdz Daugavai Daugavpilī, un tai ir gan vēsturisks, gan tūrisma potenciāls.
Rēzeknes Centrālā bibliotēka organizēja akciju “Sirds stāsti par Latgales Māru”, kas notika, gaidot 8. septembri – dienu, kad tiek atzīmēta pieminekļa “Vienoti Latvijai” pirmās atklāšanas gadadiena (1939. gada 8. septembrī).
