Trušu gaļas intensīvai ražošanai visvairāk piemērotas vidēji lielās šķirnes ar pieaugušo dzīvmasu 4–5,5 kg, trušiem raksturīgi tas, ka mātītes ir apmēram par 5–10 % smagākas par tēviņiem.
Lielākas šķirnes der rūpnieciskai krustošanai, kā tēva forma, ar vidējām mātītēm (heterozes efekta sasniegšanai).
Zemāk minēto šķirņu jauntruši trīs mēnešu vecumā sasniedz 2,6–3,3 kg dzīvmasas un ir realizējami. Protams, jāēdina intensīvi ar kombinēto spēkbarību (kopproteīns 15–18 %). Pēc šī vecuma sasniegšanas strauji sāk veidoties taukaudi, kuru sintēzei nepieciešams daudz vairāk barības vielu, nekā muskuļaudu sintēzei, un tas sadārdzina turpmāko nobarošanu.
KALIFORNIJAS ŠĶIRNE (pirmajā attēlā). Izveidota ASV, 1920. gados, krustojot Himalaju, Lielo šinšillas un Jaunzēlandes baltos trušus. Kalifornieši ir tipiska gaļas (broilertrušu) šķirne. Vid. dzīvmasa ir 3,7–5,0 kg. Apmatojums ir balts, bet ausis, purniņš, aste un ķepas ir melnā krāsā (tā var variēt no ogles melnas līdz iesirmai), Havanas brūnā vai zilā. Tas pamatā atkarīgs no gadalaika – ziemā zīmējums ir melnāks. Šķirnei raksturīgs miermīlīgs raksturs, liels kautiznākums – 60 %. Autora audzētavā trušu mātīšu vidējā auglība – 9,54 trusēni metienā. Labi barotas jaunās mātītes var lecināt 4,5–5 mēn. vec.
Šķirne ir plaši izplatīta visā pasaulē, arī Latvijā.
TERMONDAS BALTAIS. Šķirne izveidota Francijā 20. gs. sākumā, krustojot Bevernas baltos ar Flandriem. Dzīvmasa ir 4,5–5,5 kg, mugura – muskuļaina. Aktīvs temperaments. Mātītes ir slaidākas, ar smalkiem kauliem, tām ir liela pakakle, tēviņiem nav. Apmatojums – zīdveidīgs, spilgti balts, biezs, ko var izmantot kā kažokādu. Bagātīgi ēdinot, var sākt lecināt 4,5–5 mēn. vec. Trīs mēnešu vecumā dzīvmasa ir 2,7–3,3 kg, kautiznākums augsts 58–60 %. Gaļā augsts olbaltumvielu, minerālvielu saturs un maz tauku.
Mātītes var aplecināt jebkurā gadalaikā. Šķirne izplatīta Francijā, Polijā, Lietuvā u. c., arī Latvijā iegūst popularitāti. Termondas baltos var izmantot krustošanā gan kā tēva, gan kā mātes formu.
JAUNZĒLANDES BALTAIS (attēlā). Lieli truši komerciālam virzienam. Šķirne izveidota ASV, krustojot Angoras trušus, Amerikas baltos un Flandrus. Eiropā trušus ieveda 1949. gadā kā ļoti labus gaļas ražotājus. Jaunzēlandes baltie ir ļoti muskuļaini, ķermenis paīss, plats, dziļš. Vid. auglība – deviņi trusēni. Lecināt var sākt piecu mēnešu vecumā. Pieaugušo trušu masa ir 4,5–5,5 kg. Trīs mēnešu veciem trusēniem kautiznākums ir 56,2–61 %.
Audzē visās pasaules valstīs komerciālās gaļas ražošanas fermās. Gaļas iegūšanai šķirne labi sader ar daudzām citām šķirnēm (Kalifornijas, Lielā šinšilla, Vīnes zilā, Burgundas u. c.). Latvijā šķirne ir mazizplatīta.
BURGUNDAS. Šķirne izveidota, krustojot Baltos milžus ar Jaunzēlandes sarkanajiem un Kalifornijas trušiem Francijā, apstiprināta 1914. gadā.
Ķermenis stiprs, padrukns, tā pakaļējā daļa labi noapaļota. Segkrāsa ir sarkanīgi dzeltena, vienmērīga pa visu ķermeni. Vēders, zods, astes apakšpuse un acu riņķi ir nedaudz gaišāki. Šķirnei raksturīga laba auglība un temperamentīgs raksturs. Dzīvnieki ir ļoti produktīvi. Autora audzētavā šī šķirnes vid. auglība ir 8,9 trusēni metienā, mātes tos labi izbaro; triju mēnešu vecumā jauntruši sver 2,6–3,1 kg. Lai sasniegtu labu ātraudzību, trusēniem paaugstina kopproteīna līmeni barībā (17–18 %).
Pieaugušo trušu vidējā dzīvmasa ir 4,5–5,5 kg. Nobarojot pieaugušos trušus, var sasniegt 6 kg svaru.
Šķirne ir plaši izplatīta – ASV, Itālijā, Dānijā, Skandināvijas valstīs, arī Latvijā.
ŠAMPAŅAS SUDRABOTAIS. Par šīs šķirnes dzimteni uzskata Indiju, Birmu, no kurienes tos 1510. gadā ieveda Francijā, Spānijā. Šķirnes uzlabošanu viduslaikos veica mūki klosteros. 1920. gadā dzīvniekus ieveda Anglijā, kur tie guva lielu popularitāti.
Apmatojums sastāv no zilas pavilnas, baltiem un melniem akotmatiem, kas veido sudraboto nokrāsu, pieprasītāki ir tumšie un vidēji sudraboti truši. Apmatojums ļoti kvalitatīvs – biezs, zīdveida (flaybek) tipa. Piedzimstot trusēni ir melni, ar otro, trešo mēnesi paliek sudraboti.
Temperaments ir mierīgs, ātraudzība ļoti laba – intensīvi ēdinot ar kombinēto spēkbarību, trīs mēnešu vecumā sasniedz 3 kg, efektīvi izmanto barību. Tīrās gaļas iznākums kautķermenī ir 82 %. Vid. auglība – 8,8 trusēni metienā. Šķirne ir samērā maz izplatīta. Latvijā tos audzē nedaudzas audzētavas, kas ir problēma asins atsvaidzināšanai. Vaislas materiāls (pamatā) tēviņi pastāvīgi jāieved no ārzemēm.
PANONAS BALTAIS. Vispirms tas bija trīslīniju kross, kurš tika izveidots par ātraudzīgu, produktīvu gaļas šķirni (Ungārijā, 1997. gadā). Šie dzīvnieki ir ļoti ātraudzīgi – triju mēnešu vecumā sasniedz 3,02 kg. Trusēnu saglabājamība – 93 %. Kautiznākums sasniedz 62,9 %. Mātīšu vidējā auglība – 8,55 trusēni. Panonas truši piemēroti turēšanai gan piemājas saimniecībās, gan rūpnieciskā tipa fermās. Vidējā dzīvmasa – 4–5 kg. Šķirne ļoti izplatīta Ungārijā, Ukrainā, Polijā u. c.
Teksta autors - Dzintars Rancāns, zootehniķis, publcitātes foto