Jaunumi

      Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.

      Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.

      Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.

 

      Digitalizācija vairs nav nākotne 

      Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.

      "Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.

      Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.

      "Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.

      Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.


SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.


Igoram Pličam – balva par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā

Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks 2022" pasniegšanas ceremonijā, kas norisināsies 4. martā Latgales vēstniecībā "Gors", par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tiks godināts fotomākslinieks, fotovēsturnieks, Latgales fotogrāfu biedrības dibināšanas iniciators un priekšsēdētājs Igors Pličs.

Sarmīte Poikāne: “Ļoti patīk latgaliskais, tas tā smeķīgi skan”

Interesanti, ka vienmēr tieku aicināta uz Dzejas dienām, lai gan man nav izdota neviena dzejas grāmata. Pati sevi uzskatu par prozas rakstnieci. Esmu uzrakstījusi piecu grāmatu ciklu “Lielā dzīve caur bērnības brillītēm”, apjomīgu dokumentālu darbu “Mežu vidū, Ogres līčos”, un trīs mani stāsti ir iekļauti kopkrājumā “Satikties ar vakardienu”.

Rēzeknē – spāru svētki jaunai rūpnīcai

Uzņēmumā jau strādā aptuveni 350 darbinieku
7. februārī RSEZ SIA “OptoElektronika LV” topošās rūpnīcas teritorijā nosvinēti spāru svētki. Šajā dienā uzņēmuma vadītāji, būves īpašnieki un uzaicinātās personas, tostarp arī Rēzeknes valstspilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs, pulcējās, lai pateiktos projektētājiem un būvniekiem par viņu darbu, kā arī iezīmētu plānus tuvākajai nākotnei.

Lapas