Piektdiena, 31.jūlijs
Vārda dienu svin: Angelika, Ruta, Rūta, SigitaKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Desmit Zemkopības ministrijas (ZM) padotības iestāžu eksperti, iespēja tieši un nepastarpināti tiem uzdot dažādus neskaidrus vai aktuālus jautājumus, izdevība saņemt nepieciešamu konsultāciju – tas viss būs pieejams ZM informatīvā foruma ietvaros, kas notiks Rāmavas rudens izstādē “Biltim Tehnika”.
8. septembrī Valsts prezidents darba vizītē apmeklēja Rēzeknes novadu. Viesošanos viņš sāka, tiekoties ar Rēzeknes novada pašvaldības vadību un pēc tam noliekot ziedus pie pieminekļa “Vienoti Latvijai”. Turpinājumā Valsts prezidents apmeklēja Zemessardzes 36.
Valdība piecām pašvaldībām, no tām trim Latgalē, plāno piešķirt 174 345 eiro šīs vasaras lietus nodarīto postījumu kompensēšanai, liecina Tiesību aktu portālā saskaņošanai iesniegtais valdības rīkojuma projekts.
Vasaras izskaņā Ludzas novada jaunieši un jaunatnes darbinieki devās Izglītības pārvaldes organizētajā pieredzes un iedvesmas ceļojumā “Uz Kopumu!”. Tā mērķis bija gūt jaunas zināšanas par darbu ar jaunatni dažādās Latvijas vietās, iepazīt mobilā darba iespējas, brīvprātīgo darbu un jauniešu iniciatīvu piemērus.
7. septembrī Viļānos aizvadīts pirmais Rēzeknes novada Pozitīvisma festivāls, ko organizēja biedrība “Sociālās sadarbības Tilts” ar Rēzeknes novada pašvaldības atbalstu.
4. septembrī Rēzeknes novada Sarkaņkalnā notika Latgalē lielākais vides izziņas pasākums “Zaļā klase 2025”, kas pulcēja ap 2000 skolēnu, viņu pedagogus, kā arī meža un saistīto nozaru ekspertus. Šogad pasākumu apmeklēja izglītojamie un pedagogi no 42 Latgales skolām un 139 klasēm.
9. septembrī Līvānu novada dome ārkārtas sēdē apstiprināja Grigoriju Semjonovu par pašvaldības izpilddirektoru, sākot no 10. septembra.
Semjonovs amatam izraudzīts atklāta konkursa kārtībā. Konkursā piedalījās četri kandidāti, bet pēc pieteikumu izvērtēšanas un pārrunām komisija lēma virzīt viņa kandidatūru. Amata vieta kļuva vakanta pēc tam, kad dome 28. augustā pieņēma bijušā izpilddirektora Alda Džeriņa iesniegto atlūgumu.
Pateicoties Viduslatgales pārnovadu fondam un Preiļu novada pašvaldībai, 2024. gadā Preiļu pirmsskolas izglītības iestādes (PII) “Pasaciņa” vecāki veiksmīgi īstenoja mazo grantu projektu “Iedzīvotāji veido savu vidi 2024” – āra skatuves izbūve PII “Pasaciņa”, Mehanizatoru ielā 4, Preiļos.
6. septembris mūs pārsteidza ar neparasti saulainu un siltu dienu – gluži kā dāvanu pirms rudens sākuma. Šo skaisto laiku vēl īpašāku darīja muzikālā pēcpusdiena Ārdavas muižā. Tā bija gaiša, sirsnīga un iedvesmojoša tikšanās, kur pēc vairāk nekā diviem gadu desmitiem kopš Ārdavas pamatskolas slēgšanas muiža atkal vēra durvis jauniešiem – lai tajā skanētu mūzika un dzeja, aplausi un ovācijas.
7. septembrī Daugavpilī norisinājās Latvijas individuālais spīdveja čempionāts, kurā piekto reizi par čempionu kļuva Andžejs Ļebedevs, savukārt junioru konkurencē pirmo reizi uzvarēja Ņikita Kauliņš.
