Trešdiena, 04.marts
Vārda dienu svin: Alise, Auce
Digitālās prasmes šodien vairs nav nākotnes ambīcija vai papildu priekšrocība – tās ir ikdienas nepieciešamība ikvienam uzņēmumam, kas vēlas augt, noturēt konkurences latiņu un strādāt efektīvi mainīgā tirgus apstākļos.
Ar skaidru redzējumu par savu lomu reģionālajā un nacionālajā attīstībā Daugavpils Universitāte (DU) uzsākusi Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētu projektu “Digitālās inovācijas un uzņēmējdarbības digitālo prasmju attīstība komersantiem”, piedāvājot uzņēmumiem visā Latvijā praktiskas, bezmaksas un uzņēmumu vajadzībām pielāgotas digitālo prasmju apmācības.
Šī iniciatīva apliecina Daugavpils Universitātes spēju būt ne tikai augstākās izglītības un zinātnes centram reģionā, bet arī aktīvam partnerim uzņēmējdarbības attīstībā. Projekts radīts ar mērķi palīdzēt uzņēmējiem apgūt digitālos rīkus, kas ļauj strādāt gudrāk, samazināt izmaksas, uzlabot darba organizāciju un sasniegt jaunus klientus gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Īpašs uzsvars projektā likts uz reģionu uzņēmumiem. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ārpus lielajām pilsētām nereti nākas saskarties ar ierobežotiem resursiem, nelielām komandām un augstu ikdienas noslodzi. Digitalizācija šādos apstākļos var kļūt par izšķirošu izrāvienu – sakārtoti procesi, automatizēti risinājumi un efektīva digitālā komunikācija ļauj ietaupīt laiku un koncentrēties uz uzņēmuma izaugsmi.
Projekts veidots kā valsts mēroga atbalsta instruments, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas uzņēmējiem visā Latvijā neatkarīgi no to atrašanās vietas. Apmācības notiek attālināti, ļaujot uzņēmējiem tās apvienot ar ikdienas darbu, savukārt finansējums no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda nozīmē, ka dalība programmā uzņēmumiem ir bez maksas un tiek nodrošināta kā de minimis atbalsts.
Kristaps Zakulis, Southwestern Recruitment personāla atlases partneris pārdošanas jomā.
Jauniešiem, sperot pirmos soļus profesionālajā dzīvē, nereti rodas sajūta, ka panākumi darba tirgū ir nejaušību virkne – vienam izdodas atrast darbu salīdzinoši ātri, kamēr cits ilgi paliek bez jebkādām atbildēm, neraugoties uz aktīvu pieteikšanos vairākām vakancēm. Šī nevienlīdzīgā pieredze nostiprina priekšstatu, ka darba tirgū visu nosaka veiksme, nevis apzināta rīcība
Taču realitāte ir sarežģītāka. Izšķirošais faktors arvien biežāk nav pieteikumu skaits, bet gan tas, cik skaidri jaunietis spēj definēt un parādīt savu profesionālo vērtību. To netieši apliecina arī sociālajos tīklos apspriestie gadījumi, kuros jaunie cilvēki dalās pieredzē par desmitiem nosūtītu CV bez rezultāta – šie stāsti raisa līdzpārdzīvojumu, bet vienlaikus uzdod neērtu jautājumu par to, ko darba devējs šajos pieteikumos patiesībā redz.
Lasīt vairāk >>
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
26. septembrī Liepu Mukānos, Skrindu dzimtas māju vietā, tika iesvētīts trešais atjaunotais krusts. Pirmo krustu šeit 1990. gadā uzstādīja tautas atmodas aktīvisti Ģertrūde Rasnače un Roberts Kudiņš, kurš piemiņas vietas izveidei ziedoja savu Spīdolas stipendiju. Krusta uzrakstu veidoja tēlnieks Indulis Folkmanis, bet koka krustu – arhitekts Leitāns.
25. septembrī Augšdaugavas novada Līksnas pagastā tika atklāta trešā un noslēdzošā sinhronā kompensatora stacija Latvijā, kas ir daļa no Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropu. Šādi kompensatori nodrošina inerci un stabilu frekvenci tīklā, kas īpaši svarīgi atjaunīgās enerģijas pieslēgšanai. Baltijā uzstādīti deviņi kompensatori – katrā valstī trīs.
23. un 24. septembrī Rēzeknē norisinājās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu konference “Bibliotēka kā kopienas centrs un integrāciju veicinoša tikšanās vieta” (Library as a Community Centre and a Meeting Place Promoting. Integration). Divas dienas tās gaitā aktīvi iesaistījās arī Rēzeknes pilsētas Centrālās un filiāļbibliotēku pārstāvji.
Projekta “Eiropas ekosfēra – jauniešu kopienas noturības veicināšana saiknē ar dabu”, kurā piedalās astoņas valstis (Latvija, Spānija, Serbija, Itālija, Slovēnija, Horvātija, Grieķija un Portugāle), no 18. līdz 21. septembrim aktivitātēs Pregradā, Horvātijā piedalījās arī Rēzeknes novada pārstāvji. Dalībnieki pētīja mitrāju ekosistēmu svarīgumu, veica dabas izglītības aktivitātes un atbalstīja dabas daudzveidības aizsardzības mērķus.
Dasmytais Nikodema Rancāna konkursa nūslāguma pasuokums nūtyka 21. septembrī Maltys vydsškolā. Latgalīšu kulturys bīdreiba padeve septenis pokovsaktys, Latgolys Etnografiskuo viestnīceiba caturtū reizi, bet Latvejis Izgleiteibys i zynuotnis darbinīku arūdbīdreiba trešū reizi padeve sovys eipašuos bolvys.
Atzīmējot pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko 122. dzimšanas dienu, Daugavpilī viesojās viņa meita Keita Rotko Prizela. Pirmajā dienā viņa tikās ar pašvaldības vadību un medijiem, bet nākamajā Rotko muzejam dāvināja divus tēva oriģināldarbus un sniedza publisku lekciju par viņa mantojuma atgūšanu.
Ar skaistu izstādi Preiļu kultūras namā noslēdzies konkurss “Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā jauniešiem”, ko organizēja Preiļu Mūzikas un mākslas skola sadarbībā ar Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeju.
19. septembrī Preiļos pulcējās jaunieši no Latvijas mūzikas un mākslas skolām, lai satiktos, priecātos, saņemtu balvas un Atzinības rakstus.
Mūsdienās arvien vairāk gados vecāko ļaužu prātus satrauc uzradušos krāpnieku aktīvā darbība. Statistika liecina, ka gada laikā vien no cilvēkiem jau izkrāpti vairāk nekā piecpadsmit ar pusi miljoni… Neticami daudz…! Par krāpnieku darbībām liecina arī daudzi pensionāru stāstījumi akcijā “Senior, nāc, parunāsim!”, kas izveidota Preiļu novada Pensionāru biedrībā valdes priekšsēdētājas Marijas Briškas vadībā.
Preiļu biedrības “Mūsmājas” saime 24. septembrī ar pašu iestudētu un Annas Brūveres režisētu izrādi “Rainis Jasmuižā” svinēja dzejnieka Raiņa 160. dzimšanas dienu.
Gaigalavas pagastā pēc četru gadu pārtraukuma durvis vēris atjaunotais Gaigalavas feldšeru punkts. Līdz ar daļēji renovētajām ambulances telpām darbu uzsāka arī jauns ārsta palīgs.
