3. novembrī Daugavpilī Latgales uzņēmēji tikās ar ārvalstu diplomātiem ekonomikas jautājumos, lai popularizētu savu biznesu. Tie bija ne tikai veiksmes stāsti, varēja sadzirdēt arī bažas par investīciju piesaisti reģionā, kas robežojas ar Krieviju.
Uzņēmēju pulks nebija liels, varbūt tāpēc, ka tā bija darba diena, tomēr lepnums par klātesošo Latgales uzņēmumu “Ceram Optec” (Līvāni), “Rēzeknes gaļas kombināts”, “GaloGroup” (Daugavpils), “Element Lab” (Daugavpils), “Reclame Fabriek” (Kalkūni, Augšdaugavas novads), “Verems” (Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona) pārstāvju stāstiem. Viņus vieno griba un varēšana strādāt Latgalē un ambīcijas ienākt pasaules tirgos. SIA “Ceram Optec” stāstā tika uzsvērts medicīnisko lāzeru un citas produkcijas pieprasījums 45 pasaules tirgos, bet nišas produkts – attīstošais koka konstruktors bērniem – kā iespēja veidot savu biznesu Latgalē ar eksportu uz daudzām valstīm – tas ir SIA “GaloGroup” veiksmes stāsts. Savu vietu Latvijas un ārzemju tirgū atradis arī uzņēmums “Reclame Fabriek”, proti, komanda ar viedām izkārtnēm rotā jeb izgaismo pasaules zīmolu kompāniju birojus un ražotnes.
Jāuzsver arī uzņēmēja Jāņa Stara, kurš stāstīja “Latvijas finieris” meitas uzņēmuma “Verems” veiksmes stāstu, emocionālās atziņas: “Mums ir sapņi, mums ir plāni ieguldīt vairāk, bet pastāv riski. Mums ir bijusi pietiekama drosme, lai šeit ieguldītu 100 miljonus eiro. “Verems” rūpnīca atrodas tikai 40 kilometru attālumā no Krievijas robežas. Pastāv arī riski no iekšpuses. Pagājušajā nedēļā es tikos ar mūsu draugiem no Ukrainas, un viņi ieteica nepieļaut kļūdas. Nedomājiet, ka Latvijā nav kara. Ir. Tā es jūtos. Man tiešām ir bail. Baidos, ka mēs nevarēsim vairāk ieguldīt “Veremā” šo risku dēļ.”
Uzņēmuma “Rēzeknes gaļas kombināts” pārstāve Krista Freiberga pastāstīja “Vietējai Latgales Avīzei”, ka jau šobrīd uzņēmums aptuveni 20 % produkcijas eksportē uz Vāciju, Baltijas valstīm un Bulgāriju. Finanšu rādītāji ir labi, arī audzis pieprasījums pēc rēzekniešu saražotajiem gaļas izstrādājumiem (šobrīd viens no top produktiem ir asinsdesa, iestarpināja viņa), tāpēc uzņēmums investē attīstībā. Stropu promenādē Daugavpilī fizisko labsajūtu un forumu var uzturēt āra trenažieros, kurus rada fitnesa un treniņu aprīkojuma uzņēmuma “Element Lab” komanda. Šī uzņēmuma vadītājs Aleksejs Homutiņins laikrakstam uzsvēra – lai arī 92 % šī aprīkojuma ir eksporta prece gandrīz visos kontinentos, tomēr tīklošanās ar ārvalstu diplomātiem ļauj rast jaunas idejas un jaunus sadarbības partnerus. Savā prezentācijā viņš uzsvēra: “Daugavpils ir laba vieta, kur attīstīt biznesu.”
Lielākā daļa no klātesošajiem 17 valstu diplomātiem (viņi pārstāvēja Eiropas Savienības, NATO un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstis) čakli pierakstīja un bildēja dzirdēto un redzēto, izvērtās pat diskusija starp Vācijas un Austrijas diplomātiem un Daugavpils domes priekšsēdētāju Andreju Elksniņu, kā Latgalē atbalsta ģimenes, vai Latgalē ceļ jaunas mājas utt.
Pēc tam visi devās pusdienās, kur notika gan apmaiņa ar vizītkartēm, gan arī diskusijas, kādu atbalstu diplomāti varētu sniegt Latgales uzņēmējiem.
Todien diplomāti klātienē iepazina arī Latgales speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumus “Regula Baltija”, “Pulsar Optics” un “Nexis Fibers”, kā arī Rotko muzejā baudīja Daugavpils Vienības nama folkloras dziesmu un deju kopas “Svātra” nelielo koncertu un saviesīgas sarunas.
Pasākumā novērotais – diezin vai diplomātus, sevišķi no Eiropas Savienības valstīm, kas atbalsta ukraiņu cīņu pret agresorvalsti Krieviju, uzrunāja pirms kara Ukrainā filmētais video angļu valodā, kur akcentēta arī Latgales sadarbība ar Minsku un Maskavu, un (to lasītāji daudzreiz uzsvēruši kā latgalieša pašcieņas trūkumu) šmakovkas kā Latgales garšas popularizēšana Latgales speciālās ekonomiskās zonas administrācijas vadītājas Ivetas Maļinas-Tabūnes prezentācijā. Vēl viens vērojums – gan Iveta Maļina-Tabūne, gan Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs pauda, ka Latgale esot Latvijas Silīcija ieleja, pamatojot teikto ar nedaudzo Līvānu un Daugavpils optiskās šķiedras un moderno tehnoloģiju uzņēmumu – “Light Guide Optics International”, “Ceram Optec”, “Pulsar Optics”, “Nexis fibers”, “SMD Baltic”, “Regula Baltija” un “OptoElektronika” – eksporta sasniegumiem. Tie nenoliedzami ir pasaules līmeņa lielmilži, bet Latgalē galvenās nozares ir lauksaimniecība, transports, kravu pārvadājumi, loģistika, mežsaimniecība, kā arī pārtikas un dzērienu ražotnes, šoreiz pietrūka analīzes, cik daudz pasaules grantu ir šajos biznesa sektoros (dominēja eksporta procenti nozarēs). Ja Pasaules Bankas pētījumā teikts, ka pēdējā desmitgadē Latgalē apgūti vien 1,3 % ārvalstu investīciju, kas bija pieejamas Latvijā, un kamēr Līvānos, Daugavpilī un Rēzeknē iekšējais kopprodukts pārsniedz 12 000–16 700 eiro uz vienu iedzīvotāju, bet novados tie ir aptuveni 6600–8800 eiro (avots – Ivetas Maļinas-Tabūnes prezentācija), vai runas par Latgali kā Latvijas Silīcija ieleju var dēvēt par objektīvām.
Jāpiebilst, ka Latgales uzņēmēju un ārvalstu diplomātu tikšanos rīkoja Latvijas Republikas Ārlietu ministrija sadarbībā ar Latgales plānošanas reģiona, Latgales speciālās ekonomiskās zonas un Latgales uzņēmējdarbības centra administrācijām, ar Augšdaugavas novada kultūras centra “Vārpa”, Augšdaugavas novada un Daugavpils pašvaldību un Rotko muzeja atbalstu.
Foto - Uzņēmējs Jānis Staris pauda bažas, ka Latgalē ir drošības riski, kas neļauj uzņēmējiem investēt attīstībā
Egitas Terēzes Jonānes teksts un foto