Pirmdiena, 15.jūnijs
Vārda dienu svin: Baņuta, Vilija, Vits, Žermēna
Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
30. janvārī Preiļu Galvenajā bibliotēkā notika tikšanās ar rakstnieci Janu Egli. Bibliotekāre Ērika Grigorjeva un lasītāji viešņu, kura uz Preiļiem atbrauca no Liepājas, aicināja pastāstīt par savu pirmo romānu – veltījumu “Diena ir izdevusies. Austra”, vaicāja, kā top stāsti un dzeja un vai būs jauni veltījumu personībām, kuras rakstnieci iedvesmo.
30. janvārī Valsts robežsardzes koledža uzņēma skolēnus no Ludzas 2. vidusskolas un Viļakas vidusskolas, kuri bija guvuši uzvaru erudīcijas spēlē jaunajiem valsts aizsargiem, kas norosinājās aizvadītā gada 11. decembrī par godu Valsts robežsardzes atjaunošanas 34. gadadienai.
Maltas apvienībā sekmīgi īstenots ES ELFLA intervences “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, tostarp sadarbības aktivitātes un to sagatavošana” aktivitātē “Kopienu spēcinošas un vietas attīstību sekmējošas iniciatīvas” atbalstītais projekts “Lūznavas muižas āra virtuves iegāde”.
30. janvārī ARPC “Zeimuļs” zālē norisinājās Rēzeknes valstspilsētas jauniešu forums “Iedvesmo Rēzekni”.
Kad ir dzimšanas diena, sasaucam labus draugus. Arī Līksnas aktīvo sieviešu apvienības “Saules taka” dāmas 31. janvārī sapulcināja domubiedrus un draugus, lai atskatītos uz 20 gados padarīto.
Nacionālā jauno profesionāļu meistarības konkursa “SkillsLatvia 2026” prasmju konkursa “Skatlogu dizains un noformēšana” pusfinālā noskaidroti seši finālisti, kuri demonstrēja labāko sniegumu un ieguva vietu finālā. Konkursā, kas norisinājās 27. janvārī Ogres tehnikumā, piedalījās 13 jaunie speciālisti no septiņām profesionālās izglītības iestādēm.
Latvijas administratīvā iedalījuma kartē Ludzas novads stiepjas no ziemeļiem uz dienvidiem, un šis izvietojums iedzīvotājiem ir jūtams ikdienā. No Ruskulovas ziemeļos līdz Meikšāniem dienvidos ir gandrīz 100 kilometri. Novadā ir 22 pagasti un trīs pilsētas, tāpēc ne visiem iedzīvotājiem valsts un pašvaldības pakalpojumi ir sasniedzami vienkārši un ātri.
Lai mazinātu birokrātisko slogu un padarītu pakalpojumu saņemšanu lauksaimniekiem vienkāršāku, biedrība “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” (LTAB) un Lauku atbalsta dienests (LAD) ir uzsākuši ciešu sadarbību informācijas apmaiņā. Šī iniciatīva ļauj abām iestādēm efektīvāk apstrādāt datus, novēršot nepieciešamību klientiem atkārtoti iesniegt dokumentus, kas jau ir iestāžu rīcībā.
24. janvārī norisinājās Krāslavas novada atklātais zemledus makšķerēšanas festivāls “Dagdas zelta loms 2026”. Festivālā piedalījās 117 dalībnieki no dažādiem Latvijas novadiem. Dalībnieki tika sadalīti vairākās grupās, un katrā no tām tika apbalvoti pirmo četru vietu ieguvēji.
25. janvārī Lūznavas muiža pārtapa par izsmalcinātu satikšanās vietu mūzikai, garšām un labiem darbiem, jo šeit norisinājās pirmais “Neparasto garšu ceļojums”, kura mērķis bija vākt līdzekļus, lai Lūznavas muižu padarītu pieejamāku personām ar funkcionāliem traucējumiem.
