Zelenskis ieradies vizītē Briselē
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien ieradies vizītē Briselē, lai tiktos ar Eiropas līderiem.
Pirmdiena, 22.jūnijs
Vārda dienu svin: Laimdots, Laimiņš, LudmilaKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien ieradies vizītē Briselē, lai tiktos ar Eiropas līderiem.
Ainis Noviks daudziem droši vien labi zināms kā gliemežu saimnieks Preiļu pusē. Sākoties Krievijas karam Ukrainā, viņš viens no pirmajiem savas saimniecības pagalmā pacēla Ukrainas karogu kā atbalsta žestu.
4. februāra rītā pēc trīs gadu pārtraukuma atpūtas bāzē “Zolva” pulcējās zemledus makšķerēšanas cienītāji, lai piedalītos AS “Preiļu siers” rīkotajās zemledus makšķerēšanas sacensībās. Sacensībās piedalījās deviņas komandas, kas pārstāvēja AS “Preiļu siers”, AS “Latgales piens”, AS “Krāslavas piens” un SIA “Agrofirma “Turība””.
4. februāra vakarā Riebiņu kultūras namā norisinājās Preiļu novada amatiermākslas kolektīvu gada balle 2022.
Daugavpils domes priekšsēdētājs atbild uz “Vietējās Latgales Avīzes” un ziņu aģentūras LETA jautājumiem
Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš ir izstājies no “Saskaņas” un pauda apņēmību dibināt jaunu partiju. “Vietējā Latgales Avīze”, tāpat arī aģentūra LETA jautāja, kāpēc ir pieņemts šāds lēmums un vai viņa jaunā partija atbalstīs Krieviju un tās karu Ukrainā.
Janvāra nogalē Skaistas pagasta pārvaldes vadība sveica simtgadnieci Gaļinu Bebrišu, kura dzimusi 1923. gada 29. janvārī. Sveicējus sagaidīja jubilāre, viņas meita Valentīna Tauberte ar vīru Ilmāru.
1. februārī Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pārvaldē “Sociālais dienests”, piedaloties pilsētas vadībai, Latgales plānošanas reģiona pārstāvjiem un citiem viesiem, notika Dienas aprūpes un rehabilitācijas centra “Spārīte” (DARC) peldbaseina atklāšana.
30.
Tuvojas noslēgumam Pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam līdzfinansētais projekts “Nattour” (termiņš tika pagarināts pandēmijas dēļ). Projekta ietvaros notika dažādas mācību nodarbības gan skolēniem, gan dažādu jomu speciālistiem.
Ekonomiskās attīstības potenciāls Latvijas lauksaimniecībā, Zaļā kursa ietekme uz to un sabiedrības viedoklis, digitalizācijas un inovatīvu risinājumu nozīmīgums bija tikai dažas no tēmām konferencē “Lauksaimniecības ekonomikas transformācijas iespējas”, ko Valsts Kopējās lauksaimniecības politikas tīkla aktivitāšu ietvaros janvāra pēdējā dienā rīkoja Latvijas Lauku k
